Praktiski
Dārzs

Raksturīgas pazīmes skābai un sārmainai augsnei. Ar ko kaļķot vai paskābināt, lai augi neciestu? 16

Foto – Sandra Ruska

Auga veselība un attīstība atkarīga no augsnes

Katram augam nepieciešami apstākļi, kuros tas aug un jūtas vislabāk. Nenoliedzami, vissvarīgākais rādītājs ir augsnes auglība. Tas, kā augs attīstīsies, ražos, kā un kādus barības elementus uzņems, atkarīgs no augsnes vides reakcijas.

Vairākumam augu optimāla augsnes reakcija (pH) ir 6–7. Augi pacieš arī nelielas novirzes no tās, taču, piemēram, skābumu mīlošajiem augiem sārmainā augsnē nebūs ne gaidītā skaistuma, ne ražas.

Kas raksturīgs skābai augsnei

* Tajā pastiprināti šķīst alumīnijs, kā arī vairāki smagie metāli. Ja pH ir mazāks par 5, alumīnija šķīdība palielinās vairākus desmitus reižu. Sārmainu un neitrālu augsni mīloši augi skābā vidē uzņem kaitīgos jonus, slikti dīgst, nīkuļo, tiem vāji attīstās galotnes pumpurs, atmirst sakņu spurgaliņas, un augi var aiziet bojā. Ir vairāk un mazāk jutīgi augi pret augsnes skābumu. Nepiemērotā augsnē visvairāk cietīs tie, kas paši bagātīgi satur bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, ārstniecības augi.

Uzņemtie smago metālu un alumīnija joni nekur nepazūd, tie uzkrājas augos un pēc tam pāriet cilvēka organismā.

* Augi, kam piemērota neitrāla un sārmaina augsne, slāpekli no augsnes uzņem galvenokārt nitrātu formā. Skābā augsnē tiek traucēta tā saukto nitrificējošo baktēriju darbība, kas slāpekli no amonija formas pārvērš nitrātos, tāpēc šādās augsnēs augi var ciest slāpekļa badu.

* Bieži vien rodas problēma, ja ir ne tikai skāba augsne, bet arī barības elementu (īpaši kālija) deficīts.

Daba nemīl tukšumu, un trūkstošo barības elementu vietā augi var uzņemt to radioaktīvos izotopus, kas pēc tam nonāk arī cilvēka organismā.

* Cilvēki nereti nezina sava dārza augsnes pH un dārza ielabošanai izmanto kūtsmēslus, kompostu, zaļmēslojumu. Ja šāds bagātīgs organiskais materiāls tiek iestrādāts skābā augsnē, tajā ļoti savairojas kaitīgā augsnes sēne, kas ierosina dēstu melnkāju.

* Skābā augsnē augi var ciest no vairāku barības elementu, it sevišķi fosfora, trūkuma. Augsnē tā var būt daudz un pat pārpārēm, taču tas ar alumīniju un dzelzi veido nešķīstošus savienojumus, no kuriem augs šo barības elementu nevar uzņemt. Šādā gadījumā nelīdzēs arī papildu fosfora mēslojums.

Problēmas sārmainā augsnē

* Šādā augsnē augiem ir problēmas uzņemt fosforu, jo šis barības elements veido nešķīstošus savienojumus ar kalciju un magniju.

* Ja augsnes pH ir virs 6,5–7, nešķīstošā formā pāriet vairākums mikroelementu, arī dzelzs. Piemēram, Portugālē apelsīnu dārzos augsne ir pilnīgi sarkana dzelzs satura dēļ, bet augiem tā nav pieejama, jo pH augsnē ir aptuveni 7,5, pat līdz 8. Vienīgā iespēja ir trūkstošos barības elementus augiem dot caur lapām. Latvijā šī barības elementu uzņemšanas problēma parasti novērojama krūmcidonijām un krūmmellenēm.

Ko vēsta augi

Augsnes pH iesaka noteikt arī pēc indikatoraugiem. Diemžēl daudzi ieteikumi no agrāk izdotajām grāmatām tiek pārrakstīti arvien jaunākos izdevumos, kritiski neizvērtējot. Pieredze rāda, ka mūsdienās šī metode vairs nedarbojas. Piemēram, ja dārzā pastiprināti veidojas sūna, tikai katrā desmitajā augsne ir skāba. Cilvēks, pieņemot, ka sūna liecina par skābu augsni, cītīgi katru gadu kaļķo augsni, un beigās aug vairs tikai sūna. Izrādās, augsnes pH sasniedzis 8.

