Praktiski
Mājas

Plaisas šīfera jumtā – lāpīt vai nomainīt jumtu?0

Foto: Fotolia

“Nokūstot sniegam, ievēroju, ka vairākās vietās mājas šīfera jumtā parādījušās plaisiņas. Kā rīkoties?” PĒTERIS Secē

Lai arī savulaik tik populārais materiāls ir izturīgs pret ārējās vides iedarbību, tas nav izturīgs pret mehāniskiem triecieniem. Ilgākā laikā šīferis kļūst trausls. Plaisas veidojas temperatūras svārstību un jumta konstrukcijas deformācijas dēļ. Pietiekami lielu slodzi ziemā rada sniegs, lai vecāks šīferis sāktu plaisāt. Neko nedarot, plaisas ar laiku kļūs lielākas, un jumts sāks tecēt.

Protams, pats racionālākais veids ir nomainīt savu laiku nokalpojušo jumta segumu pret jaunu, modernu, taču tas ir dārgs risinājums, ko ne vienmēr var atļauties. Līdz ar to neliels remonts bieži vien ir vienīgā iespēja mazliet paildzināt jumta seguma ekspluatācijas laiku.

Laipas staigāšanai

Pirms ķeras pie jumta apsekošanas un remonta, jāizgatavo koka laipas, lai pa jumtu varētu drošāk pārvietoties, neriskējot šīferi vēl vairāk sabojāt. Parasti no koka dēļiem izgatavo pietiekami platas, vieglas laipas, kuru savienotājšķēršļi iegulst šīfera viļņu iedobēs. Ļoti slīpam jumtam jāizgatavo vai jāiegādājas pie kores stiprināmas kāpnes.

Ja jumts ir apaudzis ar sūnu un ķērpjiem, jāsāk ar tā tīrīšanu, tam izmanto mehāniskus vai ķīmiskus tīrīšanas paņēmienus. Sūnas neļauj no salīdzinoši raupjās šīfera virsmas notecēt ūdenim, kas savukārt sekmē šīfera tālāku bojāšanos. Pavasarī pa dienu sniegs un ledus kūst, ūdens iesūcas mikroplaisās, bet naktī ūdens sasalst, ledus izplešas, un plaisas kļūst arvien lielākas.

No apakšas nevarēs redzēt

Aplūkojot sausu šīfera jumtu no apakšas, bēniņu telpas, sīkās plaisas, kas jau pavērušas ceļu mitrumam, nav iespējams ieraudzīt. Savukārt pēc lietus lieliski varēs saskatīt mitrās, ievērojami tumšākās vietas, saprotams, ja jumts nav siltināts.

Ja jumts ir siltināts, situācija ir sarežģītāka. Par plaisām liecinās pelējums uz siltinājuma vai koka konstrukcijām. Vienlaikus ar jumta remontu būs jāmaina siltinājums, lai nepieļautu tālāku pelējuma izplatīšanos. Koka konstrukcijas jāizžāvē un jāapstrādā ar antiseptisku līdzekli, kam pēc uzklāšanas arī jāļauj pilnībā nožūt.

Plaisas veidojas šīfera lokšņu viļņu virsotnēs, ja tajās izurbti pārāk mazi caurumi naglām. Stiprinājuma vietām jumta revīzijas laikā jāpievērš īpaša uzmanība.

Lāpīt vai nomainīt?

Kad jumta tīrīšana un revīzija veikta, var ķerties pie remonta. Ja plaisa ir loksnes viļņa augšpusē, uz tās var uzlīmēt šim mērķim domāto pašlīmējošo hidroizolācijas lenti. Vēlams lenti pielīmēt arī no apakšas, ja iespējams piekļūt plaisai.

Var izlīdzēties arī ar stiklšķiedras sietiņu vai audumu, ko pārklāj ar bitumena bāzes hidroizolācijas mastiku. Sietiņš neļaus plaisas malām kustēties vienai attiecībā pret otru.

Ja loksne pārlūzusi šķērsām, vislabāk to nomainīt pilnībā. Lai to paveiktu, iespējams, vajadzēs demontēt arī vairākas blakusesošās loksnes.

