Praktiski
Dārzs

Rudzupuķes dārzā – pieticīgas, izturīgas, pievilcīgas. 7 interesantas dzelzenes, ko iestādīt dārzā 0

Lai piedzīvotu rudzupuķu ziedēšanu vasarā, nav ik gadu jābrien labības laukos. Tās var ieaudzēt dārzā. Dabā zināmi gan viengadīgi, gan daudzgadīgi augi ar dažādu lielumu un krāsu ziediem. Daudzgadīgās dzelzenes ir daudz lielākas nekā savvaļā augošās viengadīgās rudzupuķes, labās īpašības – tās ir pieticīgas, izturīgas, pietiekami pievilcīgas, zied aptuveni mēnesi.

Viengadīgās sēj uzreiz dobē

Bieži sastopamā zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus) veido stāvu, zarainu, 35–90 cm augstu stumbru. Zied vienkāršiem ziediem jūnija beigās, jūlija sākumā (60–70 dienas pēc sējas). Veikalā pirktās sēklas sēj audzēšanai paredzētajā vietā (augi necieš pārstādīšanu) aprīļa beigās, maija sākumā – saulainā, aizsargātā vietā, vidēji smagā augsnē. Sadīgst 10–12 dienās. Ziedēšanas laikā nevajag griezt visus ziedus, bet atstāt arī sēklai un savākt tik daudz sēklu, cik nepieciešams nākamajam gadam. Tās lielākoties nogatavojas jūlijā un augusta sākumā. Vērtīgas ir šķirnes ar pildītiem ziediem: ‘Goliath Blue’ (80 cm augsti augi ar ziliem ziediem), ‘Florence Blue’ (veido 20 cm augstu, labi sazarotu ceru ar ziliem ziediem), ‘Blauer Junge’ (90 cm augsti augi ar ziliem ziediem), ‘Blue Boy’ (augstums līdz 75 cm, zili ziedi), ‘Midget Blue’ (augstums 30 cm, ziedi tumši zili, var audzēt arī puķu podos), ‘Double Black’ (augstums 75 cm, ziedi gandrīz melni).

Viena no skaistākajām ir smaržīgā rudzupuķe (Centaurea moschata). Tās ziedi atgādina neļķu ziedkopas – lielas, krāšņas, 80–90 cm garos kātos. Ziedi purpursarkani, balti, sārti, violeti, dzelteni, ar īpatnēju aromātu. Teicama kultūra ziedu griešanai. Kompozīcijās ļoti interesanti izskatās arī ziedu pumpuri. Puķu dobē izsēj aprīļa beigās, maija sākumā. Pēc sadīgšanas retina 10–15 cm attālumā citu no cita. Vislabāk rudzupuķes jūtas māla vai smilšmāla augsnēs, saulainā vietā. Augiem var būt pašizsēja.

Prot pielāgoties apstākļiem

Jāņu ziedu pušķos neatņemama sastāvdaļa ir zilā rudzupuķe. Šis viengadīgais augs savvaļā aug kā tīrumu nezāle – biežāk rudzu un citu graudaugu laukos, reizēm sastopams rapša un citu kultūraugu sējumos, kā arī tīrumu malās. Zem briestošajām vārpām rudzupuķe mirdz kā zila zvaigznīte, tādējādi arī ļoti piesaista garāmgājēju vai braucēju uzmanību.

“Skaistajai nezālei raksturīgi, ka tā spēj pielāgoties kultūraugiem, kuri aug konkrētajā gadā uz lauka. Piemēram, ja tiek iesēti ziemāju graudaugi, nezāle sadīgst jau rudenī un spēj pārziemot, bet vasarāju graudaugu sējumos tā dīgst pavasarī. Tā kā intensīvajā lauksaimniecībā tiek lietoti herbicīdi, kas ierobežo nezāles, to skaitā arī rudzupuķi, šādos laukos tā, visticamāk, vairs nebūs sastopama. Tādēļ visbiežāk rudzupuķi varēs pamanīt bioloģiskajos labību laukos. Plūcot tās jāņuzāļu pušķiem svešā īpašumā, t.i., tīrumu malās, saimniekiem, visticamāk, iebildumi neradīsies. Turpretī, ja cilvēki, iepriekš nesaskaņojot ar saimniekiem, iebrien sējumos, lai noplūktu ne tikai rudzupuķes, bet arī rudzu un kviešu vārpas, raža tiek neatgriezeniski sabojāta. Pašlaik ziemāju labībai attīstās graudi – uzkāpjot vai nolaužot stiebrus, augi vairs nespēj atjaunot savu veģetāciju, līdz ar to graudi aiziet bojā,” uzsver Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Arta Kronberga.

Vainadziņš Jāņiem un ne tikai

“Pēc svētkiem rudzupuķu vainadziņus var sažāvēt un izmantot tējām. Tās ir efektīvs ārstnieciskais līdzeklis pret daudzām kaitēm. Tēju, skalojumu pagatavošanai derīgi rudzupuķu ziedkausiņi vai norauti zilie ziediņi. Ne lapiņām, ne kātiem nepiemīt ārstnieciskās īpašības,” pamāca ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško.