Sūnai dārzā, siltumnīcā vai zālienā var būt daudz iemeslu. Visbiežāk tas ir gaisa trūkums gan pagalmā (apkārt dzīvžogi), gan pašā augsnē (sablīvēta vai slapja augsne). Arī kosu dārzos var ievest kaut vai ar kūtsmēsliem, un tā aug, pat ja pH ir 7,5. Rīkojoties pēc agrākajiem pieņēmumiem, cilvēks nonāk gandrīz vai izmisumā. Domājot, ka kosa aug skābās augsnes dēļ, katru gadu to kaļķo. Taču kosa pārņem arvien jaunas platības. Izrādās, šī situācija radusies herbicīdu lietošanas dēļ, tie iznīcinājuši pārējos augus, ļaujot kosai turpināt uzvaras gājienu.

Augsnes paskābinātāji

Ja konstatē, ka augsnes pH nav piemērots konkrētajam kultūraugam, augsni vai nu kaļķo, vai paskābina.

Kaļķot gan ir vieglāk, nekā paskābināt. Šim nolūkam var izmantot skābu kūdru, skuju koku skaidas, pulverveida vai granulēto sēru. Augsni uz laiku paskābina arī amoniju un sulfātus saturošu minerālmēslu lietošana.

Kaļķošanas materiāli

Latvijā pieejams plašs kaļķošanas materiālu klāsts. Pirms to iegādājas, jānoskaidro, kāds nepieciešams konkrētajā gadījumā. Vismaz reizi jāveic augsnes analīzes, lai noteiktu pamata barības elementus – kāliju, fosforu, kalciju un magniju – un saprastu, kā trūkst un kā ir par daudz. Kaļķošanas līdzekļu izvēlē galvenā loma ir kalcija un magnija saturam augsnē.

Augsnēs, kurās magnijs ir pietiekamā koncentrācijā vai pat par daudz, nekādā gadījumā nevajadzētu kaļķošanai izmantot dolomītmiltus, kuros ir augsts magnija saturs. Tas tāpēc, ka augsnē kalcija un magnija vēlamā attiecība ir 5–8 : 1. Dolomītmilti, iestrādāti augsnē ar jau tā augstu magnija saturu, stipri sašaurinās kalcija un magnija attiecību. Ja vēl būs zems organiskās vielas saturs (zem 2%), augsne zaudēs struktūru, ļoti saputekļosies, būs grūti apstrādājama, samazināsies auglība. Ja ir par daudz magnija, samazinās kālija uzņemšana augos.

Dolomītmilti ir ļoti labs kaļķošanas līdzeklis augsnēs, kur magnija trūkst vai tas ir zemā koncentrācijā.

Kam jāpievērš uzmanība

Veikalos jāpievērš uzmanība tam, kas rakstīts uz kaļķošanas materiāla iepakojuma. Ļoti svarīgs rādītājs ir neitralizēšanas spējas ātrums.

Lēnas iedarbības kaļķošanas materiālus (piemēram, krītu, dolomītmiltus, kaļķakmens miltus) nepieciešamības gadījumā var lietot ar augiem aizņemtā dārzā, tie augiem nenodarīs pāri, taču sāks iedarboties labākajā gadījumā pēc pāris mēnešiem vai pat gada. Tomēr iedarbība būs ilgstoša – pat vairākus gadus.

Ātras iedarbības kaļķošanas materiāli (dolomīta karbonātkaļķi, daļēji apdedzināts malts dolomīts, degakmens pelni, dārza kaļķi) sāk darboties jau tūlīt pēc iestrādes, taču nav ieteicams bērt uz augiem. Tie jāizkaisa uz augsnes virskārtas un tūlīt jāiestrādā augsnē, lai nesacementētos. Dažkārt šos materiālus izmanto nezāļu ierobežošanai, uzberot uz nevēlamajiem augiem.

Vai augsnes neitralizēšanai var izmantot pelnus

Lai gan pelni pieder pie ātras iedarbības kaļķošanas materiāliem, to neitralizēšanas spēja ir samērā zema, taču tie satur arī citus barības elementus, it īpaši kāliju (atkarībā no sadedzinātā materiāla 15–35%). Jāņem vērā, ka, kaļķošanai izmantojot pelnus, ar kāliju jau tā bagātā augsnē var rasties kālija pārbagātība, kas traucēs magnija, kalcija un citu barības elementu uzņemšanu. Ja nav veiktas augsnes analīzes un nav zināms kālija nodrošinājums, pelnus nelielās devās labāk izmantot mēslošanai.

