Dārzs, Sakņu dārzs

Nopļauto zāli var izmantot kā mulču siltumnīcā. Ārijas Rudlapas dārzkopes dienasgrāmata

Foto-Shutterstock

9. jūnijs. Lapu diena. Nezāles aug kā trakas!

Atgriežos mājās pēc vairāku dienu prombūtnes. Ak, mans zaļais dārzs! Lieti atdzirdījuši visu, kam lemts augt. Lekni ataugusi zāle mauriņos, kā arī saaugušas nezāles dārzeņu un kartupeļu vagās. Ar lielu sajūsmu mani sagaida suns. Abi ejam apgaitā pa dārzu. Siltumnīcā tomāti jāatsien, paduses jāizlauž utt.. Salāti pārauguši, bet gurķi zied. Vagās sadīguši kartupeļi. Vismaz kaut kas labs. Taču nezāles visādās attīstības stadijās. Ziemciešu dobēs galvas izbāzušas gārsas, puķu pļavā krāšņi zied ozolītes. Visi it kā dzīvi un veseli. Nekādus lielus darbus neuzsāku, jo ir jau vakars. Aplaistu podu puķes un pažobeles dobes, kur lietus nav ticis. Izrauju kādu kaitinošu gārsu. Novērtēju suņa iekārtotās slēptuves zem jasmīnkrūma un tūjas. Izskatās, ka tur pērušās vistas. Stāstu draugam, ka tā nav labi darīt. Viņš man atbild ar priecīgu vau un vedina pastaigā uz upmalu. Pavadoņa lomu uzņemas meita, un abi aiziet pāri laukiem, izbiedējot ķīvītes un baložus.

10. jūnijs. Augļu diena. Ravēju nejauceni gārsu

No rīta aplaistu siltumnīcā augošo. Atkal tiek pļauta zāle. Pievēršos ravēšanai. Cenšos sapost ziemciešu dobes. Flokši jau aug braši, taču gārsa to vidū diez cik labi neizskatās.

11. jūnijs. Augļu diena. Tomātiem jāizlauž pazarītes

Naktī atkal ir lijis. Rīts vēss un spirgts. Piemērots laiks darbam siltumnīcā. Beidzot atsienu tomātus. Izlaužu pazarītes un pietinu gurķus. Izrauju daļu salātu, daži gan jāatstāj sēklai. Tāda vecmāmiņu šķirne, bet aug labi. Mantoju no vīramātes.

Diena pakāpeniski iesilst. Šodien esam plānojuši sakopt tuvinieku piemiņas vietas kapsētā. To arī darām. Ravējam, stādām, mulčējam, laistām, kā jau latviešiem pieklājas. Vakarpusē izvagoju dārzeņu starpvagas. Darbarīku šī darba veikšanai mana mamma mīļi sauca par “ezīti”. Iznāk, ka “noežoju” rindstarpas. Izskatās jau glītāk. Konstatēju, ka tikpat kā nav sadīguši gurķi un pupiņas. Cerams jau, ka būs. Degunu pabāzusi soja. Glīti sazēluši sīpoli un vasaras ķiploki. Braši turas kāposti. Pēc mauriņa pļaušanas savācu apvītušo zāli un nomulčēju augsni siltumnīcā, lai neaug sīkās nezāles un turas mitrums. Svētdienai tā kā pietiek kustību svaigā gaisā.

7 Komentāri

    1. Vai tu ka augi ir spējīgi uzņemt un izmantot ražas veidošanai tikai elementus, kas aprakstīti Mendeļejeva periodiskās sistēmas tabulā? Uz mūsu planētas citu elementu vienkārši nav. Augam ir vienalga, vai elements no dabīga s….., vai no minerālmēsliem. Atceries, ka Tēvreize nepalīdzēs, lai arī tās iedarbību ļoti slavē visādi “zaļās”dzīves piekritēji!

      1. Runa iet par nopļauto zāli, ko var izmantot kā mulču, kā arī to var izmantot kā mēslojumu augiem. Tādejādi labums tāds, kā to visu var racionāli izmantot. Ar tavu tēvreizi te nav nekāda sakara.

Pievienot komentāru