Praktiski
Dārzs

Ciemos Zaigas Graudiņas stādaudzētavā, kur audzē retumus, pat hurmas un kokus no sēklām0

Ulda Muzikanta foto

Pēc retumiem uz Sakstagalu! – tā ir vietējiem augu kolekcionāriem labi zināma devīze, kā tikt pie kaut kā ekskluzīva, kā citu dārzos vēl nav. Tur pensionēta mežzine ZAIGA GRAUDIŅA izveidojusi stādaudzētavu, specializējoties eksotisku augu pavairošanā.

 

Kamēr elpošu, es pirkšu!

Zaigai Graudiņai pirms daudziem gadu desmitiem bijusi liktenīga tikšanās ar slaveno dendroloģi Aiju Kaškuri, kura iedevusi grāmatas par košumaugiem, augu zariņus un ierādījusi, kā tos apsakņot. Kad visi izauguši, prasījusi, ko ar tiem darīt. Aija atbildējusi – liec sludinājumu avīzē un pārdod! Tā viss sācies.

Audzētāja varētu oponēt apgalvojumiem, ka Latgalē daudzi augi neaug. Aug gan, tikai neviens nav pārbaudījis! Viņa lepojas ar dižskābardi, kas neapsalst klajā vietā uz kalna. Trīs gadus dzīvo mannas koks. Pat hurmas stādiņi sākuši startu. Zied pildziedu mandele, kas pavairota ar spraudeņiem. Ir izdalīta īve, kas lieliski jūtas tiešos saules staros. Plaukst pašas selekcionēti rododendru hibrīdi. Lielas izaugušas katalpas, kuru sēklas savulaik vāktas Višķu parkā. Ir skābeņkoki, dzeltenkoki, grieķu valrieksts u.c. Pat platāna aizvējā labi ieaugusi!

Augi izaudzēti no sēklām, kas iegūtas vai no visas pasaules. – Ja es bērniem pateiktu, cik daudz iztērēts dažādiem eksperimentiem un sēklām, kļūst bail, – atzīst Zaiga. – Taču, kamēr elpošu, es pirkšu!

Lielajos gadatirgos un Rīgas tirgos Zaigu nevar satikt. – Audzētava atrodas Krievijas pierobežā, degviela dārga, turklāt augu gatavošana, krāmēšana transportā, nogurdinošā braukšana un tirgus naudas maksāšana nesedz izdevumus, – vērtē dārzniece. – Kad ritošā daļa datoram netiek līdzi, no kaut kā jāatsakās, – par vecuma tuvošanos joko Zaiga. Tāpēc dārzniecības darbā un augu pavairošanas knifos pamazām tiek skoloti bērni.

– Kā eņģelis ar basām kājām pārskrēja, – teic Zaiga, kad cilvēki, kuru dārzā ir viņas audzētie augi, pastāsta, cik kupli tie saauguši.

 

Vērtē Latvijas augus

Zaigai ir savs viedoklis par pēdējā laika trakumu ar augu izcelsmi. Viņasprāt, tas ir tikai reklāmas triks. – Vai par Latvijā audzētiem var saukt stādus, ja spraudeņi, jaunstādi vai pat divgadīgi stādi ievesti no ārzemēm un uz vietas mazliet paaudzēti? Taču tā dara vairākums dārznieku.

Viņa uzskata, ka tas ir gudri, jo Latvijas klimatā izaudzēt, piemēram, begoniju vai petūniju no sēklas ir daudz dārgāk un grūtāk, nekā pasūtīt jaunstādus no ārzemēm. Arī savā audzētavā viņa vasaras puķes turpmāk vairs nesēs, tikai audzēs no jaunstādiem. Tikai daži trakie Latvijā kokus un krūmus audzē no sēkliņas.

Ārzemju stādiem nav ne vainas, spriež dārzniece, ja vien tirgotājs zina, ko ievedis. Lielākie stādu tirgotāji parasti iepērk augus pie pārbaudītiem audzētājiem, izvēlas piemērotākos. Nereti lielveikalos redzami visādi brīnumi, kam it kā nebūtu jāizdzīvo, taču tie, kam patīk eksperimentēt, var izmēģināt. Piemēram, lielveikalā pirkta Ķīnas vistērija ‘Blue Moona’ aug un zied gan siltumnīcā, gan dārzā.

! Reizēm leknu importa augu, kas veikalā nonācis tikko no siltumnīcas, iestāda dārzā vējainā laikā, kad ir salnas, un tiešā saulē. Tad nav brīnums, ka tas drīz vien ir pagalam. Tā notiktu arī ar vietējo augu.