Cik daudz iestrādā vienā reizē

Cik daudz kaļķošanas materiāla iestrādā vienā reizē vai vienā sezonā? Pastāv dažādas formulas, kā aprēķināt nepieciešamo kaļķošanas materiāla devu. Taču, lai cik skāba būtu augsne, vienā reizē nevajadzētu pārsniegt 100–200 g uz kvadrātmetru.

Ja trūkst kalcija

Dažreiz augsnē trūkst kalcija, bet pH ir optimāls. Tādā gadījumā tradicionālos kaļķošanas materiālus izmantot nevarēs, jo tie visi būtiski paaugstina pH. Te lieti var noderēt ģipsis. Šis materiāls bagātina augsni ne tikai ar kalciju, bet arī ar sēru.

Cik lielus iepakojumus iegādāties

Salīdzinot cenas, matemātika ir vienkārša – lielos iepakojumos cena par vienību ir daudz zemāka. Lēnas iedarbības kaļķošanas materiālus var iegādāties arī lielākā iepakojumā un uzglabāt. Ātras iedarbības materiāli atvērtā iepakojumā ātri piesaista gaisa mitrumu un sacementējas. Ja šāds materiāls nav izmantots, jāmēģina to cieši aiztaisīt un uzglabāt sausā vietā.

Vai un kādi celtniecības materiāli der dārza kaļķošanai

Ja būvējot paliek pāri kaļķis vai ģipsis, tos var izmantot arī dārza kaļķošanai, jo tie ne ar ko neatšķiras no dārza kaļķošanai izmantojamiem materiāliem.

Kas augsni padara skābāku

Ir dažādi viedokļi par to, kas paskābina augsni. Vieni saka, ka nedrīkst mulčai izmantot pat koku lapas, otri – ka augsni skābu dara skaidas. Vēl citi apgalvo, ka ne skaidas, ne skāba kūdra nemaina augsnes pH. Taisnība ir visiem! Izrādās, visu nosaka tas, vai augsne pašos pamatos ir skāba vai sārmaina. Tas nozīmē, ka jānosaka, vai augsne veidojusies uz karbonātus (kaļķus) saturošiem iežiem (cilmiežiem). To iespējams vienkārši noteikt mājas apstākļos.

Izrok vismaz 70–80 cm dziļu augsnes atsegumu.

Gar atseguma sienu no lejas uz augšu tievā strūkliņā lej karbonātu noteikšanas indikatoru (pavasarī varēs iegādāties dārzkopības preču veikalos).

Izmēra, kādā dziļumā vērojama reakcija – putošana, čaukstēšana vai vismaz sīkšana.

Ja stipri puto, ir daudz karbonātu. Ja čaukst, to ir vidēji daudz. Ja neputo, bet var dzirdēt sīkšanu – karbonātu ir maz. Ja nereaģē – karbonātu nav.

* Ja karbonātu klātbūtni konstatē līdz 60 cm dziļumam, augsnei nepiemīt tendence paskābināties. Lietojot materiālus ar skābu vides reakciju, piemēram, kūdru, skuju koku skaidas, fizioloģiski skābus minerālmēslus, augsnes pH būtiski nemainīsies vai augsne īslaicīgi paskābināsies aramkārtā. Nevajag un pat nedrīkst kaļķot, arī pelni jālieto ierobežoti vai nemaz. Šādas augsnes piemērotas lielākajai daļai kultūraugu, bet nav ieteicams audzēt, piemēram, krūmmellenes, jo, liekot uz lauka skābu kūdru, pH jau gada vai dažu gadu laikā atgriezīsies sākotnējā līmenī.

* Ja karbonātu klātbūtni nevar konstatēt vai tie atrodas ļoti dziļi, tas nozīmē, ka skaidu, minerālmēslu, kūdras izmantošana būtiski paskābinās augsni. Pat ja aramkārtas pH līmenis dažādu kaļķošanas materiālu vai pelnu lietošanas dēļ ir optimāls, karbonātu trūkums augsnes dziļākā slānī liecina, ka aramkārtā esošie karbonāti dažu gadu laikā vai pat ātrāk var izskaloties. Šāda augsne noteikti regulāri jākaļķo.

IEVĒRO! Ja reakcija vērojama tikai aramkārtā, bet dziļāk – ne, tas var būt kaļķošanas dēļ un to nevar uzskatīt par karbonātu sākšanās dziļumu!

 

LA.lv