Rudzupuķu ziedos ir antociāni, flavonoīdi, glikozīdi, kas piedod rūgtu garšu, tādēļ tējām drogu daudz likt nevar. Uzlējumu gatavo šādi: tējkaroti ziedkausiņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, atstāj 30 minūtes ievilkties. Nokāš un dienas laikā izdzer pa 1/3 trīs reizes dienā pirms ēšanas. Lieto kā urīndzenošu un pretiekaisuma līdzekli.

Vēl rudzupuķu uzlējums noder nieru iekaisumu, saaukstēšanās gadījumos, pret tūsku, nierakmeņiem, konjunktivītu. To var lietot gan iekšķīgi, gan komprešu veidā.

Daudzgadīgās audzē ar dēstu

Stādaudzētavas Ozoli saimniece Benita Branaburga iesaka dzelzenes audzēt saulainās, vidēji sausās vietās. Nedrīkst ziemcietes stādīt baltā kāpu smiltī, jo tur augi pārkaltīs. Tām der parasta caurlaidīga dārza augsne. Vienā vietā bez pārstādīšanas dzelzenes var augt aptuveni desmit gadus. Sala nebaidās, tāpēc ziemā nav jāsedz. Dzelzenes veido burkānveidīgu mietsakni, tām ieteicams pavasarī (martā, aprīlī) siltumnīcā audzēt dēstus podiņos. Liela auguma ziemcietes ir nepakļāvīgas, tāpēc augi jāatbalsta, lai tos neizgāztu vējš.

7 interesantas dzelzenes, ko iestādīt dārzā

1. Kalnu dzelzene (Centaurea montana). Savvaļā sastopama Eiropas kalnos. Augs 60 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu puduri. Lapas mīkstas, klātas ar matiņiem. Ziedi koši zili, pa vienam uz aplapota stublāja, zied jūnijā. Izmanto jauktajās ziemciešu dobēs, arī ziedu griešanai. Dārzos audzē arī formu ar baltiem ziediem ‘Alba’, kas zied jūnijā. Kalnu dzelzenes nav ilgmūžīgas, sakuplojušos cerus ieteicams regulāri dalīt.

2. Lielgalvainā dzelzene (Centaurea macrocephala). Savvaļā izplatīta Kaukāzā, Turcijā. Izskatās vairāk līdzīga artišokam. Cers 100–120 cm augsts. Lapas vienkāršas, gaiši zaļas. Ziedu kurvīši lieli ar dzelteniem stobrziediem, pa vienam stublāju galos. No ārpuses ziedu kurvīšus apņem brūnas zvīņveida vīkallapas. Zied jūlijā. Augs nepārstādīts, vienuviet var augt vairākus gadus, stādīšanas attālums vismaz 40 cm. Piemērota audzēšanai jauktās dobēs, lieliski izskatās arī ziedu pušķos. Viegli pavairot ar sēklām un ceru dalīšanu. Augi uzzied jau pirmajā gadā (augustā, septembrī). Neizplatās ar pašizsēju.

3. Skaistā dzelzene (Centaurea pulcherrima). Savvaļā aug kalnu apvidos – Kaukāzā. Augs līdz 70 cm augsts. Lapas pelēkzaļas, skaisti plūksnaini šķeltas, ar zobainu malu. Ziedi pievilcīgi, sārti, pa vienam maz zarotu ziednešu galā. Zied jūnijā un jūlijā. Ziemā necieš pārmērīgu mitrumu.

4. Lefkojlapu dzelzene (Centaurea cheiranthifolia). Savvaļā Kaukāzā, Turcijā. Līdz 40 cm augsts augs ar pelēkbaltām lapām un lieliem krēmdzelteniem ziediem. Veido skraju lapu rozešu audzi, zied maijā–jūnijā.

5. Baltsarmainā dzelzene (Centaurea dealbata). Savvaļā izplatīta Kaukāzā. Dekoratīva, sausumizturīga ziemciete, kas veido kuplu, 70 cm augstu ceru. Lapas zaļas, apakšpusē ar sudrabainiem matiņiem. Ziedi sārti ar gaišāku centru, sakārtoti zarotu, aplapotu stublāju galos. Zied jūnijā un jūlijā.

6. Krievijas dzelzene (Centaurea ruthenica). Savvaļā sastopama stepju apvidos Eiropā un Āzijā. Cers 120 cm augsts, spēcīgs, lapojums tumši zaļš. Ziedi gandrīz balti, zied no jūnija līdz augustam.

7. Lielā dzelzene (Centaurea scabiosa). Savvaļā izplatīta Eiropā un Rietumāzijā. Augs 120 cm augsts, veido spēcīgu ceru. Stublāji aplapoti, zaraini, lapas plūksnaini dalītas, tumši zaļas. Zied ilgstoši violeti sārtiem ziediem no jūnija līdz oktobrim.

Galerijas nosaukums
LA.lv