Mājas, Remonts un būvniecība

Piektā fasāde: arhitekti iesaka veidot “zaļos” jumtus pilsētās

Foto - Andris Ozoliņš

Modernās celtniecības tehnoloģijas ļauj arī mērenajā un vēsajā klimata zonā daudzstāvu ēkām tradicionālo stāvo jumtu vietā veidot kvalitatīvus plakanos jumtus. Ne velti Lekorbizjē, mūsdienu arhitektūras ikona, atzīmēja, ka ir neloģiski, ja platība, kas ir vienāda lieluma ar pilsētu, netiek racionāli izmantota. Ne velti plakanos jumtus arhitekti dēvē par “piekto fasādi”, un tie ir lieliska vieta “zaļo” jumtu veidošanai.

Jēdziens “zaļie jumti” (angliski – green roofs) nozīmē, ka klājumi ir apstādīti ar dzīviem augiem. Starp zaļo augsnes slāni un jumta seguma konstrukciju jābūt ūdensnecaurlaidīgai membrānai un papildu slāņiem konstrukcijas aizsardzībai no sakņu caurspraukšanās, jāparedz arī augsnes drenāžas un laistīšanas sistēmas. Zaļos jumtus var izmantot atpūtai, pastaigām un sportam, tās ir jaukas rotaļlaukumu vietas bērniem. Uz jumta var pat izveidot “privāto” pludmali: savest tur smiltis, jūras oļus, iestādīt piekrastes veģetāciju, izveidot dušas un strūkl­akas. Velēnu jumti pilsētā rada papildu dzīvību, jo sastādītie augi kļūst par dzīvesvietu bagātīgai kukaiņu pasaulei, kas savukārt gādā barību putniem, kuri izmanto jaunas iespējas ligzdu būvniecībai. Bagātas valstis ar ierobežotiem zemes resursiem, piemēram, Zviedrija, apsver lielpilsētas teritorijas izmantošanu lokālai lauksaimniecībai.

Arī jaunās tehnoloģijas padara zaļo jumtu ierīkošanu vienkāršāku un drošāku. Piemēram, kā noteikt, ka plakanā jumta klājumā radusies sūce? “Ar speciālas “Smartex” sistēmas membrānas palīdzību, kuru uzklāj zem seguma, iespējams atrast pat adatas dūriena izmēra bojājumu. Nepieciešams tikai reizi gadā ar speciālu iekārtu apsekot jumtu, lai iegūtu informāciju,” stāsta sertificēts jumtu eksperts un SIA “Niedru jumti” valdes priekšsēdētājs Armands Liede. “”Smartex” sistēmas lietošana divkārt pagarina hidroizolācijas mūža ilgumu, kas parasti ir apmēram 10 – 15 gadi.”

Ekoloģiskāka pilsētvide

Šodien zaļie jumti pasaulē izmaina pilsētas arhitektūru, pārvēršot lielas rūpniecisko un sabiedrisko ēku jumtu platības par mauriņiem, puķu dobēm un dārziem. Zaļo jumtu tehnoloģijas izturējušas laika pārbaudi un turpina attīstīties. Mājas apzaļumošana palīdz veidot pavisam citu vizuālo tēlu, piemēram, 30 stāvu tirdzniecības kompleksā “Namba-Naka Nichome” Japānas pilsētā Osakā zaļie jumti pakāpeniski izkārtoti līdz astoņu stāvu augstumam, slīpumā veidotais parks saplūst ar ielu, ļaujot garāmgājējiem turpināt savu ceļu starp koku audzēm, akmeņu krāvumiem, mauriņiem, ūdenskritumiem, dīķiem un terasēm. Palēnām zaļie jumti top arī Latvijā. Eduards Ulmanis, SIA “Emimar” tehniskais konsultants, stāsta: “Realizējot arhitekta ieceri, mums nesen bija iespēja būvēt zaļo jumtu tādā interesantā publiskā objektā kā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņakalnā.”

Mūsdienās ar asfalta segumu klātu plakano jumtu temperatūra vasaras dienā sasniedz līdz pat 80 oC un naktīs nokrītas līdz 20 oC. Ziemā jumti atdziest līdz -20 oC, kopējā amplitūda, salīdzinot vasaru un ziemu, pavisam ir 100 oC. Pārāk lielas temperatūras svārstības veicina plakano jumta segumu ātrāku sairšanu. Savukārt apzaļumotas “piektās fasādes” vasarā sasilst tikai līdz 25 oC un ziemā atdziest līdz -10 oC, tādējādi temperatūras svārstība samazinās līdz +35 oC, turklāt vasaras dienās pietiekami laistot, notiek intensīva iztvaikošana – līdz 700 mm gadā, kas par vairākiem grādiem samazina apkārtējo temperatūru. Zaļo jumtu augsnes slānis uzkrāj lietus ūdeni: 40 cm biezs apzaļumojums spēj uzkrāt 150 mm ūdeni, kas atbilst trīs mēnešu nokrišņu daudzumam. Zaļie jumti filtrē un piesaista jebkuru veidu piesārņojumu un arī izdala skābekli, uzlabojot iekšējo klimatu ēkas telpās.

