Praktiski
Manas tiesības

Rakstīt testamentu, dāvināt vai…? Kā Latvijā tiek pausta pēdējā griba0

Foto: Fotolia

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka testaments ir labākais veids, kā atrisināt mantojuma jautājumus. Taču arī dāvinājums šajā ziņā ir pietiekami populāra izvēle.

To apliecina vairāki pēdējā laikā veikti pētījumi, kā arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu sastāda vidēji 3000 cilvēku ik gadu. Tā kā testaments mūsu valstī joprojām var tikt sastādīts un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visticamāk, ir lielāks.

Tomēr daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā kā dāvinājumu. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek sagatavoti aptuveni 2500 dāvinājuma līgumu. Dāvinājumi ir populāri tāpēc, ka tādā veidā nekustamo īpašumu izvēlētajam cilvēkam var atdot bez atlīdzības, taču tam ir arī savi riski. Dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie, piemēram, ja īpašnieks māju uzdāvinājis vienam no bērniem un pārējiem bērniem neatliek neatņemamās daļas, pēc tēva nāves viņiem ir tiesības prasīt, lai tās tiktu izmaksātas.

Visbiežāk māja vai dzīvoklis kādam no bērniem tiek uzdāvināts ar nodomu, ka vecāki tajā turpinās dzīvot līdz mūža galam. Tad līgumā tas noteikti jāparedz, kā arī jāiekļauj aizliegums bērniem bez rak­stiskas vecāku piekrišanas rīkoties ar īpašumu, piemēram, pārdot, ieķīlāt vai izīrēt. Ja tas nebūs izdarīts un bērni izdomās īpašumu, piemēram, pārdot, tad vecāki kādudien pēkšņi var palikt uz ielas.

Savu pēdējo gribu cilvēks var paust arī citādi. Ar mantojuma līgumu mantiniekam tiek piešķirtas nogaidu tiesības uz nākamo mantojumu, tā atstājējs joprojām ir īpašnieks, bet gan viens, gan otrs ar to var rīkoties, tikai savstarpēji saskaņojot darbības. Savukārt uztura līgums paredz, ka cilvēks vairs nav īpašnieks, taču apmaiņā pret to saņem aprūpes pakalpojumu, kā arī, ja to paredz līgums, ir tiesīgs dzīvot īpašumā līdz mūža galam.

KONSULTĒJIS LATVIJAS ZVĒRINĀTU NOTĀRU PADOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS JĀNIS SKRASTIŅŠ

LA.lv