Gadskārtu svētki, Svētki

Radu daudz, naudas maz… Kā piedzīvot mazāk izšķērdīgus Ziemassvētkus

Foto - Ilze Pētersone

Mēnesis līdz Ziemassvētkiem – laiks padomāt par dāvanām. Kāda nu kuram tā pieredze: viens berzē rokas, nu tik būs “šopings”, citam ap galvu jau slapjš dvielis – radu daudz, naudas maz… Vēl kāds paziņo, ka iztikšot bez apdāvināšanās. Kā seno dāvanu pasniegšanas tradīciju apvienot ar mūsdienu dzīves atziņu “mazāk ir labāk”, pieredzē dalās Zane Skuja un Anna Vilnīte. Viņas nekrāj ap sevi liekas lietas un ar tādām neapgrūtina savus mīļos.

Latvijas Universitātes organizāciju psiholoģijas maģistrante Zane un privātās pirmsskolas “CreaKids” audzinātāja Anna cenšas dzīvot tā, lai ikdienā pēc iespējas mazāk radītu atkritumus – neiegādātos un neapaugtu mājās ar krāmiem vai no tiem prastu atbrīvoties, nekaitējot dabai un planētai. Cilvēki ar šādiem paradumiem pie mums pulcējas zem “Zero Waste Latvija” kustības karoga. Domu un pieredzes apmaiņa visbiežāk notiek feisbuka (Facebook) diskusiju grupā. Novembrī pieteicās Ziemassvētku dāvanu temats. “Man rodas jautājums, kas tieši noteicis, ka Ziemassvētkos jākļūst trakiem un jāķemmē veikali, lai nopirktu kaut ko, kas varbūt nemaz citam nav vajadzīgs, tikai lai pats justos labi par to, ka “pienākums” ir izpildīts,” jautā viena no virtuālās sarunas dalībniecēm.

Dāviniet savu laiku 

“Par Ziemassvētkiem runājot, nav vienas pareizās atbildes, jo katram cilvēkam ir savs ģimenes modelis un tradīcijas,” spriež Zane. Pati izvēlējusies racionālu, bet efektīvu paņēmienu – noskaidrot, ko vēlas dāvanas saņēmējs, jo katrs taču vislabāk zina, kas viņam vajadzīgs. Ja uzreiz nevar atbildēt, vajag iedot laiku pārdomām. Ja teiks, ka neko nevajag – lai tā būtu, taču bez dāvaniņas tāpat nepaliks. Tuvinieku iepriecināšanai noder vērīgs skats, Zane, piemēram, ievērojusi, ka, ciemojoties pie vecākiem, pietrūkstot šķīvju, ko likt galdā – lūk, jau viena ideja dāvanai. Otrs, kas jāliek aiz auss – svarīgi saprast savas naudas iespējas, ko varu reāli iegādāties, neiespringstot uz lieliem pirkumiem.

Starp citu, ar nelielu budžetu var sagādāt jaukus pārsteigumus. “Kad sapratu, ka daudz apdāvināmo, bet maz līdzekļu, sapirku mandeles, dateles, sēklas, šokolādi un garšvielas, izklāju visu uz plāts, sapresēju kā batoniņus, ietinu papīrā, aptinu ar lina striķīti un dāvana gatava. Kaut ko tādu manā tuvinieku lokā neviens nebija gaidījis – gardumi bija autentiski, garšoja nedaudz dīvaini, taču kopā ar saukli “veselībai un spēkam” tika atzinīgi novērtēti,” stāsta Zane un piebilst, ka par jaukākajām dāvanām uzskata pašu gatavotās ēdamlietas un pieredzes veltes – biļetes uz teātri, kino, SPA u. c. vai ielūgumu uz kopīgu pasākumu. Svarīga šādu dāvanu vērtība – netiek vairoti lieki mantu krājumi.

Anna viņai piekrīt – labākās ir tās, kuras cilvēks taisījis pats. “Ne visiem pietiks vaļas un patikas ķimerēties, bet tieši laiks ir tas vērtīgākais, ko dāvinām viens otram. Cik daudz esam gatavi ieguldīt dāvanā savas pūles vai arī kaut ko nopirkt veikalā, iesaiņot to turpat dāvanu studijā, un tas nozīmē – man tev tā īsti laika nepietika.” Saver krelles vai cep piparkūku māju – svarīgākais, ka tavām rokām darināts. Annas ģimene uztur tradīciju ar draugiem tikties pirmajā jaunā gada dienā un dāvināt tikai pašgatavotas veltes. “Maz ir tādu, kam negaršo piparkūkas, tāpēc vienu gadu slapju muguru ņēmos pa virtuvi, “būvējot” visiem piparkūku mājas. Izdevās jauks vakars gan pašai, gan pārsteigums viesiem – neviens neko tādu nebija gaidījis.”

Viņa novērojusi, uz radošāku izdomu parasti uzvedinot arī plānāks maciņš. Vienu gadu ģimenē vienojušies – klau, visiem naudas tā pamaz, varbūt iztiekam bez pirktajām dāvanām? Pati uzcepusi šokolādes kūku, mamma zem eglītes nolikusi pašas adītas zeķes un zaptes burciņas, brālis – pastkartes ar paša fotografētām bildēm un skaistiem novēlējumiem. “Bija ģitāra, un visu vakaru dziedājām dziesmas.”

No mantām pie kopābūšanas 

Kā spilgtāko Ziemassvētku notikumu Zane joprojām atceras bērnībā piedzīvoto gājienu uz mežu. “Izrotājām eglīti, celiņš bija noklāts ar svecēm, dega milzīgs ugunskurs. Dāvanas bija tikai viena no piedevām visam pasākumam un nebūt ne svarīgākā – tās atnesa kāds, kas pārģērbies par lāci vai Ziemassvētku veci.”

