Daiļdārzs, Dārzs

Ozolu lapas nepatīk gliemežiem, būs ideāla mulča pavasarī. Ārijas Rudlapas dienasgrāmata

Foto-Fotolia

13.–14.oktobris. Lapu dienas
Abas dienas līst lietus. Ir arī nelieli pārtraukumi. Lietus dažādās izpausmēs, sākot no sīkas smidzināšanas līdz krietnām šaltīm. Par dārza darbiem nav ko sapņot. Par spīti visam, rudens tomēr krāšņs. Spilgti zaļie zālāju lauki mijas ar krāsainajiem kokiem. Tā kā nopietnas salnas nav bijušas, rudens puķes zied neparasti koši. Skatoties pa virtuves logu, priecēju acis ar spilgti zilajiem miķelīšu ziediem. Nezinu to šķirnes, arī izcelsmes vieta nav prestiža stādu audzētava, bet kaimiņmājas dobe. Pati māja skumji gaida jaunu saimnieku, bet dobes ieaug nezālēs. Ejot uz pastkastīti, iepriekšējā rudenī ievēroju koši ziedošās puķes, kas it kā lūdzās: glāb mūs. Pavasarī metu kaunu pie malas un devos augu genofonda glābšanas ekspedīcijā. Būs mājai jauni saimnieki, kam dārza darbi tuvi, piedāvāšu izglābtos stādus. Skumji noskatīties pamestajās mājās un dārzos, kas ieaug nezālēs. Vecmāmiņu ieaudzētās puķes gan ir izturīgas. Tīri vai jābrīnās par veselīgajām narcisēm un citām dārza puķēm, kas zied līdzās gārsām.

15.oktobris. Augļu diena
Beidzot nelīst. Diena saulaina un oktobra vidum silta. Metamies ar sparu dārza darbos. Es beidzot iesēju zaļmēslojumam rudzus kartupeļu gabalā. Tur jau kupli sadīgušas gurķumētras. Nekas, rudens salātiem garšas bagātināšanai noderēs. Zeme izlijusi pamatīgi. Tālākajā galā gandrīz piesmeļu zābakus ar dubļiem. Nākas pieturēties pie saules puķēm, lai izvilktu kājas no slapjās augsnes. Viss sakņu dārzs, paldies Dievam, nav tik izmircis. Nolemju novākt vēlu sētās galda bietes un burkānus. Raža laba un darbs veicas ātri. Meita savukārt lasa glabāšanai domātos ābolus. Dēls darbojas ap mājas pamatiem. Suns apmierināts, ka visa ģimene ir ārā un kaut ko dara, nododas peļu alu apsekošanai. Gala rezultātā vecais zemeņu stādījums ir vienās sīkās bedrītēs. Pats racējs pa laikam pieskrien pie kāda no mums un pārbauda, vai esam savās vietās un darām visu pareizi. Nu brigadieris gatavais. Visa mīluļa būtība pauž prieku, acis mirdz, melnais deguns, kaut arī notašķīts ar māliem, spīd, aste kustas kā propellers. Arī mums tāpat kā sunim noskaņojums labs.

16.oktobris. Augļu diena
Rīts miglains, bet nelīst. Salasu nobirušos ābolus. Beidzot ķeros pie plānotajiem puķu stādīšanas darbiem. Turpinu paplašināt savu “kanalizācijas dobi”. Stādu mitrumu mīlošos augus vietā, kur atrodas lokālās kanalizācijas uzsūkšanās laukums. Papildinu stādījumu ar Sibīrijas īrisiem. Iepriekšējos gados tur stādītās vīgriezes, flokši un jau pieminētie īrisi šovasar tik krāšņi ziedēja, ka iedvesmoja mani dobi papildināt. No dēla esmu saņēmusi vadošus norādījumus, ka stādījums jāveido ovāls, lai to ērti varētu appļaut. Ja var ticēt avīžu ziņām, tad visi šādi objekti tikšot apzināti. Īsti gan nesapratu, ko tad uzskaitīs – lokālās kanalizācijas vietas vai sirdsmājiņas un kas to darīs. Nu vismaz vienu objektu varēšu rādīt ar lepnumu, par otru jau arī nav gluži jākaunas. Vakarā vēl nolasu siltumnīcā tomātus. Izskatās, ka tā vēl nav pēdējā raža. Saprātīgi cilvēki jau noteikti visu ir izvākuši un augu mājas sagatavojuši ziemai, bet man vēl gribas pastiept veģetācijas periodu garāku.

17.oktobris. Sakņu diena
Diena veidojas jauka. To gan nevaru teikt par savu veselību. Izskatās, ka esmu saķērusi iesnas. Ar darbiem nākas piebremzēt. Dienas gaitā apmeklēju lielveikalu Mājai un dārzam. Nopērku biokompostētāju un izturīgu plastmasas spaini dārza darbiem. Sēklu un augu stendus apeju ar līkumu. Vakarā nevaru nociesties un nogrābju pagalmā sabirušās lapas. Vējam un lapām ir vienalga, kur beidzas un kur sākas katra pilsoņa īpašums. Manā pagalmā sapūstas kaimiņu koku lapas, no mana ozola un kastaņa nobirušās atkal aiznestas uz blakus esošajiem īpašumiem. Ne ko darīt, katram savs īpašums jākopj. Lapu grābšana, manuprāt, ir patīkams darbs, ja laiks jauks. Grābjot atceros, ka ozolu lapas nepatīk gliemežiem, ka tās var izmantot kā mulču, lai augus pasargātu no ēdelīgajiem mīkstmiešiem. Meklēju lielu maisu un pakoju tajā vākumu. Gliemežu tajās patiešām nav. Dažus metrus tālāk, kur sabirušas oša un kastaņu lapas, gan mīkstmiešu ir pa pilnam. Dzirdu čaulīšu knakšķēšanu un redzu pelēkos kailgliemežus. Ar sausajām ozollapām pildīto maisu ienesu malkas šķūni, tagad tas līdz pavasarim jāsargā no nejaušībām un kārtību mīlošajiem neticīgajiem tomiem. Tad varēšu pārbaudīt praksē, vai ozollapu mulča palīdz nosargāt augus no gliemežiem. Labi esmu pabeigusi, kad vējš atnes jaunu lapu mākoni, sāk krēslot un metu mieru, jo viss tāpat vēl nav nobiris.

18.oktobris.  Sakņu diena
Iesnas pieņemas spēkā un nākas atteikties no intensīvas strādāšanas dārzā. Diena iesākas ar spožu sauli, bet pēcpusdienā atkal sāk līņāt. Vakarpusē tomēr parādās asaraina saule. Vienīgais darbs, uz ko saņemos dārza labā, ir biokompostētāja izkaisīšana uz nopļautā zaļmēslojuma. Iepriekš tā neesmu darījusi, bet šogad nolemju pamēģināt, tad jau redzēs, kāds būs efekts. Izskatās, ka būs salna, arī laika ziņas to apstiprina.

Pievienot komentāru