Daiļdārzs, Dārzs

Ražas sargs – neparasts iemītnieks dārzā

biedeklis

Kas tu tāds? – Rabarbervecis! – Kāpēc tik garš vārds? – Neesmu garš, rabarbers aiz manis vēl garāks. Jāsargā pirmā raža dārzā. – Vai vēlāk tupēsi pie citas dobes? – Droši vien, nākamās būs zemenes. Jāuzmana tikai manas papīra acis, varbūt lietus būs noskalojis, nevarēs redzēt. Saimnieks solīja to vietā ielikt pingponga bumbiņas, tām būšot īstās dioptrijas ilgu laiku. Ir dzirdēts, ka strazdi, ieraugot zemeņu dobē it kā plēsīga putna acis, nelidojot ne tuvu. – Pēc tam tevi laikam sauks par aveņu, gurķu, sīpolu vai ķiploku, burkānu veci? – Jā, ja Dievs dos ražu. Skatīšos, kas pašam labāk patīk. Bet es jau esmu ne tikai ražas sargs – palikšu dārzā arī tad, kad mežvīteņa lapas krāsosies sarkanas un apsnigs skujeņi. – Vai esi ienācējs? – Nē, es šajā dārzā jau ilgu laiku, to tak var redzēt pēc kuplās bārdas. Iepriekšējā dzīvē biju plūme, nē, ne jau tā, ko bāž mutē, – koka sakne. Kad pienāca cienījams vecums, nācās atdot vietu jaunākiem kokiem, bet mani izcēla, appucēja, un, re, visiem prieks!

Pievienot komentāru