Kopšana, Mājas

Pārtikas kodes jeb sviļņi. Kā tikt vaļā no šīs sērgas?

paartikas_svilnis

Nopi1u miltus. Kad pēc nedēļas vēlējos cept maizīti, tajos bija savairojušās pārtikas kodes. Tagad no tām netieku vaļā, nezinu, kā lai tās izķer. Vai tiešām lielveikali neko nedara, lai izslēgtu iespēju pircējiem atnest mājās pārtiku, kurā ir savairojušies kaitēkļi?
 ANTRA Rīgā

Pārtikas kodes jeb svilņi patiešām ir ļoti nepatīkama sērga – ja nav laicīgi pamanīti, tie ātri savairojas produktos, un tos pilnīgi iznīdēt ir grūti. Svilņi atrod arvien jaunas pārtikas glabāšanas vietas, iedēj tur oliņas, kas attīstības ciklā neatgriezeniski sabojā pārtikas produktu. Ja pakā palicis mazliet miltu vai makaronu, kas piemirsti un nolikti skapīša tālākajā stūrī, pārtikas kodēm tā ir ideāla vieta, kur pavairot savu dzimtu astronomiskos ātrumos. Un jābūt īstam detektīvam, lai atrastu, no kurienes šie kaitēkļi atkal un atkal izlido, plivinoties pa virtuvi un meklējot piemērotu vietu, lai sapārotos un radītu jaunus pēcnācējus. Vai ir iespēja tos iznīdēt? Izrādās, ka ir. Eksperimentā četru mēnešu garumā apskatīsim visus iespējamos izķeršanas variantus.

Ar rūpīgi izķeršanu


Pat tad, ja cītīgi ar rokām izķer lidojošus sviļņus, problēmu tas neatrisina. Pieaugušas kodes dzīves ilgums ir vien pāris dienas. Bojājumus nodara tieši kāpuri, nevis lidojoši kukaiņi. Pirmais, ko dara iesācēji pārtikas kožu apkarošanā, – pārtikas krājumus saliek maisiņos, kurus rūpīgi aiztaisa, domājot, ka tādējādi pasargās pārtiku no kodēm. Jā, patiešām, pieaugušie kukaiņi netiek maisiņā, bet tie sadēj oliņas uz pārtikas iepakojuma ārpuses. Kāpuri ir ļoti dzīvelīgi, tiem nesagādā problēmas izgrauzt maisiņā caurumu un pamieloties ar tā saturu.

Vairāku gadu garumā cīnoties ar šiem lidoņiem, sastādīju sarakstu, kas tiem vislabāk garšo, proti, kuri pārtikas produkti visvairāk jāsargā no kodēm: visu veidu milti, jo īpaši kukurūzas un rupja maluma, auzu pārslas, griķi, makaroni, rieksti, sēklas, žāvētie augļi. Pēc tā, kurus žāvētos augļus kodes ēd un kuriem nepieskaras, var secināt, cik tie vēlami mūsu uzturā, jo, piemēram, ar konservantiem apstrādātajās žāvētajās plūmēs kodes neiet, ar sēru balinātājās aprikozēs arī ne (bet tās, kuras ir nevis skaisti oranžas, bet brūnā krāsā, ēd kārām mutēm!), atsevišķas rozīņu šķirnes arī izbrāķē. Savukārt situācijā, kad visi kožu gardumi no virtuves aizvākti, kodes nesmādē arī tējas un garšvielas. Sūros dzīves apstākļos tās ieperinās pat sauso ziedu kompozīcijās.

Mēģinot mēneša garumā izķert pārtikas kodes ar rokām, rezultāti nebija iepriecinoši, tās vienalga parādījās, ja pa dienu vairs tik intensīvi nelidoja, tad naktī, ieslēdzot gaismu, vienmēr pa kādai kodei varēja manīt. Secinājums – mazefektīvs paņēmiens, kas prasa lielu laika patēriņu un pacietību.

Ar speciālajiem slazdiņiem


Lielveikalos un saimniecības preču veikalos var iegadāties līmslazdus, ar kuriem izķert lidojošas pārtikas kodes. To darbības princips ļoti vienkāršs – svilņu mātītes uz pārošanos tēviņus pievilina ar dzimumferomoniem, kos izdala no speciāliem dziedzeriem. Uz šiem līmslazdiem ir uzsmērēts feromons, kas pievilina tēviņus, un tie pielīp pie papīra loksnītes. Ražotāji apgalvo, ka feromons ir niecīgās devās, un cilvēkam šādi slazdi nav kaitīgi, tos varot likt pārtikas tuvumā. No praktiskā viedokļa vien jāpiebilst, ka slazdam uzsmērēta līme ir ļoti līmīga – ja tā pieskaras virtuves skapīša durtiņām, kādam skaistam maisiņam vai kārbai, tā ir neglābjami sabojāta, pat ar karstu ūdeni nevar noberzt, tik noberžot kopā ar krāsu.

