Praktiski
Dārzs

Retina ābolēnus, veido augļukoku vainagus. Steidzamie darbiņi0


Ābolu krelles nav vēlamas ne ābelei, ne dārza saimniekam. Jo retāk augļus atstās, jo skaistāki tie būs.
Ābolu krelles nav vēlamas ne ābelei, ne dārza saimniekam. Jo retāk augļus atstās, jo skaistāki tie būs.
Foto: Inita Šteinberga

“Kokaugi saauguši kā traki. Parasti šis process pierimst ap Jāņiem, bet šogad vēl turpinās. Ir piemērots laiks kokus apgriezt un normēt arī ābolu ražu, kur tā ir pārpilnībā,” mudina dārzkopis Guntis Kormis no Kurmāles pagasta.

Rauj nežēlojot

Tagad vajadzētu izraut saaugušos ūdenszarus, it sevišķi pavasarī apgrieztiem kokiem. Praktiķiem domas dalās, taču pieredzējušais dārznieks par labāko variantu uzskata zaru izraušanu. Tas nekas, ja paliks kāda rēta koka stumbrā. Tā ir mazāka bēda nekā tad, ja ūdenszaru nogriež par augstu un tā stumbenis dzen no snaudošajiem pumpuriem jaunus. Tas raksturīgs gan ābelēm, gan bumbierēm.

Dārznieks ievērojis, ka apkaltušo zaru nozāģēšana labvēlīgi ietekmē kokus, pat ja neko nemaina to mēslošanā vai kopšanā. Piemēram, pat ļoti vecas ābeles sāk veidot pieaugumu, ja tām nozāģē apkaltušos, atmirušos zarus.

Vasaras otrajā pusē kokiem brūces strauji apžūst un labi dzīst. Līdz rudenim pat liela brūce būs aizvilkusies. Tik lielu brūci, ko var aizspiest ar īkšķa galu, nevajag apstrādāt. Resnajiem zariem var ļaut dažas dienas apžūt un tad apziest ar brūču ziedi vai līdzekli Lerāns. Taču tas tagad nav obligāti.

Ir novērots, ka šajā laikā no zaru smaguma atlūzušo zaru vietās nekad neveidojas vēzis vai citas slimības. Tas tāpēc, ka patlaban lido maz slimību ierosinātāju un saule visu dezinficē.

• Veidojot vainagu, ievēro zelta likumu – vienā gadā kopumā nedrīkst kokam nogriezt vairāk kā 1/3 vainaga.

Retina ābolēnus

Daudzos dārzos ābelēm atkal aizmeties milzums augļu. Daļa nokritīs paši, taču kokam tas vienalga ir par daudz. Ja ļaus augt visiem, būs rekordraža, bet āboli būs sīki. Turklāt nākamgad uz ražu var necerēt, jo ābele atpūtīsies. Lai ražošanas periodiskumu mazinātu, ābolus retina vismaz tik augstu, cik var aizsniegt. Atstāj pa auglim apmēram ik pēc 10–20 centimetriem. Vispirms norauj sīkos, zaļos, kraupja bojātos. Normēt nav jābīstas, jo parasti tik un tā atstāj pārāk daudz. Palikušie āboli piebriedīs lieli, būs labi apsauļoti, tātad gardi un iekārojami.

Nebūs grēks, ja nozāģēs arī kādu zaru ar visu ražu.

• Augļu koki vasarā ir gatavi tam, ka zari var lūzt no ražas, tāpēc labi pacieš apgriešanu.

Samazina saldā ķirša augumu

Skābie ķirši mēdz stiepties garumā un ātri novecot, tāpēc tos saīsina līdz veselīgiem zariem.
Foto: Inita Šteinberga


Patlaban ir īstais brīdis samazināt saldā ķirša augumu. Pat ja ir laba raža, to tik un tā nevar nosargāt no putniem. Ja tas nav izdarīts, vācot ogas, droši var nozāģēt galotni par 1–1,5 metriem, saīsināt dzinumus. Atstāj apmēram 30–40 centimetru no galotnes šāgada pieauguma. Ja to dara tūliņ, pumpuri vēl pagūs ieriesties par ziedpumpuriem. Arī saīsinātie sānzari nākamvasar ražos.

Skābo ķiršu jaunos dzinumus gan nevajag apgriezt, jo tad nākamgad ogu būs mazāk. Taču vēlams nozāģēt visus apkaltušos, panīkušos dzinumus, kurus tagad var labi redzēt. Tie gan atņem spēku, gan ir slimību perēkļi. Ja koks šķiet vecs, tam blakus var atstāt kādu sakņu atvasi (patsakņiem) un audzēt aizvietotāju vecajam. Kad ogas vairs nevar aizsniegt, veco nozāģē. Ķirsīšus audzē ne tuvāk kā 3 metru attālumā. Citādi tie izstīdzēs un cits citu nomāks.

• Augļu koku vainagu veidošanai tagad ir daudz labāks un patīkamāks laiks nekā drēgnajā pavasarī.

LA.lv