Ģimene, Manas tiesības

Savulaik tika atņemtas vecāku tiesības. Kā tās atjaunot? Ko darīt, ja dēls negribēs tikties?

Foto - Shutterstock

Agrāk man tika atņemtas tiesības audzināt bērnu, jo lietoju alkoholu. Tādam lēmumam nepiekritu, bet ko gan varēju darīt? Tagad esmu labojies un gribu piedalīties dēla audzināšanā. Vai varu atjaunot man atņemtās tiesības? Ko darīt, ja dēls nevēlēsies ar mani tikties? MĀRTIŅŠ RĪGĀ

Kas ir aizgādība

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu, kā arī pārstāvēt nepilngadīgo viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās līdz pilngadības sasniegšanai. Savukārt aizgādības pārtraukšana (vecāku varas atņemšana) ietver būtiskas sekas un skar nozīmīgas bērna tiesības un intereses. Tas ir radikāls veids, kā nodrošināt nepilngadīgā tiesību aizsardzību, tāpēc faktiskie un tiesiskie apstākļi speciālistiem vienmēr rūpīgi jāizvērtē.

Bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja:

1) kādi šķēršļi liedz aprūpēt bērnu;

2) bērns vecāka vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai;

5) vecāks vardarbīgi izturas pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par to.

Nereti vecāki ir tik ļoti iestrēguši savu ambīciju apmierināšanā un savstarpējo attiecību destruktīvā kārtošanā, ka bērnu audzināšanas metodes kļūst diskutablas vai pat nepieņemamas. Tādos gadījumos nepilngadīgā intereses diemžēl tiek aizmirstas.

! Lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta vecāku dzīvesvieta. Ja vecākiem nav deklarētās dzīvesvietas, šādus lēmumus pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā viņi faktiski dzīvo.

Bērna viedoklis

Latvijā bērna tiesību aizsardzības princips ir nostiprināts Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām teikts, ka jebkurā rīcībā, kas skar bērnus, pirmām kārtām maksimāli jāievēro viņu intereses. Bērnam, kurš spēj izteikt pats savu viedokli, jānodrošina tiesības brīvi paust to visos jautājumos, kas skar viņa intereses, turklāt šim viedoklim jāierāda pienācīgs svarīgums, protams, atbilstīgi vecumam un briedumam.

Bērna viedokļa nozīme palielinās, sasniedzot vecumu, kas ļauj skaidri formulēt savu viedokli. Arī lemjot par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu, noteikti jāņem vērā bērna viedoklis. Ja nepilngadīgais jau ir pusaudža vecumā, viņa viedoklim jābūt noteicošajam, bet, ja tiesa izlemj pretēji, tas ir īpaši jāmotivē.

Gan bāriņtiesai, gan tiesai konkrētā gadījumā jāizvērtē iespējas, kas nepilngadīgajam būtu vislabākās, un tās var nesakrist ar bērna subjektīvo viedokli. Piemēram, kādā lietā lemjot par aizgādības tiesību atjaunošanu mātei, tiesa pievērsa īpašu uzmanību tam, vai bērns savā dzīvesvietā jūtas droši un komfortabli. Ilgstoši atrodoties sociāli nelabvēlīgā vidē, bērns šos apstākļus var pieņemt par normu, neapzinoties to ietekmi un bīstamību.

Atjaunošanas iespējas

Lemjot par bērna aizgādības tiesību atjaunošanu, bāriņtiesa:

• noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika pārtrauktas aizgādības tiesības;

• pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aprūpē;

• pieprasa no audžuģimenes, aizbildņa vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas informāciju par bērna un vecāka saskarsmi, garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā;

• pieprasa citu informāciju.

Pārtrauktās vecāka aizgādības tiesības tātad iespējams atjaunot divās situācijās:

1) ja tiesa atzīst, ka aizgādības tiesību pārtraukšanai nebija pietiekama iemesla;

2) ja zuduši visi iemesli, kas bija bāriņtiesas lēmuma pamatā.

! Atņemtās aizgādības tiesības var atjaunot tikai ar tiesas spriedumu, taču pirms tam jāvēršas bāriņtiesā, lai tā izvērtē situāciju un sniedz savu atzinumu.

SVARĪGI 

Augstākā tiesa atzinusi, ka jautājumi par bērnu tiesībām ir ļoti svarīgi, tāpēc šiem lēmumiem un to pamatojumam tiek izvirzītas īpaši augstas prasības.

KONSULTĒJUSI JURISTE TATJANA LUBGINA

Pievienot komentāru