Šodien ar mantām cilvēki mēdz aizlāpīt emocionālos caurumus, arī attiecībās ar savām atvasēm, spriež Anna. Daudziem bērniem Ziemassvētku laiks jau saistās tikai ar dāvanu saņemšanu – pārtikusī sabiedrības daļa cenšas apbērt savus lolojumus kā no pilnības raga – mantu kastes, plaukti, pagultes pildās ar lellēm, spēlēm, lāčiem, klučiem – pietiktu vismaz vienai bērnudārza grupai ko rotaļāties, bet te ar rotaļlietu armiju jātiek galā vienam vai pāris knauķiem. “Bērnu audzina viņu vecāki, viņi ir priekšnieki mājās ar visām tiesībām iepriekš sarunāt – ko un kāpēc kāds dāvinās viņu atvasēm. Galu galā – arī pats bērns ir mazs cilvēks, ar kuru iespējams sarunāties un noskaidrot viņa vēlmes, un mantas vietā taču var izvēlēties pasākumu, klau, aizejam labāk kopā uz boulingu!”

Zanei arī šodien svarīgāk par dāvanu zem eglītes ir padarīt svētkus par notikumu, kad kopā ar tuvajiem cilvēkiem gatavo maltīti, rotā māju, izplāno aktivitātes, ko vēl pasākt bez mielasta un apdāvināšanās. Sliktāk, ja iztēle un enerģija apstājas pie scenārija: pieēdies, atver dāvanas, pasēdi pie televizora un ej gulēt. “Izvēli ietekmē arī mārketings – kad televīzijā, avīzēs un žurnālos, internetā redzam reklāmas, kurās cilvēki dzīvo labāk, skaistāk, laimīgāk, arī mums gribas, lai būtu kā viņiem. Viens no priekšnosacījumiem – vajag vairāk mantu,” patērētājsabiedrības kārdinājumus raksturo Zane. Kā no tiem izvairīties – kritiski apsverot ģimenes vērtības, taču arī tas nav tik vienkārši, jo mantu kults kļuvis par mūsdienu laikmeta parādību, kurā nevar vainot tikai atsevišķu indivīdu. Tā ir visas sabiedrības virzība, kurā esam kļuvuši par sistēmas zobratiņu.

Iedvesmai un labam noslēgumam vēl kāds ieraksts no “Zero Waste Latvija” diskusijas šajā novembrī: “Ziemassvētkiem man jau gatavi sīrupi no pelašķiem, viršiem, pīlādžiem un priežu pumpuriem. Un kādai veselības burciņai noteikti nāks klāt arī piparmētru sīrups, ābolu biezenis ar iebiezināto pienu, zaļo tomātu ievārījums, vīriešu zapte un citas garšīgas lietas. Pērn dāvinājām koka lietiņas – svečturus, putnu barotavas, eglītes rotājumus, auskarus mazajiem, mantiņas, galda spēles. Liela daļa tapa no atgriezumiem, kas palikuši pāri no mēbeļu un remonta gatavošanas. Mums jau tāda tradīcija, ka tikai paštaisītas lietas dāvinām! Tas liek padomāt par cilvēku personīgi un parādīt, cik labi mēs pazīstam savus tuvos.”

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Uzziņa 

5 ieteikumi mazāk izšķērdīgiem Ziemassvētkiem 

• No papīra darināto kartīšu vietā apsveikumu pavēstiet personīgi vai sūtiet sveicienu pa e-pastu. Ja bez kartītēm nevarat iztikt, labāk izmantojiet neaprakstīto daļu no jums sūtītajām.

• Saiņojiet dāvanu vairākkārt izmantojamā papīra maisiņā, otrreiz pārstrādātā papīrā, glītā žurnāla vai avīzes loksnē un pārsieniet to ar papīra vai kokvilnas auklu, nevis plastikāta līmlentu.

• Pirms nolūkojat jaunas eglīšu rotas, prātīgi novērtējiet vecos dekorējumus – tie vēl ir labu labie.

• Nepārspīlējiet ar divpadsmit ēdieniem – mūsu senči Ziemas saulgriežus taču svinēja divpadsmit dienas! Sliktākais piemērs šajā ziņā ir amerikāņi, no kuriem apmēram 45% svētku laikā aizlaiž postā daļu no svinību galda labumiem.

• Izvairieties no veikalu izmestajiem mantu “tīkliem”, kuros viņi cenšas ievilināt pircējus. Jūs taču pats labāk zināt savas un tuvinieku vajadzības. Ja nē – pavaicājiet viņiem!

No “seashells&barefoot journeys” bloga “Kā piedzīvot mazāk izšķērdīgus Ziemassvētkus”

Uzziņa 

Kādas pašgatavotas dāvanas jūs gribētu saņemt Ziemassvētkos?

Populārākās atbildes:

• rieksti – 60

• ķermeņa kopšanas līdzekļi – 53

• auduma maisiņi – 46

• bišu vaska audums pārtikas uzglabāšanai – 41

• kopīgi pagatavotas vakariņas – 31

• svecītes – 31

No “Zero Waste Latvija” diskusijas grupas aptaujas

1 komentārs

  1. “Sliktākais piemērs šajā ziņā ir amerikāņi, no kuriem apmēram 45% svētku laikā aizlaiž postā daļu no svinību galda labumiem.”

    Kāpēc pirms svētku laikā mest mēslus uz amerikāņiem? Un kas tas par pārmetumu? Minētais nozīmē, ka gandrīz katrs otrais “aizlaiž” kādu daļu. Kaut vai vienu zirni. Kuŗš tad nebūtu vainīgs ar tādu mērauklu?!?

Pievienot komentāru