Mājas, Remonts un būvniecība

Piešķir pagalmam neatkārtojamu šarmu. Būvējam koka žogu paša spēkiem. Kā to izdarīt pareizi?

zogs4rc3

Lai gan koka žogi vairs nav tik populāri kā metāla žogi, tie pagalmam piešķir neatkārtojamu šarmu. Īpašs gandarījums būs tad, ja žogs ierīkots paša spēkiem. Brusiņas, dēļi un skrūves – tie gandrīz ir vienīgie nepieciešamie materiāli, lai darbu paveiktu.

Jāizvēlas kokmateriāli

Pirms ķeras pie darba, vērts izvēlēties piemērotus kokmateriālus, skaidro SIA “KMT Projekts” valdes loceklis Māris Stiprais.

Lai žogs kalpotu ilgi, vajadzīga blīvas struktūras koksne, piemēram, osis, Sibīrijas lapegle, melnalksnis, apse. Lai gan lapegles dēļi ir samērā dārgi, tie vislabāk spēj pretoties mitruma ietekmei. Kubikmetrs ēvelētu lapegles dēļu maksā aptuveni 450 eiro (egles vai priedes žoga dēļi maksā aptuveni 240 eiro kubikmetrā). Savukārt bērzu žoga ierīkošanai neiesaka izmantot, jo šis materiāls mitrumā nav noturīgs un kalpos samērā neilgu laiku.

Protams, skuju koka žogs izmaksās lētāk, tomēr tā mūžs nebūs ilgs. Būvniecības veikalos viens žoga dēlītis maksā 2,5 eiro. Izdevīgāk tos iegādāties kokzāģētavās. Impregnēti žoga dēļi maksā 0,65–1,00 eiro par metru.

Koka laidumiem vairāk piestāvēs koka stabi, lai gan visai respektabli izskatās arī betonēti vai no ķieģeļiem mūrēti stabiņi. Tāpat var betonēt tikai stabiņa pazemes daļu un virspusē atstāt metāla konstrukciju, kam vēlāk varēs piestiprināt koku. Var izvēlēties arī metāla stabiņus, ko vēlāk apšuj ar koka dēlīšiem.

Svarīgi atcerēties, ka žogam paredzētā koksne rūpīgi jāpiesūcina ar antiseptiskiem līdzekļiem, piemēram, ar Inwood ECO, RP Wood, Erlīts vai citiem. Tie pasargās ne tikai no mitruma, bet arī no sēnīšu un citu mikroorganismu kaitīgās ietekmes. Tāpat nepieciešams izvēlēties piemērotu krāsu, teiksim, Pinotex izstrādājumus vai Rīgas laku un krāsu rūpnīcā ražoto Tekstūrdekoru.

Sena recepte

Amatnieki iesaka koku apstrādāt ar paša gatavotu krāsu, kuras sastāvā vienādās daļās ir vara vitriols, vārāmais sāls un pernica. Lai to pagatavotu, vispirms izvāra miltu klīsteri (3 l ūdens un 500 g miltu) un to izberž caur sietu. Klīsteri no jauna uzkarsē un iejauc 250 g vara vitriola un sāls, līdz tas pilnībā izšķīdis. Tad pievieno pernicu un vēl 1,5 l ūdens. Krāsvielai var izmantot dzelzs mīniju (suriku), kas krāsai piešķirs zeltainu toni, vai kādu citu sauso krāsvielu pigmentu. Ar šādu krāsu koksne jāapstrādā divas reizes. Viena kvadrātmetra nokrāsošanai nepieciešams aptuveni 250 ml krāsas.

Protams, var izvēlēties rūpnieciski izgatavotas krāsas. Akrila krāsas, kuru sastāvā ir poliakrilāts, kalpos 6–20 gadus, ūdens dispersijas krāsas ar organiskajiem šķīdinātājiem – aptuveni tādu pašu laiku, bet eļļas krāsas – vien 2–3 gadus. Uz silikātu bāzes veidotās krāsas, tāpat tās, kuru sastāvā ir silikona sveķi, arī kalpos aptuveni 20 gadu, bet emaljas krāsas, kuru pamatā ir alkīda sveķi, – desmit gadu.

