Mājas, Remonts un būvniecība

Pamatu siltināšanas smalkumi. Rasējums, kā to paveikt paša rokām

Induļa Burkas zīmējums

Kā siltināt mājas pamatus? Vai to iespējams izdarīt pašu spēkiem? Māja celta 1964. gadā, stāvbūve, apmūrēta ar baltajiem ķieģeļiem. LITA EGLĪTE

Ēkas siltumnoturību ietekmē vairāki faktori, arī tas, cik silti ir pamati. Šis siltumizolācijas slānis neļauj iekļūt aukstumam no apakšas. Ja pamati ir nosiltināti, mazāk resursu vajadzēs tērēt pirmā stāva grīdas siltināšanai. Turklāt uzbūvētā ēkā pamatu siltināšana ir viens no risinājumiem, kā uzlabot siltumnoturību, neizjaucot iekšējo apdari.

– Siltinot ēkas pamatus, apsver ne tikai siltināšanas iespējas, bet arī pamatu hidroizolācijas sakārtošanu, – skaidro būvfirmas “KMT Projekts” valdes loceklis Māris Stiprais.

Jānovērtē hidroizolācija

Padomju gados celtajām ēkām pamatu hidroizolācijai bieži vien nepievērsa pietiekami lielu vērību. Mitras, norasojušas pagraba sienas, minerālsāļu izgulsnēšanās uz pamatu iekšpuses – tās visas ir nepietiekamas pamatu hidroizolācijas pazīmes. Betons, ja vien tas nav aizsargāts, ļoti labi vada mitrumu. Turklāt vienīgais veids, kā droši pasargāt iekštelpas no mitruma, ir ierīkot hidroizolāciju ārpusē. Lai ko arī uzklātu iekšpusē, ūdens tik un tā to atspiedīs nost. Pamati jāatrok un jānoklāj ar hidroizolācijas materiālu no pamatu pēdas līdz pat augšpusei.

Ērts un viegls materiāls

Viens no populārākajiem materiāliem pamatu siltināšanai ir ekstrudētais putu polistirols. Tas ir viegls, mitrumizturīgs, ekoloģisks, nepelē un nepūst, tajā nedzīvo kukaiņi. Šim materiālam ir laba spiedes noturība, un galvenais – tas nelaiž cauri siltumu. Protams, ir arī trūkumi – nav ugunsdrošs, lai gan, ieraktam zemē, atklāta liesma nedraud pat teorētiski, to iespējams vien mehāniski sabojāt.

Svarīgi atcerēties, ka, stiprinot putu polistirolu, nedrīkst izmantot līmes, kuru sastāvā ir organiski šķīdinātāji, vai arī karstas mastikas. Virszemes daļai noteikti nepieciešama apdare – flīzes, apdares dēļi, apmetums vai tamlīdzīgi materiāli.

Pamatu siltināšanai parasti izmanto 50 mm biezas loksnes, kuras kārto divos slāņos, kas orientēti perpendikulāri viens otram. Kopējais siltinājuma biezums – 100 mm.

Vienas ekstrudētā putu polistirola lok­snes (50 x 585 x 1185 mm) cena atkarībā no ražotāja ir 3,5–4 eiro. Tādējādi viena kvadrāt­metra izmaksas ir aptuveni 5,2–6 eiro.

Ar ko jāsāk

Zinot pamatu augstumu, vispirms jāaprēķina nepieciešamais siltinājuma materiāla daudzums. Tad jāturpina atrakt pamatus visā to dziļumā līdz pat pamatu pēdai. Tranšejai jābūt tik platai, lai pa to varētu pārvietoties. Virsma rūpīgi jānotīra – uz tās nedrīkst palikt smiltis, dubļi, sīki celtniecības gruži. Tāpat jānolīdzina negludumi, kas radušies, pamatus betonējot. Slīpēšanai vislabāk izmantot leņķa slīpmašīnu ar disku, kas paredzēta betona izlīdzināšanai. Šis ir darbietilpīgs, taču nepieciešams process. Uz noslīpētās virsmas biezā kārtā klāj kādu no bituma hidroizolācijas mastikām, īpaši aizpildot sīkos padziļinājumus. Mastiku klāj arī uz pamatu pēdas horizontālās daļas, ja tāda ir.

