Kapusvētki, Svētki

Pavasarī – kārtību arī kapu kalniņā. Kā sakopt ziemas nedarbus?

Foto - Shutterstock

Mirušo tuvinieku kapu kopiņu aprūpēšana ir senāka nekā kristīgās tradīcijas – ar pietāti pret apbedījuma vietām izturējās jau pagānismā. Šobrīd tā ir kļuvusi pat par daļu no kultūras mantojuma. Tiesa, praktiskās iemaņas arī ir nepieciešamas.

Pēc pēdējā sniega

Piederīgo kapu kopšana ir katra cilvēka sirdsapziņas un piemiņas jautājums. Bet savādi gan – rudenī pedantiski sakoptās un ieziemotās kapu kopiņas pēc sniega nokušanas dažviet izskatās nožēlojami! Siguldas novada kapu pārzine Māra Kraukle mierina, ka tā nav kopēja vaina. Iespējams, vēlā rudenī vējš ir atpūtis kādu lapu, nolauzis zaru, kūstošais sniegs ir noplicinājis kopiņu un atstājis tērcīšu rievas. Gluži tāpat pavasara sākumā mēdz izskatīties mazdārziņi. Un līdzīgs rīcības plāns ir kā vienā, tā otrā vietā.

Nu jau visā Latvijā ir tādi laika apstākļi, kas kapu apkopšanu ļauj sākt, noņemot segumu košumkrūmiem un citu augu stādījumiem. Pat tad, ja kādu diennakti vēl būs sals, tas vairs nekaitēs tik daudz kā briestošo pumpuru sušana siltajā saulītē zem egļu zariem vai cita siltinājuma. Iespējams, pēc atsegšanas, apskatot dekoratīvos krūmus, rožu vai citu puķu stādus, nāksies izgriezt kādu nokaltušu, nosalušu vai citādi bojātu zaru. Arī noplicinātā mulča izskatīsies labāk, ja to nedaudz uzrušinās. Var nākties pat uzbērt jaunu – ar laiku mulča mēdz nogrimt zemē. Tas pats notiek ar smilts vai grants uzbērumu.

Jaunu puķu stādīšanai laika apstākļi gan vēl nav piemēroti, tomēr šim darbiņam jau var gatavoties, uzberot svaigu melnzemes kārtiņu. Dārznieki to iesaka kā zelta padomu – uzbērtajai zemei vismaz dažas dienas jāļauj nostāvēties.

Māra Kraukle aizvadīto ziemu ar tās biežajiem sala periodiem un atkušņiem vērtē par izcili nelabvēlīgu kapavietām. – Ūdens pat piecus un sešus gadus vecos apbedījumos zemi padara irdenu, un tā arvien turpina nosēsties, deformējot izveidoto kapa kopiņu. Sasveras, nošķiebjas arī kapa apmalīte, krusts, piemineklis. Tāpēc nevajag tūliņ uztraukties, ka var būt uzdarbojušies vandaļi! – skaidro kapu pārzinātāja. Kad liekais ūdens ir aizplūdis vai izvējojis, kapu kopiņa pēc sakārtošanas līdz nākamajai ziemai atkal izskatīsies kārtīga.

Pārmantotās tradīcijas

Nesena apbedījuma vietas sakārtošanai ir savas īpatnības, kas sākas ar bēru vainagu un ziedu novākšanu. Daudzi turas pie pieņēmuma, ka tas jādara, kad pagājušas vismaz 40 dienas pēc cilvēka nāves. Tomēr citi rīkojas pēc apstākļiem – tiklīdz ziedi novītuši un skujas nobirušas, tās aizvāc, bet pēc ziemā notikušām bērēm uz kapiem nesteidzas līdz pat pavasarim, jo kristiešiem kapu traucēt pirms 40 dienu termiņa nav pieņemts.

Māra Kraukle aicina nesteigties arī ar kapa apmalītes vai pieminekļa uzstādīšanu. Atkarībā no augsnes īpašībām tās nosēšanās var būt ilgstošs process – lielais zemes kalns nemazinās ne pusgada, reizēm pat ne gada laikā. Taču, ja apbedījums veikts ziemā, sasalušā zemē, dažviet pavasarī skatam paveras šokējošs skats – zemei kūstot, izveidotā kopiņa mēdz iekrist un izveidot bedri. Tā ir jo lielāka, kad vienas ziemas laikā slapjās zemes smagums ielauž plāno dēļu zārka vāku. Mārai Krauklei ir padoms, kā vietu salabot: – Ja kapavieta ir pļavā, kur ir velēna, nav jāuzņemas liekas rūpes un jāved zeme. Izmantojiet otrādi apvērstu ap sprīdi biezu velēnu, ar ko aizpildīt nepievilcīgo tukšumu! Iekārtotā kapu sektorā, kur velēna jau ir noņemta, šī metode nebūs piemērota. Toties papildu augsnes uzbēršanai un nolīdzināšanai ir moderna alternatīva – speciāla elektroiekārta, ar ko noblīvē nelīdzeno kapavietu. Ne visiem piederīgajiem tas ir psiholoģiski pieņemams, taču pēc tam kapavietas līmenis pēc lietavām ir jāregulē krietni retāk.

Novācot bēru vainagus, kapu pārzine iesaka neizmest lentes, jo pavadītāji, parakstot ar savu vārdu, tās ir veltījuši konkrētam cilvēkam. Ir prātīgi tās noņemt, visas saritināt un ierušināt irdenajā kapu kopiņas zemē. To pašu var darīt ar koka krustu, ja tā vietā paredzēts uzstādīt pieminekli, jo krusts ir simboliska kristietības zīme, ar ko cilvēks izvadīts viņsaulē. Garo kātu nogriežot īsāku, abām šīm daļām pietiks vietas, lai uz kapa tās ieraktu kaut sprīža dziļumā. Ar laiku krusta koks satrūdēs, bet būs palicis pie aizgājēja, kam tas bija paredzēts.

Ja pēc bērēm kapos vēl palikusi kāda nenodegusi svece, tā atkal ir aizdedzināma – tradicionāli tās neizmanto citiem aizgājējiem. Tikai pēc tam tukšo trauciņu var izmest vai izmantot citai svecei.

Pievienot komentāru