Nelielus caurumus loksnē var aizlīmēt, izmantojot speciālās lentes, taču arī šajā gadījumā vēlams apsvērt bojātās loksnes pilnīgu nomaiņu. Līdzīgi rīkojas, ja loksnes bojātas jumta malā. Tām jāiztur vislielākā slodze, tāpēc plaisu lāpīšana nebūs ilglaicīgs risinājums.

Jāsagatavo virsma

Lai ielāpi (hidroizolācijas lente) turētos, īpaša uzmanība jāpievērš remontējamās virmas sagatavošanai. Vispirms jānotīra aplikums: gruži, putekļi, augu daļiņas. Virsmu attauko ar acetonu vai vaitspirtu. Nomēra nepieciešamo lentes garumu. Tai abos virzienos jābūt par 10 centimetriem garākai nekā plaisa. Noņem lentes aizsargkārtu, vienlaikus lenti pakāpeniski pielīmējot. Rūpīgi piespiež jumta segumam. Šādam remontam, piemēram, noderēs pašlīmējoša un hidroizolējoša polimērbitumena lente Nicoband. Izmaksas – aptuveni 15 eiro par 10 metrus garu un 15 centimetrus platu lenti.

Izmantojot stiklšķiedras sietiņu vai audumu un bitumena mastiku, virsmas sagatavošana notiek līdzīgi. Virsmu rūpīgi notīra, noņem stiprinājuma elementus – naglas. Ar otu vai špakteļlāpstiņu uzklāj bitumena mastikas pirmo kārtu un tajā iespiež stiklšķiedras materiālu. Kad mastika sastingusi, uzklāj otru kārtu. Katras mastikas kārtas biezums – 1–1,5 milimetri. Ja šīferī ir lielāks caurums, jāizmanto stiklšķiedras audums. Tā struktūra ir blīvāka, un būs iespējams uzklāt hidroizolācijas kārtu. Arī šajā gadījumā ielāpam jābūt aptuveni 10 centimetrus garākam un platākam par caurumu. Vēlams uzklāt vairākas stiklšķiedras materiāla un bitumena mastikas kārtas.

Bitumena mastikas nopērkamas, sākot no 1,50 eiro par kilogramu. Papildinātas ar armējošām šķiedrām, tās maksās dārgāk. Stiklšķiedras siets izmaksās no 0,60 eiro par kvadrātmetru.

Cements, smilts un flīžu līme

Plaisu aizdarīšanai var izmantot arī M500 markas cementa un smalkas smilts maisījumu (attiecībā 1:2). Var lietot mitrumizturīgo un elastīgo, āra darbiem paredzēto flīžu līmi. Masu uzklāj ar gumijas špakteļlāpstiņu 2–2,5 mm biezā kārtā. Pirms ķeras pie darba, jāizpēta laika prognoze. Vēlams, lai vismaz trīs četras dienas pēc remonta nelītu. Sacietējušo maisījumu gruntē un krāso ar mitrumizturīgu krāsu.

Bojātā jumta seguma remontam noderēs arī betona hidroizolācijai domātie sastāvi, kas nopērkami gan sausu maisījumu, gan gatavu pastu veidā. Tie var būt gan uz cementa, gan polimēru bāzes. Masu iejauc salīdzinoši šķidru un uzklāj bojātajai vietai. Ja nepieciešams, lieto armējošu sietu.

Plaisu aizpildīšanai var lietot arī epoksīd­sveķus. Tos tāpat pastiprina ar stiklšķiedras sietiņu un pēc pirmās kārtas polimerizācijas uzklāj vēl vienu sveķu kārtu.

Jāatceras – remontējot jumtu, jāievēro visi nepieciešamie drošības pasākumi. Darbs notiek pietiekami augstu virs zemes, un pastāv risks gūt traumu. Noteikti jāizmanto drošības stiprinājumi.

Ja māc kaut vismazākās šaubas, vai darbu spēsiet paveikt pats, labāk nolīgt pieredzējušus meistarus.

LA.lv