Praktiski
Dārzs

Pravieti dzimtenē neciena – celiņš top nepareizā Mēnesī! Ārijas Rudlapas dārza dienasgrāmata 16

Foto-Shutterstock

26. jūlijs. Augļu diena.

Dārzā lielus darbus nedaru. Laiks tāds savāds. Rīta puse saulaina, bet pēcpusdienā sāk mākties. Šogad viss aug tā lēni un ar briešanu nesteidzas.

Siltā nedēļa likusi ķirbjiem pastiepties, arī gurķi tomēr aug, nevis lien zemē, kā izskatījās, zirņiem un pupām pākstis zaļas. Kāposti aug, kaut gan laputis arējās lapas nosūkušas. Ābelēs augļu tikpat, cik citus gadus. Bumbierēs arī, pat kraupja tikpat kā nav. Laikam trakais vējš aizpūtis sporas garām kokiem. Garām ejot palaužu sīkos auglīšus un kādu atvasi, kas, manuprāt, aug nepareizi. Sākusies arī dabīgā nobire, būs jāsavāc.

Ar tādu plānu aizeju līdz ķiršiem. Šogad raža nav liela, ar lasīšanu īpaši nenopūlamies strazdiem par prieku, bet ēšanai pietiek. Vajadzētu saņemties un paveidot vainagus, lai koki neskrien debesis. Zāģēšana jau iet ātri, taču zari jānovāc un palīgiem nav laika.

Neskatoties uz salnām, plūmēm solās liela raža. Būs vēl zapte jāvāra. Uzēdu ķiršus un, cik varu aizsniegt, panormēju ražu citiem augļu kokiem. Labāk mazāk, toties smukāki.

27.jūlijs. Sakņu diena.

Apmācies. Migla krīt lejā. Nu sāksies visādas puves. Siltums un mitrums patīk visām sēnēm.

Dodos darba darīšanās. Man iznāk braukt gan pa lieliem, gan maziem ceļiem. Šovasar nevaru beigt priecāties par krāšņajiem augiem ceļmalās. Īpaši skaistas ir grantēto ceļu un celiņu malas.

Šobrīd zied blaktenes rožainiem ziediem, cigoriņi debessziliem, sācies arī dzelteno vīrcēļu uznāciens. Uzmanīgi skatoties, var pat kādu dzegužpuķi ieraudzīt. Izskatās kā glezna. Bioloģiskā daudzveidība pārcēlusies uz ceļmalām.

Grāvju malas laukos noindē, pļavu palicis maz. Kur puķītēm likties? Kāda glezna veidojas, protams, atkarīgs no apvidus un augsnes sastāva.

Varētu pat konkursu rīkot, cik augu sugu iespējams atrast ceļa malās no punkta A līdz punktam B. Visgarlaicīgākās ir lielo, svaigi remontēto ceļu malas. Sākuma aug tikai sētās stiebrzāles, ja nu kaut kur kāds amoliņš izlīdis, daudzveidība būs vēlāk.

28.07. Sakņu diena.

Lietus solās, bet tā arī nekas prātīgs nenolīst. Zeme sausa, ko konstatēju, ejot lūkot kartupeļus. Sākuši briest, vagās pat zeme saplaisājusi. Vakariņām nepieciešamo sameklēju ātri.

Parādījušies kartupeļu lapgraužu kāpuri, bet ne traģiskā daudzumā. Izskatās, ka postu vairs nenodarīs. Cik varu, nopurinu no augiem un sabradāju.

29.07. Sakņu diena.

Rīta pusē apmeklēju tautsaimniecības izstādi, kuru sauc pilsētas tirgus. Mans mērķis – nopirkt zivis, ko ātri īstenoju.

Nolemju izklaidēties un papētīt piedāvājumu augkopības sektorā. Neskatoties uz sausumu mūsu mežos, piedāvājumā gailenes. Arī dārzeņu izvēle daudzveidīga. Nesaprotu, kāpēc tik daudz aveņu tomātu, laikam aug labāk par pārējiem.

Arī jaunie kartupeļi nopērkami visāda izmēra. Skaisti ar zemi aplipuši, nolupušu miziņu. Var redzēt, ka nav pa pasauli vadāti, bet tepat netālu no vagām izcelti. Pat šķirņu nosaukumi pielikti. Savādi, ka it kā vienai šķirnei piederīgi bumbuļi vienam balti, bet citam sārti. Būs jāpapēta kādai tai krāsai jābūt pēc apraksta.

Karamās puķes arī dabūjamas. Viena kundzīte izvedusi tautās krizantēmu podus par ļoti demokrātisku cenu, bet tām laikam par agru. Pircēji iet garām. Piedāvājumā arī svaigi vākti ziemas ķiploki. Viena galviņa 30 centu vērta. Būs man jānorok arī savējie. Uz tirgu vest netaisos.

30 07. Sakņu diena.

Vācu nobirušos auglīšus, izrauju pa nezālei. Pucēju peizāžu. Dēls ķēries pie pagalma labiekārtošanas ar mērķi paplašināt bruģēto daļu. Brīdinu, ka nav pareizais Mēness. Tādi darbi darāmi dilstošā Mēnesī, bet pagaidām tas vēl aug.

Saņemu atbildi, ka pareizo Mēnesi gaidot varu palikt bez celiņa paplašinājuma. Ne ko darīt, pravieti tēvzemē neciena, kā vairākkārt pierādījies vēsturē. Kaut nu bruģītis turētos, un man nebūtu taisnība. Vakarā safrizēju savus tomātus. Noplēšu apakšējās lapas un liekos dzinumus. Beidzot sākuši arī gatavoties.

LA.lv