Praktiski
Dārzs

Pērk, stāda un kopj augus: kā pareizi stādīt kailsakņu un konteineraugus0

Foto: Fotolia

Viss zied tik bagātīgi un agri kā reti kad! Taču ar nolijušā lietus valgmi ir par maz, lai padzirdītu augus un izkaltušo zemi. Sausums vēl aizvien ir lielākais dārza darbu kavētājs. Steidz dzirdīt visu, kas vērtīgs un ko var salaistīt. Sēšana, stādīšana un ravēšana notiek, turot tuvumā lejkannu.

“Pilnās burās ir lielo stādu gadatirgu laiks. Protams, stādi jāpērk un kolekcijas jāpapildina, kaut gan augi šopavasar prasa lielākas rūpes. Taču ir arī pozitīvais efekts – siltumā tie attīstās ļoti strauji,” stāsta daiļdārzniece Indra Lielkāja no Strenčiem.

Ar kailsakņiem apdomīgi

Dodoties uz gadatirgiem, tagad vairs nevajadzētu pirkt dekoratīvos vai augļu koku un krūmu kailsakņu stādus bez podiem, kaut gan tie ir lētāki. Cenu starpība ir sevišķi nozīmīga, ja vēlas stādīt dzīvžogu vai augļu dārzu. Diemžēl saules karstumā nīkušie, melnajos plastmasas maisos iepakotie augi līdz dārzam dzīvi nenokļūs.

Ja tomēr vēlas lētākos kailsakņus, labāk sarunāt ar saimnieku un doties tieši uz audzētavu. Izraktajiem augiem sagādā piemērotus apstākļus transportēšanai (lai kailās saknes var tūliņ samitrināt un sasegt, sargājot no izkalšanas). Stādīšanai paredzētajā vietā jau laikus izrok bedri un, tiklīdz stādi atvesti, tos tūliņ stāda un bagātīgi aplaista.

• Kailsakņus vēl varētu stādīt, ja noteikti vajag pārvietot pašu dārza augus – tad tos izrok un tūlīt stāda.

Augus podos nespīdzina

Visdrošāk ir iegādāties augus konteineros, bet arī tos nevajadzētu ilgi glabāt. Dažkārt kļūdaini domā, ka sausā un karstā laikā podā augošo stādu varēs labāk aplaistīt un aprūpēt, taču tā nav. Tumšie podi ļoti sakarst, un līdz ar to karst arī augu saknes. Bagātīga laistīšana var pat kaitēt, jo saknes saules pusē gluži vai izsūt. Ar augu spīdzināšanu bieži grēko, ja iegādājas kādu sevišķi skaistu un varbūt pat ziedošu augu – sak, paturēšu pagalma vidū, lai visi redz to daili.

Nopirkto augu uz laiku noliek noēnotā vietā. Zemē pierakt stādus ar visu podu nav vēlams. Tad tos var piemirst, un saknes drīz vien izlīdīs pa poda atverēm zemē, padarot pārstādīšanu saimniekam grūtu un augam traumatisku.

• Jo ātrāk nopirkto augu iestāda, jo labāk.

• Krūmi pat ekstrēmos apstākļos ieaug labāk nekā koki.

Dzirda jaunos un pērnos

Iestādītajam augam svarīga ir laistīšana. Vispirms pamatīgi aplaista stādot un turpina to darīt regulāri. Sausā laikā vismaz katru otro dienu stādam uzlej ūdeni. Daudzums atkarīgs no auga lieluma, taču vismaz spaini vajag pat nelielam kociņam.

Nereti tieši mitruma trūkums ir iemesls, kāpēc stāds neieaug. Daži iesācēji aplami domā, ka pietiek aplaistīt pēc iestādīšanas.

Papildu mitrums vajadzīgs arī pērn iestādītajiem kokaugiem. Ja šķiet, ka ūdens līdz saknēm netiks, apkārt augam ar metāla stieni var izdurt 3–6 dziļus caurumus. Ūdeni un barības vielas lej tajos, jo tad labums nokļūs tieši pie saknēm un neizkūpēs gaisā. Šāda metode sevišķi patiks vīnogām, kuras pavasarī prasa labu aprūpi.

• Dažkārt cilvēks pat nepamana un neiedomājas, ka laistāmais ūdens aiztek prom un auga saknēm nekas netiek, tāpēc mitruma daudzumu vajag pārbaudīt.

• Ja jauno augu pietiekami dzirdina, tam nevajag nekādu noēnojumu.

Stāda pamatīgi

Nopirktos kokus un krūmus ieteicams stādīt uz tā sauktā uzkalniņa (izņemot augus, kuriem ir mietsakne). Šim nolūkam stādīšanas bedrē izveido augsnes konusu, stādu liek bedrē, saknes izklājot uz tā virsmas.

Visbiežāk kokaugiem saknes podos ir saaugušas blīvi un satinušās apaļā vai kvadrāta formā atkarībā no trauka veida. Šādu sakņu kamolu zemē likt nevar. Dažkārt augs aiziet bojā vai neaug, un, apskatot saknes, atklājas, ka tas turpinājis sevi žņaugt un saknes ir tikpat saspiestas kā podā.

• Pirms stādīšanas sakņu kamolu saudzīgi izjauc, pat izplucina.

Kad auga saknes vienmērīgi izklātas uz augsnes konusa, tām uzrauš nedaudz zemes, lai stāds turētos, un tad augsni bagātīgi aplaista. Slapjajai augsnei uzber jaunu augsni un piemīda, lai starp augsni un saknēm neveidotos brīvas gaisa spraugas. Sausā augsne pasargās arī no tā, lai piebradājot nebūtu jāmīcās pa dubļiem. Tikai tad uzlej vēl vienu ūdens porciju.

Ar augsni piepilda atlikušo bedres daļu un pieblietē tā, lai apdobe nebūtu irdena. Apdobei izveido augsnes valnīti, lai laistāmais ūdens netecētu prom, bet iesūktos tieši tur, kur paredzēts. Trešo reizi aplaista stādāmo augu.

• Ja kāja viegli iegrimst apdobē, tā ir kļūda – augsne vēlreiz jāpieblietē.

LA.lv