Izķerot pārtikas kožu vīrišķos eksemplārus, var samazināt to populāciju. Šis paņēmiens arī lieliski noder, lai konstatētu svilņu invāziju, kontrolētu, vai nav sākusies jauna invāzija pēc apkarošanas pasākumu veikšanas. Neveicot citas darbības, vien uz virtuves skapīšu durtiņām, pārtikas plauktos un citviet virtuvē izliekot šos līmslazdus, pilnībā nevar atbrīvoties no lidoņiem. Tie vienalga ik palaikam lidinās pa virtuvi. Kāpēc, varbūt neefektīvs slazdiņš? Nē. Eksperimenta laikā pārbaudīju trīs dažādus līmslazdus, kurus var iegādāties mūsu veikalos, tie visi strādā vienlīdz efektīvi. Noliekot vienu otram blakus, var redzēt, ka kožu tēviņi vienlīdz labi iekrīt visos slazdiņos. Problēma ir tā, ka slazdiņā var noķert tikai tēviņus. Kāda mātīte vienalga pamanās piesaistīt tēviņu, kurš viņu apaugļo. Ja izdzīvo kaut viena mātīte, tā izdēj no 100 līdz 400 oliņām, un visa jezga ar kožu lidojumiem pa virtuvi un sabojātiem produktiem sākas no jauna. Secinājums – labs un ieteicams veids, bet kaut kā būtiski pietrūkst, lai pilnībā iznīdētu kodes.

Kompleksā apkarošana


Kodes lido, pārtikas produkti tiek sabojāti, kad tās ļoti savairojas, balti tārpi viena līdz pusotra centimetra garumā (viena no kožu attīstības cikla fāzēm) barības un netraucētas iekūņošanās meklējumos rāpo pa sienām, griestiem. Izmisums un bezspēcība! Jāuzsāk kaut kas nopietns.

Izlasot enciklopēdijās un internetā visu pieejamo informāciju par šo taureņu sugas Tineidae vai Pyralididae dzimtas kukaiņiem, izstrādāju komplekso apkarošanas shēmu. Visus pārtikas produktus no virtuves skapīšiem, tajā skaitā tējas un garšvielas, rūpīgi izrevidēju. Ja tika pamanīts kaut viens kūniņas savilkts tīkls, izkārnījumi (gaiši dzeltenas, mazas bumbiņas, kā smilšu graudi), nemaz nerunājot par baltajiem tārpiem un pieaugušajiem lidoņiem, pārtikas produktu kopā ar visu iepakojumu sadedzināju. Miltus, makaronus, sēklas un riekstus saliku ledusskapja apakšējā kastē, kas paredzēta salātu vai svaigu dārzeņu uzglabāšanai, jo pat tad, ja uz tiem ir izdētas oliņas, aukstumā tās nespēj attīstīties. Pagājušajā gadā savāktās zāļu tējas bez žēlastības sadedzināju, jaunās tējas rūpīgi saliku burkās, noslēdzu ar metāla vāciņiem un uz laiku aiznesu uz pagrabu. Ļoti rūpīgi tika iztīrīti visi skapīši, jo kāpuriem, kad tie izšķīlušies, tūlīt jāuzņem barība. Īpaša vērība jāpievērš skapīša stūriem, līstītēm, jo kāpuri kūņojas klusā, tumšā vietā, kur tos neviens netraucē.

Tika izlikti līmslazdi pie virtuves skapīša, kur uzglabājas pārtika. Nedēļas garumā līmslazdus pievilināja padsmit kožu tēviņus. Dažas kodes tika izķertas ar roku. Nākamajā nedēļā atkal pāris kodes, un pēc tam iestājās miers, līdz no veikala atnesu auzu pārslas. Paciņa ar auzu pārslām pastāvēja nedēļu skapītī, un parādījās svilņi. Nebūtu līmslazda, tik operatīvi nelūgtos viesus nepamanītu. Auzu pārslas sadedzināju, nākamo paku ieliku ledusskapī. Secinājums – tagad rīcības plāns skaidrs: vienam līmslazdam visu laiku jāstāv sardzē, lai brīdinātu par iespējamajiem uzbrucējiem. No veikala tos varat atnest jebkurā brīdī. Galvenais ir neļaut tiem savairoties. Un neveidot pārtikas krājumus.

SVARĪGI


Pārtikas svilņa dzīves cikls


Mātīte pārtikā vai uz tā iepakojuma izdēj olas, no kurām izšķiļas dzeltenbrūni kāpuri, kuri vairākas reizes nomet ādu. Savā dzīves ciklā tie barojas ar pārtiku, piesārņojot to ar fekālijām un tīkliem. Pēc pusotra mēneša (ja temperatūra nav zemāka par +20 grādiem), kāpuri izaug vidēji 15 mm gari un pamet savu barošanas vietu, lai iekūņotos. Kad tie izšķiļas, sviļņi sapārojas un cikls sākas no jauna. Sliktos apstākļos kūniņa var pat vairākus mēnešus gulēt ziemas miegā un gaidīt labākus laikus. Ja pēc atnešanas no veikala pārtikā nedēļas laikā parādās svilņi, tas nozīmē, ka tie jau labu laiku barojušies, iekūņojušies un attīstījušies veikala plauktā.

2 Komentāri

  1. lai kodes pazustu, skapītī, kurā stāv dažādi putraimi, milti, pārslas utt., plauktos dažādās vietās izvieto vaļējas lauru lapas, to aromāts nepatīk sviļņiem…nerādīsies pat tuvumā…pats galvenais – lēti, nekaitīgi veselībai…

  2. ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Pievienot komentāru