Daiļdārzs, Dārzs

Podu puķēm uzmanīgi, tomātiem droši. Dārzkopju pieredze slieku humusa lietošanā

Foto - Uldis Muzikants

Teorija ir laba lieta, bet ko par biohumusa lietošanu saka dārzkopji, kuri to ir izmēģinājuši praksē? Jautājām viņu viedokli.

Podu puķēm – uzmanīgi

Vermikompostu var izmantot arī podu puķēm, taču jāuzmanās, lai nepārdozētu, skaidro telpaugu speciāliste Zane Purne.

Ar dobē augošām puķēm var drošāk eksperimentēt, jo tās pašas spēj izlabot dārznieka pieļautās kļūdas. Istabas puķēm visa pasaule ir ne pārāk lielā podā. Tās ir pilnīgi atkarīgas no tā, ko saimnieks iedod, uzlej. Turklāt nevar zināt, kāds augsnes sastāvs jau ir podā.

Vermikomposts ir diezgan sārmains – pH 7,6. Tas nozīmē, ka jāizvērtē, kuriem augiem patiks. Piemēram, citrusiem, acālijām, kam vajadzīga skābāka augsne (aptuveni pH 5,5), šo kompostu labāk nelietot vai lietot ļoti maz. Jebkurā gadījumā ieteicams vispirms pamēģināt nelielu porciju. Pēc mēslošanas vēro augu. Par savu labsajūtu un patikšanu tas ziņos, audzējot vairāk jaunu lapiņu.

Vermikompostu var gan pievienot zemei stādīšanas laikā, gan uzbērt poda virspusē, lai barības vielas lēnām nokļūst pie auga saknēm.

Apmēram 10 cm lielam podam vajadzētu bērt ne vairāk par tējkaroti slieku mēslojuma, bet skābummīļiem – ne vairāk par pusi tējkarotes.

Ja ir kāds sevišķi rets un lolojams augs, Zane Purne iesaka izmantot pārbaudītas vērtības – kādu no speciālajiem telpaugu mēslojumiem paredzētajā devā.

Ziemcietes aug lieliski

Ilgu gadu pieredze vermikomposta lietošanā ir Sanitai un Raivim Reinbergiem no stādaudzētavas “Puķu lauki”. Viņi slieku ražoto zeltu pievieno gan stādu substrātam, gan ziemciešu dobēm.

Pirmā pieredze (pirms gadiem desmit) ar vermikompostu bijusi diezgan negatīva – šķitis, ka nav nekāda labuma, tikai nezāles ievazājušās. Atmetuši domu par tā lietošanu, bet pirms dažiem gadiem paziņa, kurš ražo slieku humusu, piedāvājis izmēģināt savu preci. Rezultāti bijuši lieliski. Vienīgā ķeza – parādījusies tāda nezāle kā āboliņš. Ražotājs uzklausījis, pilnveidojis ražošanas procesu, un tagad humuss ir nevainojams.

Stādaudzētāji stāsta, ka var uzskatāmi redzēt, kā mainījušās ziemciešu dobes, kopš lieto vermikompostu.

Gatavojot stādiem paredzēto substrātu, slieku humusu pievieno proporcijā 1:50. Tad ir garantija, ka šāda dzīvesvieta patiks visiem stādiņiem. Taču nelielā saimniecībā pašu vajadzībām substrātam var likt klāt mazliet vairāk slieku labuma. Tāda augsne der, stādot augus gan podos, gan dobēs. Jo augsne nabadzīgāka un smilšaināka, jo vairāk humusa var pievienot.

Ja dobes jau gatavas, ieteicams pavasarī humusu bērt ap ziemciešu ceriem. Tad barības vielas ar ūdeni lēnām nokļūs pie auga. Uz Reinbergu puķu dārza dobēm nonāk arī iepriekšējā gadā stādiem neizlietotais subs­trāts, kas bagātināts ar humusu.

Dārznieki novērojuši, ka barības vielas no humusa izdalās pamazām, ļaujot augam tās saņemt ilgu laiku. Ar to vermikomposts atšķiras no kūtsmēsliem, kas reizēm augus izdzen pārāk strauji un ziemciešu lakstus padara nestabilus.

Humusu slavē arī daudzas dārzu ierīkotājas, kuras šo mantu lieto gan apstādījumiem, gan kastēs augošajām vasaras puķēm. Šiem augiem labi noder arī no humusa veidotais šķidrais mēslojums.

Lasi tālāk un uzzini, kāda pieredze biohumusa lietošanā ir tomātu audzētājiem Bražūniem!

Pievienot komentāru