Dārzs, Telpaugi

Pārstādot orhidejas atgūstas tikai pēc trim gadiem. Kā pareizi kopt, laistīt, pārstādīt. Kolekcionāra padomi

Foto-Valdis Semjonovs

Krāsainās un daudzveidīgās orhidejas ir kā radītas, lai nestu gaišu prieku gada tumšajos mēnešos. Dobeles novada saimniecībā Brieži, kur savākts vairāk nekā 600 dažādu orhideju dzimtas augu, pirmais ziedēšanas maksimums sākās septembra sākumā. Otrs lielais vilnis sekos martā, kad ziedēs Āzijas orhidejas.

Piemērotākie trauki

Orhidejas var stādīt gan māla, gan plastmasas podos – katram no tiem ir savas labās un sliktās īpašības, diemžēl apvienot visas pozitīvās īpašības nav iespējams.

“Ar orhideju kolekcionēšanu esmu aizrāvies jau 40 gadu, pēdējā laikā cenšos šīs puķes stādīt un audzēt tikai māla podos. Lielākais mīnuss ir tas, ka māla podi izmaksā ļoti dārgi. Tos speciāli pēc mūsu pasūtījuma izgatavo keramiķe no Saldus,” stāsta orhideju kolekcionārs Egons Tone.

Veikalos piedāvātās orhidejas bieži ir dēstītas caurspīdīgos plastmasas podos. Šīs puķes var ievietot citos smagos, dekoratīvos traukos, lai palīdzētu augiem noturēt savu augumu (plastmasas pods ir viegls, tādējādi augs var apgāzties).

“Interneta portālos nereti var izlasīt, ka orhidejas obligāti jāstāda caurspīdīgos plastmasas podos. Tas ir aplam. Šie trauki ir noderīgi tikai audzēšanas sākumā, jo tiem cauri var redzēt, vai saknes nav bojātas, pūstošas. Ja kāds man mēģina oponēt, atbildu, ka Eiropā orhidejas veiksmīgi audzē jau pārsimt gadu, kad plastmasu cilvēce nemaz nepazina,” pauž kolekcionārs.

Nevajadzētu orhidejām izvēlēties melnus plastmasas podus, jo tie saulē ātri sakarst, tā traumējot saknes. Mērens, vienmērīgs siltums no apakšas augu saknes nebojā, tas pat sekmē augšanu. Taču, ja tas sāk svārstīties, puķes cieš. Stādot, piemēram, katleju vai falenopsi māla podā, kas piepildīts ar sasmalcinātu priežu mizu, jārēķinās, ka augi būs bieži jālaista, jo māla trauks elpo, neuztur mitrumu kā plastmasas pods.

Orhidejas stādāmas podos ar labu drenāžu. Visbiežāk tajos ir viens caurums apakšā liekā ūdens novadīšanai. Egons Tone uzskata, ka labāki ir podi ar vairākiem atvērumiem, jo orhideju sakneņiem gaiss pat vairāk vajadzīgs nekā ūdens. Ir arī orhidejas, kuras aug tikai pie priežu mizas gabala bez jebkādas augsnes un trauka.

Pārstāda reti un saudzīgi

Jo retāk orhidejas pārstāda, jo labāk – puķes ir lēni augošas. Pie katras pārstādīšanas daļa trauslo un gaļīgo sakņu nolūst. Traumējot jaunās saknes augšanas sākumā, tās vairs neaug. Neveiksmīgu pārstādīšanu augi slikti pacieš un atgūstas tikai pēc trim gadiem. Piemēram, Egona Tones kolekcijā ir daudzas orhidejas, kas stādītas 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā un vēl līdz šim brīdim nav pārstādītas.

To dara, kad augam podā kļuvis par šauru. Augus pārstāda pēc ziedēšanas vai miera perioda un laista minimāli. Vairāk mitruma vajag, kad augi sāk intensīvi augt. Pārstādot, piemēram, dendrobijas, no saknēm nenopurina visu veco augsni, jo uz tām dzīvo mikroskopiskas sēnes, kas vajadzīgas orhideju dzīvības procesiem. Stādot jaunus augus jaunā augsnē (viens no labākajiem ir firmas Compo piedāvātais substrāts), derētu nedaudz paņemt no vecās orhidejas saknēm, uz kurām jau mīt šīs sēnes. Stādot saknes ļoti saudzīgi piespiež vai nedara to vispār. Augsni ber uzmanīgi un pieblīvē tikai gar poda malām.

Kā pareizi laistīt

Orhidejas audzē gan mitrā, gan sausā gaisā. Augus ieteicams miglot ar smalku ūdens strūklu no pulverizatora vai lapas noslaucīt ar mitru lupatiņu. Piemēram, falenopšiem ikreiz līdz nākamajai laistīšanas reizei augsnei pamatīgi jāapžūst. Laistīšanu var apvienot ar mēslošanu. Falenopša podu var izmērcēt, uz pusstundu ieliekot ūdenī, kam var pievienot orhideju mēslojumu vājā koncentrācijā.

