Praktiski
Dārzs

Peonijas laista, mēslo un balsta. Svarīgākie darbiņi puķu dobē0

Foto: Fotolia

“Vai tavā dārzā nolija?” tāds ir svarīgākais jautājums dārznieku aprindās. Kur lietus bijis, rekordsiltuma ietekmē viss aug kā tropos. Ir skaistākais gada periods, kad var redzēt, kā zāle aug, – protams, ja ir laiks vērot, jo vēl jāpagūst visu kārtīgi samēslot un pabeigt sējas un stādīšanas darbus. Ko patlaban savos dārzos dara pieredzējuši dārzu darbu profesionāļi?

Aprūpē peonijas

“Ir sācies peoniju ziedēšanas bums. Priecājoties par ziediem, nedrīkst aizmirst par peoniju vajadzībām. Tā varbūt ir sliņķu puķe, taču pilnīgi nekopta arī slinki ziedēs,” skaidro peoniju kolekcionārs un audzētājs Andris Berkins no Kroņauces.

Gatavo balstus

Viens no steidzamākajiem darbiem ir sētiņu izveidošana ap tiem peoniju krūmiem, kuri mēdz izgāzties. Vislielākā riska grupa ir tā sauktās vecmāmiņu šķirnes, kurām ir milzīgi pildīti, smaržīgi ziedi, bet ziedkāti tos nespēj noturēt. Pēc lietus viss krūms noteikti būs gar zemi. Taisnus šos dzinumus vairs nevar dabūt – ceļot augšā, tie lūst.

Veikalos ir plašs piedāvājums ar speciāliem balstiem ziemcietēm, taču tie ir padārgi, īpaši, ja jābalsta lielākas kolekcijas, kādas ir daudzos dārzos. Labs variants ir zemās dekoratīvās sētiņas, kuras var aplikt ceram. Taču balstus var pagatavot arī pats, galvenais tos aplikt laikus. Ir peonijas, kuras vajag pabalstīt tikai ziedēšanas laikā, piemēram, no tā sauktās intersekciju grupas. Gatavojot balstu pašam, nederēs tādi materiāli, kas pārlauž puķes kātu, piemēram, tievas auklas vai stieples.

Daudzām jaunajām šķirnēm un jaunmodīgajām peonijām balstu nevajag, jo selekcionāri ir izveidojuši arī noturīgus ziedkātus. Arī krūmpeonijas sevi un ziedus spēj noturēt pašas.

• Jau pērkot noskaidro, vai šīs šķirnes peonijām vajadzēs balstus.

Pārbauda mitrumu

Foto: Sandra Ruska

Lai arī lietus bijis, der apskatīt, vai tas maz ticis zem kupli saaugušā peoniju krūma. Mitruma trūkums ir liels. Puķe bojā neaizies, taču, ja vēlas veselīgu un bagātīgi ziedošu augu, tam jāsarūpē arī mitrums. Populārākajām lakstainajām peonijām ir dziļa sakņu sistēma, taču ilgstošais sausums augsni pamatīgi izkaltējis, sevišķi tur, kur augsne vieglāka, smilšaināka.

Kad laista, jālaista pamatīgi, lai ūdens iesūcas arī dziļākajos slāņos. Piemēram, uzlej pāris spaiņu un ļauj iesūkties, pēc laiciņa uzlej atkal. Viegla un bieža palaistīšana pa virspusi augam lielu labumu nedod. Turklāt tā var rosināt puvju attīstību.

Lai ūdens nenotecētu, ap lakstainajām peonijām izveido augsnes valnīti, jo mitrumu gaida arī spēcīgās saknes dziļumā. Taču tā sauktajām modernajām intersekcijas peonijām ir plašāka sakņu sistēma, tādēļ tās jālaista lielākā laukumā ap augu.

Vēlams laistīt ar remdenu ūdeni no kādas ūdenstilpes, nevis ar ledainu strūklu no dziļ­urbuma. Arī šāds šoks rosina puves attīstību.

• Laistīšanai un barošanai ieteicams jau stādīšanas bedrēs ievietot drenu caurules, lai ūdens un minerāli nokļūst dziļumā pie saknēm.

• Peonijām neder tā sauktais lietutiņš, ko uzliek laistāmajai šļūtenei un novieto dārzā.

Salnu nebīstas

Daudzi šopavasar sūdzas, ka augšējās lapiņas ir brūnganas, bojātas. Tas var būt pavasara salnas bojājums. Izsalšana ziemā peonijām parasti nedraud. Arī salnas tās pacieš labi, augi nav jātuntuļo. Bez problēmām pavasara salu pārcieta tie augi, kas bija stādīti speciāli sagatavotās bedrēs auglīgā mālainā augsnē. Problēmas var būt ar tiem augiem, kas aug dārzos ar smilšainu, maz ielabotu augsni.

Problēmas sagādā arī tie augi, kas iegādāti lielveikalā un nav informācijas par to izcelsmes valsti vai šķirnes pielāgotību vietējiem apstākļiem.

Visdrošāk ir pirkt aklimatizētus peoniju stādus no vietējiem audzētājiem, kuriem jau ir informācija par šo šķirni, nevis ļauties masu psihozei un izdot milzu naudu par augiem no ārzemju katalogiem.

• Pērkot augus, kas atsūtīti tieši no ārzemēm, var dārzā ievazāt tādu postīgu kaitēkli kā nematode. Tā sevišķi izplatījusies Holandes peoniju laukos.

Uzmana puvi

Laika apstākļi (siltums, sals, laistīšana) sekmējuši arī augu puves attīstību. Tā ir populārākā peoniju nelaime un izskatās šādi – ziedkāts augsnes līmenī sāk brūnēt un nopūst. Nereti to pamana tikai tad, kad lapas un zieds pēkšņi novīst.

Patlaban atliek vien bojātos lakstus izraut. Tukšajā vietā ieber smalku granti vai smiltis. Kolekcionāri jau profilaktiski smidzina ar fungicīdiem (piemēram, Switch). Taču mazdārziņa īpašniekiem tas nav pieejams. Var izlīdzēties arī ar vienkāršāku profilaksi – rudenī pēc lakstu novākšanas apkaisa ar pelniem. To dara arī agri pavasarī, kamēr peonijas vēl nav izaugušas garākas par 10 cm.

Auga veselīgumu nosaka arī tas, vai ir piemērota augsne, netrūkst barības vielu un mitruma. Svarīga arī ventilācija ceram.

• Lai vecam krūmam pietiktu spēka izziedēt, sīkos dzinumus retina. Atstāj ne vairāk kā 25–30 ziedkātus.

• Ja audzē izcilu ziedu izstādei vai tirdzniecībai, peonijām atstāj tikai centrālo dzinumu un zemāk esošos izlauž.

• Lai paildzinātu ziedēšanu, dārzā atstāj visus ziedpumpurus uz ziedkāta (arī padusītēs). Kad centrālais zieds būs noziedējis, izplauks mazākie ziedpumpuri zem tā.

LA.lv