Praktiski
Mājas mīluļi

Savs namiņš mājas sargam. Ieteikumi būdiņas izgatavošanai, lai ķepainim būtu mīlīga dzīvošana 16

Foto – Shutterstock

Suns jau izsenis ir viens no uzticīgākajiem cilvēka sabiedrotajiem. Mēdz teikt, ka tieši suns saimnieku mīl vairāk nekā sevi pašu. Tāpēc arī mūsu pienākums ir veltīt savam četrkājainajam draugam pēc iespējas vairāk uzmanības. Viens no veidiem – savam mīlulim ierīkot pašam savu pili – ērtu un, galvenais, siltu mitekli. Turklāt izdarīt to nebūt nav tik grūti.

Nav vērts izvēlēties sarežģītu konstrukciju ar starpsienām, kāpnītēm un citiem izskaistinājumiem, kas būtībā sunim tikai traucēs. Par optimālu tiek uzskatīta taisnstūra veida būda ar ieeju no sāna un vienslīpes jumtu, uz kura suns labprāt sildīsies saulītē. Turklāt jumtu vislabāk ierīkot atveramu, lai nepieciešamības gadījumā būdu var ērti iztīrīt un dezinficēt, palīdzot mīlulim atbrīvoties no blusām, ērcēm un citiem parazītiem.

Ķepainis pie skrodera

Būdas izmēriem jāatbilst konkrētā suņa izmēriem, tāpēc vispirms ar mērlenti jādodas pie mājas mīluļa. Jāizmēra augstums skaustā, garums no deguna līdz astes pamatnei, krūškurvja platums un suņa kopējais augstums.

Šos mērījumus izmanto, lai aprēķinātu būdas karkasa izmērus. Būdas augstums un platums ir vienāds ar suņa augstumu, kam pieskaitīti pieci centimetri; dziļums – par pieciem centimetriem lielāks nekā dzīvnieka garums; ejas platums – par pieciem centimetriem platāks nekā dzīvnieka krūškurvja platums, ejas augstums – par pieciem centimetriem lielāks nekā dzīvnieka augstums skaustā.

Jāuzmanās no skabargām

Visbiežāk suņa būdu izgatavo no skujkoku koksnes. Būs nepieciešami sausi 25 mm biezi dēļi, apdares dēļi, finiera vai OSB loksne, 50 x 50 mm brusiņas, putupolistirols, ruberoīds, skrūves vai naglas, koksnes aizsardzības līdzeklis, durvju eņģes, pergamīns.

Dēļus un brusiņas pirms montāžas vēlams noslīpēt vai apēvelēt, lai suns ķepās neierautu skabargas. Tāpat dēļu klājumā nedrīkst būt spraugas, kurās suns varētu savainot ķepas.

Koksnes aizsardzības līdzekli drīkst uzklāt vienīgi no būdas ārpuses. Suņiem ir ļoti jutīga oža, tāpēc, iespējams, dzīvnieks var atteikties ieiet miteklī, ja tajā kāda smaka uztrauks vai kā citādi nebūs pa degunam.

Vairākums suņu izvēlas gulēt arī uz būdas jumta, tāpēc tā slīpumam jābūt nelielam. Lai arī cik biezs būtu jūsu mīluļa kažoks, būdai jābūt pietiekami nosiltinātai. To vislabāk paveikt, jau būdu izgatavojot un siltinājuma materiālu iestrādājot tās sienās.

Lai būda būtu vēl siltāka, ieeja tajā jānovieto nevis pa vidu sienai, bet tuvāk vienam no stūriem. Šāda konstrukcija neļaus vējam iekļūt visā telpā, savukārt sunim būs silta un ērta guļvieta.

Galerijas nosaukums

Darbu secība

Kad mērījumi veikti un materiāls sagādāts, var ķerties pie darba. Uz līdzenas vir­smas izkārto brusiņas atbilstoši būdas grīdas konfigurācijai un sastiprina ar kokskrūvēm. Stūros vēlams ieskrūvēt metāla leņķus, kas nodrošinās lielāku stiprību. Ja suns un līdz ar to būda liela, vēlams pa vidu ierīkot šķēr­šļus. Arī tas palielinās konstrukcijas stiprību.

Kad grīdas rāmis gatavs, to no virspuses apšuj ar dēļiem. Starp brusām ieklāj pergamīnu un ievieto piemērota izmēra putupolistirola loksni. Atkarībā no klimata apstākļiem un suņa šķirnes siltinājuma biezums var būt no 50 līdz 100 milimetriem. Otrajā gadījumā gan būs vajadzīgs arī biezāks rāmis. Kad siltinājums ieklāts, to pārklāj ar vēl vienu pergamīna un dēļu kārtu.

Kā nākamo montē sienu un jumta karkasu. Karkasam no iekšpuses montē dēļus, finieri vai OSB plāksni, ar skavotāju piestiprina pergamīnu un ieklāj putupolistirolu, vēl vienu pergamīna loksni un apšuj ar apdares dēļiem. Būdas priekšējo sienu ierīko 7–10 cm augstāku par aizmugurējo.

Arī jumtu izgatavo minētajā secībā, izmantojot brusiņas, OSB loksnes vai 25 mm biezus dēļus. Jumtam pergamīna vietā lieto polietilēna plēvi. Tā malām priekšā jāveido aptuveni 20 cm pārkare, sānos – aptuveni 10 cm pārkare. Tā pasargās sienas un īpaši eju no lietus un sniega.

Gatavo jumtu pie būdas piestiprina ar eņģēm, bet no virspuses pārklāj ar kādu no mīkstajiem jumta segumiem, piemēram, bitumena šindeļiem. Arī būdas grīdu no ārpuses vēlams pārklāt vismaz ar vienu ruberoīda loksni hidroizolācijai. Pašu būdu novieto uz 100 x 150 mm koka brusām, kas rūpīgi apstrādātas ar koksnes aizsardzības līdzekļiem. Arī ārējos apdares dēļus apstrādā ar piemērotu dekoratīvu antiseptiķi.

Ja suns un līdz ar to būda ir mazāka, var izvēlēties arī divslīpju jumtu. Šādam jumtam, uz kura nav paredzēta suņa guļvieta, var likt metāla segumu.

Vieta jāizvēlas ar apdomu

Suņa būdu ieteicams novietot sausā, līdzenā vietā netālu no mājas. Vēlams, lai tā būtu pasargāta no tiešas valdošo vēju ietekmes. Parasti vietu izvēlas netālu no kādas nojumes vai koka, lai mājas mīlulis nepieciešamības gadījumā varētu paslēpties no saules tveices. Protams, no savas mājvietas sunim jāspēj pārredzēt pagalmu un laikus saskatīt atnācējus.

Būtiski, lai būdas tuvumā zem zemes nebūtu elektrokabeļu. Suņiem bieži vien patīk rakt un spēlēties ar atrastajiem priekšmetiem, un vads var būtiski apdraudēt mājas sarga veselību un pat dzīvību.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

UZZIŅA

Suņubūdas konstrukcija, protams, var būt dažāda. Ir saimnieki, kuri saviem mīluļiem ierīko suņubūdas ar atsevišķu telpu gulēšanai un terasi. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka guļamtelpa nedrīkst būt pārāk liela, lai dzīvnieks to ar savu siltumu spētu piesildīt. Turklāt jāzina, ka suns parasti guļ, saritinājies līkumā. Savukārt uz terases jābūt vietai, kur dzīvnieks var izstiepties visā garumā.

LA.lv