Kā zaļināt jumtu

Augšanas apstākļi uz slīpa jumta ir skarbi un atgādina augšanu uz klintīm. Lai veiksmīgi izveidotu zaļo klājumu, jāizvēlas piemēroti augi un augšanas apstākļus jācenšas uzlabot. Slīpa jumta dienvidu pusē ar pārāk spēcīgu tiešo saules starojumu ieteicams veidot terasējumu. Jāstāda tādi augi, kas panes tiešu saules starojumu. Zaļo jumtu slāņi jāieklāj tā, lai tie būtu noturīgi pret vēja slodzēm. Turklāt, pieaugot mājas augstumam, vēja stiprums palielinās. Stūru zonas izceļas ar ļoti augstām slodzēm, tāpat arī jumta kores un malu zonas. Šim nolūkam noder izbūves uz jumta, īpaši stikla siltumnīcas. Savu artavu zaļo jumtu tehnoloģiju attīstībā devis arī būvniecības izolācijas materiālu ražotājs “Knauf Insulation”. Uzņēmuma tirdzniecības attīstības koordinators Latvijā Santis Girnius stāsta: “”Urbanscape Green Roof System” sastāv no 12 dažādās krāsās audzētiem augiem, kas ir “dzīvi” visu gadu, tikai, gadalaikiem mainoties, maina krāsu. Gada aukstākajos mēnešos to nokrāsa ir sarkana. Īpašas selekcijas augi nebaidās no karstuma vasarā un sala ziemā.”

Baiba Bērziņa, SIA “Jaunbērzi” valdes priekšsēdētāja, atgādina: “Zaļo jumtu uzturēšanas darbus labāk uzticēt profesionāļiem. Tajos ietilpst koku atvašu un citu nevēlamu augu likvidēšana, atjaunojošā apgriešana, atkārtota zāliena iesēšana, augšņu maisījuma papildināšana, tehnisko ietaišu un drošības ceļu atbrīvošana no augu daļām. Īpaša uzmanība jāpievērš laistīšanas un ūdens novadīšanas ietaišu darbspējai, tāpat kontroles lūku, laistīšanas aprīkojuma, drenāžas cauruļu un notekcauruļu attīrīšanai no netīrumiem. Jāpārbauda apmaļu, stiprinājumu, virsmas iekārtu un citu arhitektonisko elementu stabilitāte.”

Ekobūvniecība: zaļie jumti

* Zaļie jumti ir sena ziemeļu tautu būvniecības tradīcija, ar bērza darvā mērcētu bērza tāsi oderējot velēnu jumtus. Kādreiz arī Latvijā dzesēja māju vasarā un saglabāja siltumu ziemā.

* Par vienu no septiņiem senās pasaules brīnumiem uzskatīja Semiramīdas gaisa dārzu Bābelē. Tas esot bijis ap 35 m augsts zikurāts, uz kura septiņām terasēm ap 1000 m2 lielā platībā bijuši izveidoti dārzi. Terases bijušas klātas ar 5,45 m garām un 1,35 m platām sijām, tad pārklātas ar niedru asfaltu, kam virsū uzlikta apdedzināta ķieģeļu kārta. Hidroizolācijai un griestu aizsardzībai pret augu saknēm noderēja toksiskā svina lokšņu kārta.

* Štutgartē jau kopš 1989. gada municipālie noteikumi pieprasot, lai visu jauno ēku plakanie jumti tiktu apzaļumoti. Tokijā ikvienai sabiedriskajai ēkai, kuras jumta virsmas laukums pārsniedz 1000 m2, jāapstāda vismaz piektā daļa jumta. Toronto no 2010. gada visām jaunajām ēkām, kam ir liela jumta virsma, jābūt apzaļumotām. Čikāgā augi klāj vairāk nekā 185 000 m2 pilsētas jumtu.

7 Komentāri

  1. Sauksim zaļos jumtus par “zolitūdēm”. Iedomājies… satiekas divi un runā – kas tavā zolitūdē jauns uzdīdzis? Ar ko tu mēslo savu zolitūdi? Vai kanalizāciju uz jumta pumpē? Utt… .

  2. Nesen biju Norvēģijā. Tur zaļie jumti ir populāri. Senāk tos lika nabadzības dēļ, kad nebija naudas citam segumam, galvenokārt saimniecības ēkām. Vienu velēnu liek ar zāli uz leju, virs tās otru velēnu ar zāli uz augšu, un gatavs! Norvēģijā bieži līst lietus, tāpēc uz jumtiem zāle zaļo, neizkalst. Mājiņas mazas, tāpēc nav problēmu, ka smagais jumts ielūzīs. Bet Latvijā bieži vien iznāk variants “figņa polučajetsa”. Tomsona terasēs arī ir zaļie jumti pēdējo stāvu dzīvokļiem, uz terasēm. Viena dāma gribēja, lai dārznieki iestāda peonijas. Bet zemes kārta par plānu! Sīkums, noplēsa kaut kādu muļķīgu burbuļplēvi, sabēra zemi. Bet tā burpuļplēve izrādījās hidro- un termoizolācija apakšējam dzīvoklim…

  3. Latvijas klimatiskajos apstākļos jumta galvenā funkcija ir lietus notece un sniega nošķūrēšana ziemā. Ieteikt šeit audzēt kaut ko uz jumta,tādējādi apgrūtinot iepriekšminētās funkcijas, ir stulbums.

Pievienot komentāru