Praktiski
Mājas

Padomju laika kaitinošie domāšanas paradumi, no kuriem daudziem ir grūti atbrīvoties22

Foto: takprosto

Lai gan PSRS neeksistē jau trīs desmitgades, tā laika domāšanas modelis ir neizdzēšami iesakņojies daudzos prātos. Daudzi skumst pēc perioda, kad dzīvoklis, izglītība un medicīna pienācās bez maksas, darbā iekārtoja valsts, bet būtiskus jautājumus cilvēka vietā izlēma ietekmīgas personas vai valsts.

Šie ļaudis necenšas pielāgoties apstākļiem, tiem piemīt daudzi ieradumi, kas traucē veiksmīgi veidot jaunu dzīvi. Kāds atcerēsies parunu par to, ka vecu suni pārmācīt vairs nevar, bet tomēr cilvēks var apzināties vismaz daļu pieļauto kļūdu, lai tās neatkārtotu. Tādēļ saņemam gribu dūrē un mainām ieradumus!

Kaitinošie ieradumi, kuri mūs vajā jau gadu desmitus

1. Glabāt vecus krāmus
Viens no visizplatītākajiem kaitinošajiem paradumiem. Pastāvīga deficīta laikos cilvēki bija iemācījušies ekonomēt gandrīz visu, kā arī būt izdomas bagāti, lai atrisinātu dažādus sasāpējušus jautājumus.

Šobrīd veikali ir pārpildīti ar precēm, tādēļ nav nekādas nepieciešamības uz balkona glabāt salūzušu tehniku, nevajadzīgu apģērbu vai saplēstus traukus. Tomēr daudzi cilvēki to dara, nenesot šīs savu laiku nokalpojušās lietas uz atkritumu konteineru. Taču, tikai atbrīvojoties no nevajadzīgiem krāmiem, mēs rodam vietu jaunām un patiešām nepieciešamām mantām.

2. Pārēsties, taču šķīvi atstāt tukšu
Šis ieradums, visticamāk, mantots no vecvecākiem, kuri bija piedzīvojuši pēckara pārtikas trūkumu. Lai arī šobrīd pārtikas ir papilnam, daudziem ir saglabājies ieradums apēst visu līdz pēdējam kriksītim. No malas skatoties, rodas iespaids, ka viņi ir kā mazi bērni, kuru šķīvjus uzrauga stingra audzinātāja. Bet vai nav saprātīgāk ieklausīties savā organismā?

3. Labāko pietaupīt nākotnei
Noslēpt labākās lietas drošā vietā, lai kaut kad nākotnē, sagaidot labākus laikus, tās sāktu lietot – izteikta padomju laika domāšanas pazīme. Kādēļ gan nelietot labāko šodien, jo rītdiena taču var arī nepienākt?

Foto: takprosto

4. Saglabāt neskartu padomju laika interjeru
Padomju laika domāšanai raksturīgas bailes no pārmaiņām, kas ir pamanāmas arī dzīvojamajā telpā. Mūsdienās ir neierobežotas iespējas labiekārtot savu māju, liekot lietā radošumu, taču daudzi spītīgi izvēlas saglabāt neskartu iepriekšējo interjeru. Pat iegādājoties jaunas mēbeles, vienmēr tiek izvēlētas tādas, kas mats matā līdzinās iepriekšējām. Kādēļ gan neļauties eksperimentam un nepadarīt māju labāku, mājīgāku un ērtāku?

5. Mājās ģērbties nonēsātā apģērbā
Ko parasti dara ar vecu, nonēsātu, izstaipītu un izbalējušu apģērbu? Izmet? Nekādā gadījumā! Paaudze, kas augusi PSRS laikā, atceras, ar kādām grūtībām varēja tikt pie jauna apģērba, tādēļ vecos kreklus un bikses rūpīgi salāpa, lai tos nēsātu mājās. Ja tie vairs nav atjaunojami, tad tiek izmantoti virtuves lupatiņām.

6. Neprasme uzklausīt komplimentus un uzslavas
Padomju cilvēks nav pieradis pie uzslavām. Jebkurš kompliments liks justies neērti. Ja tiks izteikts komliments par skaistu tērpu, parasti sekos atbilde: “Es taču tajā parasti staigāju…” Kāpēc gan nekļūt pašpārliecinātākiem un ar cieņu pieņemt no sirds teiktus komplimentus, neuztverot tos kā glaimus?

7. Piesavināties visu, kas nav piesiets
Tas ir populārais ieradums iegūt visu pēc iespējas vairāk un bez maksas, turklāt nav tik svarīgi, ko tieši – tā var būt jebkura prece, reklāmas buklets, sveša jaka vai motocikla ķivere. “Gan jau saimniecībā noderēs,” domā padomju cilvēks un stiepj mājās visu pēc kārtas.

8. Darīt visu pašam, vienalga, kādā kvalitātē
Ieradums ekonomēt naudu un neaicināt palīgā savas jomas profesionāļus reizēm robežojas ar absurdu. Jauki, ja cilvēks patiešām pats var salabot, piemēram, tualetes podu, taču, ja nav nepieciešamo prasmju un iemaņu, tad daudz labāks un produktīvāks risinājums būs santehniķa pieaicināšana.

9. Neizcelties no pūļa
Mūsdienās iespēju daudzveidība ļauj dažādot ne tikai mājas interjeru, bet arī savu dzīvesveidu. Vai tiešām ir jācenšas atbilst kaimiņu, darbabiedru vai radinieku iedomātajam dzīves modelim un ideālam, lai tikai neviens neko sliktu nepadomātu? Varbūt būtiskāk ir ieklausīties sevī?

10. Tieksme glabāt vecas grāmatas un žurnālus
Dīvaini, bet daudzi lepojas ar veselām padomju laika žurnālu kolekcijām, lai gan šo intelektuālo krāmu glabāšana ir bezjēdzīga. Tas pats attiecināms uz nevajadzīgām grāmatām, kuras gadiem neviens nav atvēris. Daudz labāk ir šķirties no šīs makulatūras, atdodot to bibliotēkai vai interesentiem internetā.

11. Atcerēties un nemitīgi salīdzināt
Droši vien katrs pazīst kādu, kas ar sajūsmu stāsta par to, cik laba dzīve bija agrāk. Šie ļaudis ar aizrautību stāsta par pagātnes notikumiem un pauž nožēlu, cik tagad viss ir slikti. Viņi necenšas mainīties paši un pieņemt pārmaiņas, lai saskatītu labo šodienā.

Šie vecie, iesīkstējušie paradumi labi saskatāmi no malas, bet diemžēl īpašnieks ne vienmēr tos pamana. Tādēļ svarīgi tos atpazīt un censties savu dzīvi padarīt kaut nedaudz krāsaināku un aizraujošāku, atbrīvojoties no toksiskiem ieradumiem, kurus bieži vien audzināšanas pocesā nododam arī nākamajām paaudzēm.

LA.lv