Daiļdārzs, Dārzs

Pasaku un nostalģiskās rozes – izcilas un pirkšanas vērtas. Rožkopju ieteiktās šķirnes

Foto-Ilma Nereta

Nopirku rozes, kuras sauca par pasaku rozēm. Vai tas ir kāds jaunums, ar ko tās īpašas? Vai izturīgas pie mums, un kā atšķiras audzēšana? JANA Daugavpilī

“Tā sauktās pasaku rozes nav jaunas, bet selekcionāru īpaši atlasītas šķirnes,” skaidro rožkope Ilga Kumeliņa. Šādi iedalījumi tiek izdomāti, lai pamudinātu cilvēkus izvēlēties tieši konkrētās šķirnes. Taču šīs – selekcionāru ieteiktās šķirnes – tiešām ir izcilas un pirkšanas vērtas. Tās ir veselīgas, skaistām lapām, kompaktu augumu un brīnumskaistiem ziediem. Savā dārzā rožkope tieši pie tā sauktajām pasaku un nostalģiskajām rozēm ziedēšanas laikā iet papriecāties visbiežāk.

Vācijā ir pasaku un nostalģiskās rozes

Savus tirgus trikus sentimentāliem rožmīļiem piedāvā dažādas Eiropas slavenākās rožu audzētāju firmas. Piemēram, vācu rožaudzētāju firma W. Kordes’ Söhne sevišķi skaistas rožu šķirnes apvienojusi tā sauktajā pasaku rožu grupā (kādu no tām nopirkusi arī jautājuma uzdevēja Jana). Pie pasaku rozēm vācu rožaudzētāji pieskaita arī tās, kurām nosaukumos ir pasaku tematika, piemēram, ‘Gebrü­der Grimm’ (Brāļi Grimmi), ‘Bremer Stadt­musikanten’ (Brēmenes Muzikanti). Firma RosenWelt Tantau savām šķirnēm izveidojusi nostalģisko rožu grupu, kas līdzinās vecajām dārza rozēm (ziedi ir spēcīgi pildīti, smaržīgi, lapas spoži zaļas).

“Iedalījums pasaku un citās rozēs nav objektīvs,” teic Latvijas Nacionālā botāniskā dārza rožu speciāliste Ilma Nereta. Rožkope pat iesaka, izveidot katram savu rožu topu un mīļāko dārza rožu izlasi un nosaukt savā vārdā.

Angļu rozes nāk no Anglijas

Speciālisti rozes iedala šādās grupās: tējhibrīdrozes, floribundrozes, krūmrozes u.c. Šajā iedalījumā amatierim grūti tikt skaidrībā, tāpēc selekcionāri izdomā veidu, kā pircējiem atvieglot izvēli. Piemēram, par angļu rozēm it kā varētu saukt tikai tās, kas izveidotas slavenajā Ostina firmā Anglijā. Taču šis nosaukums jau iegājies kā apzīmējums visām rozēm, kas tām līdzīgas: ar bagātīgi pildītiem ziediem, smaržīgas. Arī no tām ik pa laikam tiek pircējiem piedāvāts kāds komplekts. Piemēram, īpaši smaržīgo rožu šķirņu izlase: ‘Abraham Darby’, ‘William Shake­speare’, ‘William Shakespeare 2000’, ‘Heritage’, ‘Charles Austin’, ‘Queen of Sweden’ u.c.

!!! Galvenais noteikums, lai rozes ar spēcīgu augumu un daudz ziediem (sevišķi pildītu) bagātīgi ziedētu, vajag ļoti daudz barības vielu. Gan sagatavojot stādīšanas bedri, gan vēlāk augam augot, jādod daudz papildmēslojuma. Taču to drīkst darīt tikai līdz jūlijam. Tad ļauj augam nobriest. Ilga Kumeliņa teic, ka jau pāris gadu vecu rožu krūmu nav iespējams pārbarot.

Rožkopju ieteiktās rozes

Pasaku rozes:

• ‘Pomponella’ – līdz 0,8 m augsts krūms. Floribundroze ar laškrāsas ziediem, kas atgādina miniatūrus peoniju ziedus, kas piemēroti griešanai. Zied bagātīgi līdz rudenim.

• ‘La Villa Cotta’ – krūmroze, kas veido spēcīgu, stāvu, līdz 1,2 m augstu krūmu ar tumši zaļām lapām. Ziedi lieli, persiku krāsā, saulē neizbalo. Zied atkārtoti visu vasaru.

• ‘Lions Rose’ – kompakts, pusmetru augsts krūms ar krēmbaltiem ovāliem ziedpumpuriem. Ziedi pildīti, vidēji lieli, ar vieglu aromātu. Lapas zaļas, glancētas. Zied bagātīgi.

• ‘Augusta Luise’ – augums ap 1 m. Ziedi smarzīgi, šampanieša līdz persiku tonī, ļoti lieli, skaistas formas.

Izstāžu uzvarētāja roze:

• ‘Eden Rose 85’ – ap 1,5 m augsts krūms. Ziedi maigi rozā ar tumšāku vidu, lieli, peonijtipa. Maigi smaržo. (Selekcionāri firma Meilland. 2006. gadā starptautiski rožu eksperti to atzinuši par vienu no pasaules skaistākajām rozēm. Šie izstāžu panākumi arī tiek izmantoti kā viens no iemesliem, lai šķirne tiktu labāk pirkta.)

Angļu rozes:

• ‘Gertrude Jekyll’ – augums līdz 1,5 m. Ziedi ļoti smaržīgi, piesātināti rozā, centrā maigi rožaini. Ziedot malas kļūst gaiši rozā. Tipiska angļu rozes zieda forma. Dzinumi krietni durstīgi. Lai bagātīgi ziedētu, cītīgi griež vecos ziedus.

• ‘William Shakespeare’ – ap 1,2 m augsts krūms. Ziedi pildīti, samtaini piesātinātā sarkanā krāsā. Dzinumi stingri, gari. Īsta, spēcīga tipiska Damaskas rožu smarža.

• ‘Winchester Cathedral’ – augums ap 1,2 m. Ziedi skaisti balti. Damaskas rožu spēcīgā smarža.

• ‘Charles Austin’ – ap 1,5 m augsts krūms. Ziedi maigā aprikožu dzeltenā krāsā. Lieli, bagātīgi pildīti. Spēcīgi smaržo.

2 Komentāri

  1. ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Pievienot komentāru