Hidroizolācijai varētu izmantot kādu no ruļļveida materiāliem, labāk tādu, ko pie pamatnes piekausē ar liesmu. Īpaša uzmanība jāpievērš iekšējiem un ārējiem stūriem, pamatu un to pēdas savienojuma vietai. Klājums jāveido tā, lai gruntsūdens spiediens nevarētu iekļūt zem hidroizolācijas slāņa.

Nekādu urbumu pazemes daļā!

Kad hidroizolācija izveidota, var ķerties pie ekstrudētā polistirola montāžas. Plākšņu stiprināšanai izmanto speciālu līmi (ir nopērkams gan sauss maisījums, gan gatava mastika) vai to pašu bitumena mastiku, ko lietojāt pamatu gruntēšanai. Vienīgais nosacījums – mastikai jābūt veidotai uz ūdens bāzes. Tādi šķīdinātāji kā acetons, benzols un dažādi spirti bojā siltumizolācijas materiālu.

Plāksnes līmē no apakšas. Tām precīzi jāatkārto pamatu profils. Līmi uz plāksnes liek punktu veidā tā, lai pēc plāksnes piespiešanas līme nosegtu vairāk nekā 40% vir­smas, tomēr neizplūstu ārpus malām, kavējot divu blakus esošo savienošanu.

Pamatu pazemes daļā nekādā gadījumā nedrīkst izmantot dažādas skrūves vai enkurus. Jebkurš no šiem stiprinājumiem sabojās hidroizolāciju un pavērs ceļu ūdenim!

Papildu plāksnes stiprināt nav nepieciešams arī tāpēc, ka tās pie pamatiem piespiedīs grunts, ar ko aizbērsiet tranšeju. Pamatu virszemes daļā gan šādus stiprinājumus var izmantot. Jāurbj tieši cauri siltumizolācijas slānim, betonā iedziļinoties 35–50 mm.

Ja izmanto kausējamo hidroizolācijas materiālu, piecās sešās vietās stipri sakarsē tā virskārtu un piespiež polistirola plāksni. Tomēr jāuzmanās, lai hidroizolācijas slānī neizkausētu caurumus.

Jāaizsargā arī siltumizolācija

Ja starp plāksnēm palikušas spraugas, tās var aizpildīt ar montāžas putām, taču pēc putu sacietēšanas un apgriešanas šuvju vietas jāapstrādā ar piemērotu bitumena mastiku. Pretējā gadījumā materiālā iekļūs ūdens.

Otro kārtu liek, mazliet nobīdot attiecībā pret pirmo, lai šuvju sakrišanas vietās neveidotos t.s. aukstuma tiltiņi.

Arī gruntī var būt ķīmiskas vielas, kas ar laiku var sabojāt polistirola plāksnes. Lai no tā izvairītos, siltumizolāciju var pārklāt ar plānu līmes maisījuma kārtu, vispirms piestiprinot armējošu stikla šķiedras sietu. Var uzklāt viegla ruberoīda kārtu, loksnes stiprinot no apakšas uz augšu un pārlaižot vienu pāri otrai aptuveni par 100 mm. Protams, var izmantot speciālas šim mērķim paredzētas membrānas.

Kad siltumizolācija izveidota, tranšeju var aizbērt. Pie pašas ēkas vislabāk iebērt smalkas grants slāni. Tas palīdzēs izlīdzināt slodzi uz pamatiem un siltumizolācijas.

3 Komentāri

  1. te pat neviens būvfiziku nezin, un mākslīgu korozīju rada pamatiem, kā arī rada mākslīgu mitrumu, pēc laika atkal metīs kaudzi naudas lai vispār kaut ko saglābtu.

  2. JĀ, diezgan traki. Ja šis nav reklāmraksts, vai LA nav jāpārliecinās par apgalvojumu pareizību.
    Ja izdarīs tā kā rakstīs, tad būs tieši pretējs efekts, būs mūžam slapji pamati, kas tādējādi gan bojāsies, gan iztvaijokot mitrinās gaisu telpās, tādējādi bojājot veselību tās iemītniekiem.
    L būrtu siltinājums to vēl vairāk spēcinās.
    Ne vārda par ģeomembrānam kā drenāžu pamatiem un vēl daudz citu nepilnību.

Pievienot komentāru