Daiļdārzs, Dārzs

Rozēm patīk kārtīgi paēst. Ciemos rožu valstībā Sēmes pagastā

Foto-Valdis Semjonovs

Sēmes pagasta piemājas saimniecības “Rozītes” saimnieki DAILA un BRUNO TRUBIŅI savu kolekciju dārzu ar rozēm, ziemcietēm un skuju kokiem sāka veidot pirms deviņiem gadiem. Pašlaik lolojums jau izpleties 2,8 ha platībā, te iestādīts vairāk nekā 300 rožu šķirņu – gan pašu priekam, gan apskatei. Daudziem šā dārza apmeklējums ir sākums sapnim par paradīzi zemes virsū – savu skaisto pasauli.

Lai mazāk jāravē

Saimniecībā “Rozītes” rozes audzē uz melnā ģeotekstila, kas labi saglabājas uz augsnes vismaz astoņus gadus (nav ekonomiski izdevīgi klāt plāno, parasto melno agrotīklu, kas paredzēts zemenēm, jo tas sašķīst jau pēc 2–3 gadiem). Sintētiskais segums sasilda augsni pie augu saknēm, laiž cauri gaisu un ūdeni, bet ne gaismu, tāpēc rozēm nezāles nav konkurentes cīņā par barības vielām. Rozes uz ģeotekstila seguma spēcīgāk attīstās un agrāk uzzied. Tas nerada arī problēmas mēslojot – pat lietojot granulētos minerālmēslus, daļa izkaisītā pilnmēslojuma paliek uz melnā seguma, taču, nonākot saskarē ar ūdeni, izšķīst un viegli iesūcas augsnē, jo segmateriāls ir porains. Lai augus nevajadzētu laistīt, audzētāji rožu stādījumiem uz ģeotekstila papildus ber šķeldu. Varētu izmantot arī bagātināto kūdru apmēram 4–5 cm biezumā, tomēr šķelda pašlaik ir vislētākais mulčas materiāls. Tā labi noder, arī ieziemojot rozes. Šķeldu pirms sala (parasti oktobra beigās) pierauš pie rožu krūma, veidojot ap ceru pēc iespējas augstāku konusu. Šāds piesegums laiž cauri gaisu, uzsūc mitrumu, augiem ir silti, bet tie neizsūt. Segumu rožu dobēs atjauno ik pēc pāris gadiem, jo tas sadalās, paliek augsnē kā organiskais mēslojums.

– Pavasarī rozes atsedzam ļoti vēlu, t.i., tikai tad, kad jaunie dzinumi kārtīgi paaugušies. Šķeldu noraušam un atkal izlīdzinām turpat rožu dobē. Ziemā materiāls pilnībā nepasargā. Ja iestājas stiprs kailsals, rozes nereti nosalst līdz šķeldas konusam, taču vēlāk strauji ataug un zied, – stāsta audzētāja.

Lai izceltu ziedu krāšņumu un krāsu košumu, Trubiņu ģimene visas rožu šķirņu grupas stāda lielos laukumos, pa 15–20 no katras šķirnes. Mazo dārzu īpašniekiem saimnieki iesaka dārza akcentam iestādīt kādu floribundrozi (sasniedz līdz 80 cm augstumu un zied nepārtraukti, bagātīgi visu vasaru) un krūmrozi (krūmi ir 1–1,5 m augsti).

No krūmrožu grupas Daila īpaši izceļ patlaban populāro apakšgrupu – angļu rozes. Tās ir ļoti izturīgas mūsu klimata apstākļos, reti slimo ar lapu brūnplankumainību.

– Latvijas rožu audzētavās pašlaik radusies nesaprašanās par rožu šķirņu grupām. Piemēram, daži par angļu rozēm dēvē visas rozes, tostarp nostalģiskās ar pildītiem ziediem. Tas nav pareizi – angļu rozes ir tikai selekcionāra Deivida Ostina radītās. Tām ir bagātīgi pildīti ziedi ar izteikti spēcīgu, tomēr katrai šķirnei atšķirīgu smaržu buķeti. Vienīgais trūkums ir tas, ka dažām angļu rožu šķirnēm kāti nespēj noturēt lielos ziedus, tāpēc tie izliecas, – skaidro Bruno.