“Pastāv orhideju zelta audzēšanas likums – ja kļūdies ar laistīšanu, tad labāk uz sauso pusi. Bet ir orhidejas, uz kurām šis likums neattiecas, gluži pretēji – tiklīdz augus iekaltē, tie ir pagalam. Puķes, kurām nepārtraukti vajag piegādāt mitrumu, audzēju podos, kuros ir atsevišķi izveidota ūdens vāze. Tajā palaikam ieleju ūdeni, lai tas, sūcoties cauri neglazētajam mālam, uztur mitrumu orhideju substrātā apmēram nedēļu. Ja nebūtu šādas ūdens vāzes, orhidejas vasarā man būtu jālaista trīsreiz dienā,” skaidro saimniecības Brieži saimnieks. “Orhidejas drīkst laistīt tikai ar lietusūdeni. Ja ilgstoši mitrina ar kaļķainu ūdeni, augi tiek pamazām nobeigti.”

Audzētājam izraisa sašutumu dažu nelietpratēju ieteikums – lai falenopsis uzziedētu, tam poda virspusē jāliek ledusgabaliņi. Falenopsis ir visizplatītākā orhideja telpām, jo ir viegli audzējama, izteikta siltummīle (+20…+25 °C), kurai kritiska ir +15…+16 °C temperatūra. Uzliekot uz saknēm ledusgabaliņus, kūstot būs ap 0 °C, un puķe pēdējiem spēkiem vēl uzziedēs, taču ziedi būs neglīti.

Orhidejas dažādām telpām

Katlejas (Cattleya) – liela orhideju grupa, vienas no izcilākajām orhidejām pasaulē. Katlejas tika augsti vērtētas jau pirms 150–200 gadiem, kad karaļnama galma ballēs dāmas sev pie tērpiem dārgakmeņu vietā labāk izvēlējās piespraust katleju ziedus.

Vērtīga ir katleja ‘Hairy Pig’ jeb zaļā, spalvainā cūka. Tā ir mākslīgi izveidota orhideja, kas gan nepieder pie komerciālajām puķēm, jo neizceļas ar ilgstošu ziedēšanas laiku. Šī katleja zied aptuveni mēnesi. Tā ir īpaša ar savu spalvaino formu un zaļgano krāsu. Saulainās dienās orhidejas patīkamā smarža piepilda visu telpu.

Mossa katleja – Venecuēlas nacionālā puķe, kas savvaļā nav pārāk bieži sastopama, jo dabā stipri izlaupīta, izraustīta.

Katlejas nav viegli audzējamas orhidejas. Vasarā tām nepieciešami +25…+30 °C, tad augus var novietot ārā, vieglā noēnojumā, lai saulē neapdegtu. Augstākā temperatūrā augus rasina, lai tie nepārkarstu. Ziemā pietiek ar +12…+15 °C (jo zemāka temperatūra, jo mazāk mitruma vajadzīgs). Nenodrošinot piemērotu temperatūru, katlejas neziedēs.

Celogīnes (Coelogyne). Vienkāršāk ir audzēt sugas, kuras aug tropu apgabalos un kurām nevajag īpašu miera periodu. Tās jānovieto gaišā vietā, pasargājot no tiešiem saules stariem. Vasarā, kad augi strauji aug un veido jaunus tuberīdijus, tie bagātīgi jālaista. Tropos augošās sugas nedrīkst iekaltēt, tām vajag arī ļoti mitru gaisu. Augšanas periodā tās regulāri mēslo, izmantojot vājākas koncentrācijas mēslojumu. Miera periodā celogīnes nemēslo.

Masanža celogīne – savvaļas orhideja. Literatūrā minēts, ka šī celogīne esot viegli audzējama, taču Egons Tone atzīst, ka viņam orhidejas uzziedināšana nemaz tik vienkārša nešķiet. Celogīne veido ziedpumpurus jau ceturto gadu, bet šosezon tai tikai viens zieds.

Oncīdijas (Oncidium). Šiem augiem patīk ap +25 °C siltums, taču aug arī vēsākās telpās. Vasarā puķes vislabāk novietot koku paēnā dārzā. Ziemā dzīvokļos oncīdijas bieži cieš no gaismas trūkuma. Šajā gadalaikā piemērotākā būtu dienvidu puses palodze. Vasarā, kad oncīdijas intensīvi aug, jālaista bagātīgi. Rudenī un ziemā jālaista retāk – kad substrāts jau izžuvis. Ar mēslojumu jārīkojas līdzīgi. Rudenī piebarošana jāsamazina, bet laikā, kad oncīdijas neaug, vispār nav jāmēslo.

UZZIŅA

Iegādājoties orhidejas, svarīgi zināt, vai tās ir vēsumu vai siltumu mīlošas. Vēsās orhidejas (piemēram, cimbīdijas), kas nav domātas un audzējamas siltās dzīvojamās telpās, pašlaik jātur +5…+7 °C temperatūrā. Siltumā (+15…+20 °C) tās augs, bet neziedēs.

Pievienot komentāru