Interjers, Mājas

Linda Ķivule: Papīrlapu dizaina šķīvju ideja radās, spēlējot “kuģus”

Foto - Andris Ozoliņš
Vērtējums

Vērtējums: sava ceļa gājēja

Profesors Dainis Lesiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras vadītājs: "Katra topošā mākslinieka radošā attīstība ir unikāla, jo katrs students uz akadēmiju atnāk ar savu pieredzes bagāžu. Tā kā Linda Ķivule pirms iestāšanās nebija apguvusi keramikas bāzes iemaņas, viņa šo iemaņu trūkumu pastiprināti retušē ar jauniem formas un izteiksmes līdzekļu pielietojumiem. Veiksmīgi traktējot formu, krāsu un faktūru, Linda ar citiem paņēmieniem izveido sava darba tēlainību. Bieži tieši no tādiem sava ceļa gājējiem sanāk ļoti interesanti mākslinieki."

Krievu vārda “jarmarka” saknes meklējamas senģermāņu valodā, jo tas ir salikts no Jahr (gads) un Mark (tirgus), tātad gadatirgus. Decembra vidū ar saukli “Māksla=sirdslieta” Latvijas Mākslas akadēmijā jau 14. reizi atklāja ikgadējo mākslinieku darbu gadatirgu “Jarmarka”, kurai darbus bija iesnieguši vairāk nekā 350 Mākslas akadēmijas studenti.

“Jarmarkas” izmēģinājumu lauciņā

Izstādē gadatirgū bija redzami vairāk nekā 10 tūkstoši unikālu mākslas un dizaina priekšmetu, gleznas, grafika, tekstils, rotas, keramika, mode u. c. Piedevām izstādes ekspozīcija mainījās ik dienu, jo katra nopirktā darba vietā izlika jaunus. Aprēķināts, ka “Jarmarku” katru gadu apmeklē 25 000 mākslas mīļotāju. Studenti cenu saviem darbiem nosaka paši un daļa no ienākumiem tiek ziedota Latvijas Mākslas akadēmijas un tai piederošo telpu restaurācijai un remonta darbiem. Šogad gadatirgus laikā iegūtā ziedojumu daļa tiks novirzīta ārdarbiem – fasādes rotājumu un flīžu atjaunošanai. Virknei šobrīd plaši zināmo mākslinieku tieši “Jarmarka” ir kalpojusi par atspēriena punktu ceļā uz mākslas mīļotāju atzinību. Izstādē tīri labus panākumus guva arī II kursa studentes keramiķes Lindas Ķivules trauki.

Papīra lapu šķīvji

“Nāku no ģimenes, kur visi lielā mērā ir saistīti ar mākslu. Māte man bija restauratore, tēvs Ivars Ķivulis, zināms kokgriezējs, restaurējis Lestenes baznīcas leģendāros kokgriezumus. Tomēr man ceļš līdz mākslai bija diezgan ilgs. Sākumā pabeidzu Paula Stradiņa universitātes Komunikāciju zinātnes fakultāti, sāku strādāt un tikai tad, pēc vairāku gadu minstināšanās, saņēmos akadēmijai – tā vairāk bija tāda kā plākstera noraušana – ja ne tagad, tad kad,” stāsta Linda.

Porcelāna papīra lapu šķīvji, kas bija redzami arī gadatirgū “Jarmarka”, ir Lindas jaunākais veikums. “Ideja par papīra lapu šķīvjiem radās pavisam nejauši. Kavējot laiku un spēlējot “kuģus” uz rūtiņu lapas, man atmiņā aizķērās saburzīto balto lapu un līniju plastika. Tieši tajā brīdī es daudz enerģijas veltīju, lai izdomātu studiju kompozīcijas uzdevumu apgleznošanas tehnikā. Baltās lapas… grafiskās līnijas… un tā nu tas viss kaut kā saslēdzās. Eksperimentējot ar līnijām, rūtiņām, porcelānu un krāsas pigmentiem, soli pa solim no kuģiem nonācu pie papīra lapu šķīvjiem. Galvenā doma bija par to, ka vajag ko skaisti vienkāršu, skaidri saprotamu un nesamudžinātu. Svarīgs ir arī lapu biezums, pārāk plāni bija trausli un nepraktiski, pārāk biezi izskatījās smagnēji. Pakāpeniski nonācu pie apmēram 2 mm biezām lapām, kas saglabāja formas vieglumu un bija pietiekami praktiskas lietošanā. Ideju ir daudz, var izmantot līnijas, rūtiņas, vēstules, ģeogrāfijas kartes u. c. Pircēju atsaucība “Jarmarkā” bija tiešām negaidīti liela. Tas mani ārkārtīgi pozitīvi iedvesmo tālākiem darbiem.”

7 Komentāri

  1. Var jau būt,ka moderni.origināls dizains,bet-zemapziņā programmē uz nabadzību -jāēd no papīra lapām.Prasti ir prasti un nekā skaista es te neredzu.

  2. Nepirktu. Nepatīk. Drīzāk ieinteresētu šķīvji, kas izskatās kā kopā saliktas ozollapas, varbūt vīnogulāja lapa, kļavas lapa. Papīrlapas šķīvis ir no tā dāvanu tipa, ko saņem ar Wow, bet pēc tam nogrūž dziļā plauktā, jo nav parocīgi.

  3. Par gaumi nestrīdas, bet man ĻOTI nepatīk. Porcelāna smalkums dabiski sasaucas ar smalku formu un rakstu – kas var būt gan bagāts, gan minimāls. Šis turpretim izskatās prasti.

Pievienot komentāru