Jāsāk ar mietiņiem

Ierīkojot žogu, vispirms tas jānosprauž dabā, izmantojot nosmailinātus mietiņus un izturīgu auklu.

Ik pēc 2 m iedzen mietiņus vietā, kur plānots ierīkot žogu. Starp tiem nostiepj auklu. Jāaprēķina arī žoga augstums. Te konkrētu padomu nav, taču parasti tas ir 1,2–2,5 m augsts.

Atliek vien sazāģēt attiecīgā garuma dēlīšus vai pasūtīt tos meistaram, ja žoga augšgalam paredzēta sarežģīta forma. Dēlīšus noslīpē un pārklāj ar antiseptisku līdzekli, tad krāso ar izvēlēto krāsu.

Protams, var iegādāties gatavus žoga dēlīšus, taču tie maksā daudz dārgāk nekā neapstrādāts materiāls (šādi priedes vai egles dēļi maksā 150–155 eiro/m3).

Atkarībā no žoga izmēra jāsagatavo stabiņi. Tiem jābūt 60–80 cm garākiem, nekā ir žoga augstums. Noderēs 7,5 x 7,5 cm vai 10 x 10 cm platas koka brusiņas. Īpaši rūpīgi ar piemērotiem materiāliem jāapstrādā žoga stabiņu pazemes daļa, lai pasargātu to no pūšanas un trupēšanas. Var izmantot, piemēram, bitumena emulsiju.

Žoga stabiņus parasti ierok 60–80 cm dziļi. Darbs veiksies vieglāk, ja lāpstas vietā izmantosiet attiecīga diametra zemes urbi. Šo ierīci var arī iznomāt. Tāpat caurumu urbšanai noderēs savu laiku nokalpojis ledus urbis, vien tas būs jāgriež ar muskuļu spēku. Caurumus urbj vietās, kur pirms tam bija iedzīti mietiņi.

Lielākiem un masīvākiem žogiem stabiņus vislabāk iebetonēt vai stiprināt pie betona pamatnes. Vieglākiem žogiem brīvo telpu starp stabiņu un urbuma malām var piebērt ar zemi un noblietēt.

Stabiņu galos iedzen naglas un starp tām nostiepj auklu, kas vēlāk palīdzēs žogu laidumus piestiprināt taisni.

Starp stabiņiem stiprina horizontālās konstrukcijas, kam parasti izmanto 100 x 25 mm biezus dēļus. Starp tām atstāj 20–30 cm lielu atstarpi un tādu pašu atstāj arī no zemes. Tad atliek vien pieskrūvēt sētas dēlīšus.

Var ļaut vaļu fantāzijai

Ja vēlaties, lai kaimiņi un garāmgājēji jūs nevēro, dēlīšus var stiprināt cieši blakus vai divus dēļus skrūvēt sētas vienā pusē, bet trešo – tiem pretim otrā pusē, aizsedzot spraugu. Ja tas nav tik būtiski, starp dēlīšiem var atstāt 10–50 mm atstarpes. Šādā gadījumā arī žoga dēlīšu vajadzēs mazāk.

Ja vertikālu dēlīšu stiprinājums šķiet pārāk vienkāršs, var ļaut vaļu fantāzijai. Izvēloties plānākus dēlīšus, tos var izliekt starp horizontālajām konstrukcijām, veidojot savdabīgu pinumu. Visai oriģināls izskatīsies žogs, kam dēlīši stiprināti, atdarinot loga metāla žalūzijas. Turklāt šāds veidojums būs ne tikai necaurspīdīgs, bet arī lieliski bremzēs vēju un skaņu.

Var izmantot dažāda platuma dēlīšus, tomēr jāraugās, lai blakus laidumos žoga raksts atkārtotos.

1 komentārs

Pievienot komentāru