Labi barotas pamatīgi zied

– Rozes ir augi, kas grib kārtīgi ēst. Ja barības vielu ir pārāk maz, tās nezied tik krāšņi. No rozes atmošanās brīža agri pavasarī līdz augusta otrajai pusei krūmi jāmēslo vismaz piecas reizes. To var darīt retāk, ja rozes iestādītas smilšmāla vai māla augsnē, jo no tās mēslojums neizskalojas. Turpretī smilts augsnē augi jāmēslo intensīvāk, biežāk, – pamāca Daila.

Agri pavasarī tūlīt pēc atsegšanas augiem dod mēslojumu, kurā ir slāpekļa pārsvars. Lai regulētu mitruma režīmu augsnē, stādījumus ieteicams arī pavasarī mulčēt ar veikalos nopērkamajiem termiski apstrādātajiem, granulētajiem zirgu mēsliem vai liellopu kūtsmēsliem, kuru sastāvā ir jūras aļģes. Rozes patērē ļoti daudz barības vielu, tāpēc turpmāk ik pēc divām nedēļām dod papildmēslojumu ar NPK 10–10–20 vai 18–18–18. Tad augi ar lielāku sparu raisīs arvien jaunus pumpurus. Krūmiem regulāri nogriež vecos, noziedējušos ziedus – tas veicinās jaunu ziedu attīstību. Pārziedējušie ziedi patērē ļoti daudz barības vielu, tāpēc tos novāc pirms ziedlapiņu nobiršanas.

Augusta otrajā pusē rozes piebaro ar mēslojumu, kas satur vairāk kālija, – tad dzinumi sāks nobriest un augi sagatavosies ziemai.

Franču rožu šarms

‘Roseraie de Chatelet’ (rozā ziedi, 70 cm augsta), ‘Belle de Segosa’ (lieli, kruzuļoti ziedi fuksiju sarkanā krāsā, 1,2 m augsta), ‘Credit Mutuel’ (olveida ziedi laškrāsā, 1 m augsta), ‘Lamartine a Tresserve’ (lieli, pildīti ziedi persiku rozā, krāsā 1,4 m augsta)… Tās ir tikai dažas franču rožu šķirnes, kuras šajā sezonā kā jaunumu piedāvā “Rozītes”. Šīm rozēm ir ļoti lieli un smaržīgi ziedi intensīvās krāsās. Kāti spēj noturēt skaistās, smagās ziedu galvas. Trīs gadu laikā, kopš franču rozes tiek pārbaudītas mūsu klimata apstākļos, tās uzrādījušas labu salizturību, līdz šim nav slimojušas.

Stāda veselīgās šķirnes

– Mūspusē raksturīgi diezgan ekstremāli laika apstākļi, tāpēc par jauno šķirņu salizturību varam spriest jau pēc dažiem gadiem. Latvijā vislielākā problēma ir rožu lapu brūnplankumainība, ko ietekmē krasas gaisa temperatūras svārstības. Ja dienas ir karstas, bet naktis – aukstas, strauji attīstās slimības sporas, uz lapām parādās brūni plankumi, tās nobirst. Rozēm ziedi saglabājas, taču kāti ir pliki. Inficētie krūmi cenšas dzīt jaunus dzinumus, taču ziemā tiem grūti pārziemot. Lai nebūtu rozes jāsmidzina ar fungicīdiem, labāk izvēlēties izturīgas šķirnes, kas nav ieņēmīgas pret slimībām, – iesaka rožkopji. – Nereti gan dzirdēts apgalvojums, ka, iestādot slimu rozi blakus veselai, arī tai pielips infekcija. Šāds uzskats nav pareizs – izturīgās rozes šādi slimības nepārmanto! Var teikt, ka 95% krūmu ar spīdīgi zaļām lapām neslimo. Sporas netiek klāt, jo lapas klāj aizsargkārtiņa.

Pret rožu brūnplankumainību ieņēmīgās rozes Daila iesaka jau laikus profilaktiski miglot ar fungicīdiem. Pirmoreiz krūmus apstrādā ar vara preparātiem agri pavasarī pēc atsegšanas. Var smidzināt, piemēram, ar Bordo maisījumu. Vasarā vienreiz sezonā tūlīt pēc pirmo slimības pazīmju parādīšanās lieto preparātu Candit (2. reģistrācijas klases līdzeklis).

Pievienot komentāru