Produkti un garšvielas, Receptes

Sakne ar lielu jaudu – mārrutki. Audzēšanas un gatavošanas pieredzē dalās saimnieks Lapiņš

Foto-Anda Krauze

Mārrutku saknes esot jārok mēnešos, kuru nosaukumā ir burts “r”, jo pārējos zemes spēks aiziet auga virszemes daļā: lapās, ziedos un stublājā. Vārdā decembris ir “r” burts, tāpēc dodamies uz Jaunmārupi pie Māra Lapiņa, lai lūkotu, kā pagājis pirmais gads, ko viņš veltījis mārrutku pārstrādei.

Latviešiem garšo

Enerģiskais vīrietis, kurš pavisam nesen pievienojās mājražotāju pulkam, ir apmierināts ar gada laikā paveikto. Viņa gatavotie mārrutki ar un bez piedevām, kurus var atpazīt pēc zīmola “MārLapiņi”, gūst arvien lielāku piekrišanu, tāpēc esot jāaudzē ražošanas jauda, stāsta Māris. Lai darbs ritētu raitāk un mārrutku saknes vajadzētu malt tikai vienreiz, nevis divreiz, kā to mājražotājs dara pašlaik, viņš uzrakstījis projektu, lai ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalstu varētu iegādāties jaudīgu gaļas maļamo mašīnu. Tāpat turpina eksperimentēt, meklējot jaunas piedevas, ar ko saderētu rīvēti mārrutki. – No dažām piedevām esmu atteicies, jo pircējiem negāja pie dūšas. Šogad vairs negatavoju mārrutkus ar apelsīniem, ar āboliem un burkāniem, arī riekstiem.

Mārrutki ar pipariem joprojām esot apritē, tikai nomainījis piparus – halapenjo vietā ņemot Kajenas piparus, jo tie ir asāki. Tagad sarīvēto mārrutku masai arī daudz mazākā devā pievienojot tomātus un ķiplokus, kas iepriekšējā versijā nomākuši produkta pamatgaršu. – Kopš septembra kā piedevu izmantoju brūklenes. Tām ir maigāka garša nekā dzērvenēm, kuras jau gadu lieku klāt mārrutkiem, – stāsta Māris.

Ir padomājis arī par smiltsērkšķu un ingvera cienītājiem, spīvās saknes labumu paspilgtinot ar šīm vērtīgajām piedevām. Māra eksperimentētāja gars arī izpaudies, sakrustojot mārrutkus ar sinepēm. – Vispirms sinepju sēklas uzbriedinu tumšajā alū vai baltvīnā, tad sablendēju, uzkarsēju, lai reducētos alkohols. Pēc tam pievienoju sinepju pulveri, kā arī dabīgo ābolu etiķi vienam sinepju veidam un ķiplokus – otram. Nobeigumā pielieku sarīvētās saknes tādā proporcijā, lai dominētu sinepes.

Mārrutki ar biešu piedevu ir vienīgie, kam Māris pievieno nedaudz galda etiķa. Pārējai produkcijai to klāt neliek, jo uzskata, ka etiķis nomāc mārrutka dabisko garšu.

Pievienošanai paredzētās ogas uzglabā saldētavā, jo tad tās saglabā savas garšas īpašības. Pīlādžus pirms klātlikšanas mārrutkiem sasaldē, lai noņemtu sīvumu. Pēc tam atkausē, iemērcot siltā ūdenī, izberž caur sietu un pievieno mārrutkiem attiecībā 1:3.

No mārrutkiem ir uztaisījis arī našķus – trifeles. Šokolādi izkausē uzkarsētā saldajā krējumā un pievieno divreiz maltās saknes. Saveļ bumbiņas, tās apviļā mārrutku pulverī, ko Māris taisa no kaltētām šī auga saknēm.

Par našķi var uzskatīt arī mārrutkus ar avenēm, kas lieliski garšo ne vien kā piedeva sieram, bet labi sader arī ar saldējumu.

Maļ divas reizes

Spīvo sakņu pārstrādei Māris izmanto elektrisko gaļas maļamo mašīnu Moulinex. Tā darbojoties nevainojami, tikai regulāri, kad samalti 30–40 kilogrami mārrutku, jāuzasina asmeņi. Māris ir pārliecināts – ierīce tik lielu slodzi spēj izturēt tāpēc, ka ražota Francijā, nevis Ķīnā. Gada laikā, kopš viņš pievērsies mārrutku pārstrādei, esot samalis 600–700 kilogramu šo sakņu.

Māris ir gatavs sniegt nelielu paraugdemonstrējumu. Paņem aptuveni 500 gramu smagu mārrutka sakni, rūpīgi nomizo un sagriež lielos gabalos. Pēc tam smalcina ar elektrisko gaļas maļamo mašīnu divas reizes: vispirms parupjus, tad – smalkākus. Nosver samalto masu. Svari rāda 300 gramu. Tātad zudumā aizgājis ap 200 gramu mārrutka (tik daudz svēra mizas). Kaut gan īsti nevar teikt, ka šie grami tika zaudēti, jo Māris sakņu atgriezumus izmanto kā stādmateriālu. Mārrutki jau aug tikpat naski kā nezāles, viņš nosmej. Taču parasti stādmateriālam izmanto viengadīgās saknes, kas atzarojušās no galvenās saknes. Pārstrādei ņemot arī savvaļas mārrutkus, kas aug pļavās. Tie ir gan lielāki, gan ar stiprāku garšu nekā dārzā augušie.

Vērtīga un ar plašu lietojumu

Māris zina teikt, ka senos laikos mārrutks bijis teju vai galvenās zāles, kas izmantots pret visām kaitēm. Tas aizsargā no vīrusiem un baktērijām, veicina gremošanu un vielmaiņu, tam piemīt diurētiska un pretsāpju iedarbība.

Rīvēta mārrutka sakne ir viena no veselīgākajām piedevām gaļas ēdieniem – gan uzlabo garšu, gan veicina maltītes sagremošanu. Protams, arī zivis ēdam ar mārrutkiem. Tos var pievienot salātu mērcēm, arī zupām, ēst kopā ar sieriem.

Pieaugot pieprasījumam, Mārim vajadzējis sagādāt daudz vairāk mārrutku pārstrādei, nekā tie izauguši viņa dārzā un tuvējās pļavās. Ap 180 kilogramu šo sakņu nopircis no Jelgavas puses zemniekiem un tos pieracis. Nākamgad vajadzēšot mārrutkus pašam stādīt lielākā platībā, viņš spriež.

Lasi tālāk un uzzini Klasisko mārrutku recepti!

1 komentārs

  1. Konkrētos neesmu dabūjis pagaršot, bet dabūt labus mārrutkus ēšanai ir problēma. Baigā jēga ka atver svaigu burciņu un vari šamos ar karoti ēst tīrā veidā… Mārrutkiem jābūt tādiem, ka paņēmi tik daudz cik uz naža gala, apēdi, un iegūsti sajūtu ka kāds tikko ar kārtīgu kuvaldu ir starp acīm iebliezis. Sievas vecmāte tādus taisīja no desmit gadus kūts aizmugurē augušiem. Tā bija manta. Un Kajēnas pipari ir švakri. Labāk ņemt Skorpionpiparus. Halapenjo pie mums dabūjamie ir ēdami kā saulespuķu sēkliņas. Nekāda spēka.

Pievienot komentāru