Mājas, Remonts un būvniecība

Sena guļbūve. Kā pareizi atjaunot un siltināt, lai ēka elpotu un būtu ekoloģiska?

Foto - Fotolia

Ir vēlme un arī vajadzība atjaunot guļbūvi. Tā ir ļoti sena, kā no Brīvdabas muzeja. Pirms remonta radušies vairāki jautājumi. Galvenais – par siltināšanu no iekšpuses. Ar ko un kā labāk, lai ēka elpotu un paliktu ekoloģiska?

Ir dzirdēts: ja guļbūvei šim nolūkam izmanto akmens vati, kuru no abām pusēm nosedz ar rīģipsi, siltinājumā uzkrājas mitrums, iemetas sēne un sākas pūšanas process. Vajagot sienās augšā un apakšā obligāti vēl ierīkot vēdināšanas lūciņas. Citi atkal saka, ka sēne tur apmesties nevar, jo ārpusē spraugas aizdrīvētas ar sūnu, tātad siena elpo! Kā pareizāk? Varbūt labāk derētu fibrolīta plāksnes? Ko domājat par mālu–salmu apmetumu?

Vecā dēļu grīda nomainīta ar laminātu, bet apakšā viss esot, kā pieklājas, – šķembas, betons un vēl keramzīts. Tur taču nevar sākties pūšana, jo gaisa sprauga starp laminātu un keramzītu ļauj grīdai elpot.

Ir jāmaina arī vecais šīfera jumts. Piestāvētu niedru vai salmu vai vismaz skaidu vai dēlīšu, bet pēdējie nekalpo ilgi, turklāt savērpjas, sagriežas. Tātad atliek tikai metāla dakstiņi? Ēka ir pelēcīga, vietām gaišāki un tumšāki brūna, jo apstrādāta ar lineļļu. It kā derētu tumši brūnie dakstiņi, bet tie man šķiet pārāk smagnēji… BIRUTA RĪGĀ

Vēstulē daudz jautājumu, galvenais – par siltināšanu. Latvijas Amatniecības kameras namdaru amata meistars Klaids Kalniņš, kurš ikdienā nodarbojas ar guļbūvju restaurāciju, uz šīm lietām raugās pragmatiskāk, kaut gan saimniekam (pasūtītajam) teorētiski vienmēr ir taisnība. Gribat siltināt no iekšpuses? Lūdzu, bet no ārpuses būtu saprātīgāk, arī logu un durvju jaunās apdares dēļ!

No kuras puses?

Par minerālvati profesionāļa viedoklis ir strikts – darīt jau var, būs kā visiem, tātad vēl vajadzīga difūzijas plēve, lai mitrums tiek ārā, bet nenāk iekšā, jo ar vēdināšanas restītēm augšā un apakšā nekas nav līdzēts, un finālā guļbūves jēga ir zudusi! Meistars šo ēku siltināšanai atzīst tikai ekovati, čaganās papīra granulas, kas mazliet apstrādātas ar boru, lai pelēm un žurkām nebūtu pa prātam. Tā ir laba prece par saprātīgu cenu, ērti iestrādājama: atbrauc vīri un vienā dienā visu mehanizēti sapūš sienās. Arī runas par ekovates sēšanos ir stipri pārspīlētas, kaut gan šāds process notiek, bet pēcāk pāris maišeļu pats sienas augšpusē spēj izbārstīt!

Ekovati vismaz 200 mm biezumā var pildīt gan iekšpusē, gan ārpusē, iepriekš norobežojot tai dzīves telpu. Abos variantos pie guļbaļķiem ar koka latām izveido atbilstīgu izmēru karkasus, pie kuriem stiprina jaunos sienas materiālus. Iekšpusē šim nolūkam der arī parastais rīģipsis, bet mitrumizturīgais varbūt vajadzīgs vienīgi vannasistabā, un tad var rīkoties kā parasti un uz tā kaut vai tapetes līmēt. Speciālas vēdināšanas lūkas nav nepieciešamas, jo siena tāpat elpo. Ārpusē turpretī der vienīgi spundētie apšuvuma dēļi, kas, starp citu, pieejami arī guļbaļķu izskatā, un tad jauno fasādi ar lineļļas beici vai koka darvu mēdz ietonēt, attiecīgi pieskaņojot jumtam.

Aptuveni tāda ir loģiskā shēma. Siltināšana no iekšpuses profesionāļu aprindās nav populāra, sak, vienīgi tad, ja citādi tiešām nevar. Pirmkārt, jaunas iekšējās sienas izveidošana ir ķēpīgāka, jo skar arī komunikācijas (kabeļus, cauruļvadus, to pieslēgumvietas), otrkārt, neizbēgami ir mājas lietderīgās platības zudumi par siltinājuma tiesu, tātad pārdesmit centimetru no katras sienas, kas summējas kvadrātmetros. Guļbūvei turklāt vēl principiālais arguments – telpās zūd baļķu senatnīgais šarms! Plusus un mīnusus lai apsver un kalkulē katrs īpašnieks pats, jo lielākoties visu izšķir iespējas, proti, eventuālās izmaksas, kas darba gaitā neglābjami mēdz pieaugt.

4 Komentāri

  1. Tā jau nav siltināšana, ja tā nenotiek no aukstās puses. Un būtiskākais – visiem mājas materiāliem ir jāelpo, resp., ir jānotiek “dabīgajai vēdināšanai caur neblīvumiem konstrukcijās”; protams, atmosfēra nav jākurina, un te ir darbiņš normālam inženierim, lai tas sarēķina siltuma zudumus pa perimetru visām siltajām telpām, – gan, kādi ir nesiltinātā variantā, gan, kādi būs pie izvēlētā siltināšanas varianta. Kas ir koeficients “lambda”, zina katrs būvkonstruktors, siltumtehniķis un arhitekts. Ar gudrām runām par “vīziju” vien te nekas nebūs līdzēts.
    Pie Latvijas klimatiskajiem apstākļiem āra aprēķina temperatūra ir -27 grādi, un to var nodrošināt 260 mm bieza koka siena. Ja tie ir baļķi, tad svarīgi ir izmērīt sienas biezumu baļķu salaidumu vietās, kas var izrādīties pat tikai 100 mm (salaidumos iedarinātajām sūnām vai linu pakulām te nav nozīmes).

Pievienot komentāru