 

Pavasari revidē dārzkopību

– Šogad dabā vērojams kaut kas dīvains, – secina dārzniece. – Laikam tā bija kaut kāda radiācija.

Tas, ka daudzi mūžzaļie augi saulē apdeg janvārī, februārī, ir normāla parādība, bet ne aprīlī, turklāt no ziemeļu puses!

Pagalam lielie rododendri. Cietušas pat leikotejas, kas aug aiz pirtiņas ziemeļu pusē, kalmijas zem noēnojuma. Iznīkušas vairākas parastā kadiķa šķirnes, arī paciprese, kas auga gadiem un nekad neapdega. Taču tai blakus cimperlīgā egle ‘Conica’ šogad bez neviena bojājuma!

Vērojot pēdējos pavasarus un jo īpaši šo gadu, dārzniece vairs neņemas dot nekādus padomus par augu ziemošanu un drošu šķirņu izvēli. Grāmatās rakstītais jārevidē, jo praksē vairs nedarbojas. Zaiga pati augus pirms ziemas vairs nesedz. Pārāk labi sapaunotie var izsust, vai ieviesties peles. Vienīgi vārgākos viņa stāda vietā, kur vējš mazāk purina, jo tas pastiprina sala iedarbību. Dārzniece iesaka apkārt jaunam, jutīgam kociņam uzlikt kasti bez jumta. Vienkāršākajā variantā apkārt augam var iedurt mietiņus un aptīt ar tapetēm, augšpusi atstājot vaļā. Rozēm egļu zarus der uzlikt tikai tad, kad ir 10 grādu aukstums. Budlejai vajag nelielu segumu, sausumu un aizvēju (var uzlikt lielu plastmasas podu).

! Pēdējos 20 gados Zaiga novērojusi, ka nopietnu postu nodara arī skābie lieti.

Vecums netraucē pārstādīt

Pārstādīt var tik lielu un vecu augu, kā var izrakt un pastiept, – to Zaiga pārbaudījusi praksē. Savu augu kolekciju viņa sāka veidot Viļānos. Kad agri pavasarī pārcēlās uz ģimenes iegādāto saimniecību Sakstagalā, kokus ņēma līdzi. Mazākos izraka ar lāpstu, lielākos – ar ekskavatoru. Atveda uz jauno vietu un iestādīja. Turpmāk par izdzīvošanu koki cīnījās paši, jo ūdens laistīšanai vēl nebija. Kopumā no kolekcijas gāja bojā tikai 5% augu.

Ja nepieciešams, var pārstādīt pat augus ar lapām, atklāj dārzniece. Piemēram, lielu etiķkoku, kam apgriezta trešdaļa vainaga, vasaras vidū izdevies pārvietot un iestādīt dubļu bedrē. Pārstādītam augam patiktu, ja to noēnotu un parasinātu. Vainagu gan noteikti samazina. Apgriež arī skujeņus. Apcērp zarus līdz sānzariem, lai saglabājas proporcija. Var veidot arī kādu ģeometrisku formu.

Dārzniece uzskata: pārstādīšanai piemērota ir ziema, it sevišķi, ja slapjš sniegs, kas gādā par mitrumu. Pavasarī grūtāk, jo vairāk jālaista un vienmēr daudz citu darbu.

! Zaiga iedrošina pārstādīt lielos kokus, ja daiļdārzā augi sastādīti par ciešu.

 

Jaunumu ir pilna pasaule

Viena no vietām, kur Zaiga tiek pie retumu sēklām, ir iepirkšanās portāls ebay. Taču jāzina, ko meklēt. Par iekārojamo augu dārzniece nereti uzzina reto augu domubiedru grupā, kuras saieta reizes viņa uzskata par svētkiem. Informāciju par augu ieteicams salīdzināt! Turklāt no vairākām valstīm, piemēram, no Amerikas, uz Latviju sēkliņas nesūta. Tad jāmeklē kāds draugs ārzemēs.

Labas sēklas ir arī Krievijā, bet, lai būtu drošs par pasūtījumu, Zaiga iesaka ar firmām iepriekš sazināties mutiski, jo kaimiņvalstī visu nosaka personiskie sakari. Cenas lētākas nekā ebay.

! Unikālas lietas var pamanīt vecajos parkos. Piemēram, Skrīveru parkā ievāktas plūksnlapu stafilejas sēklas, Rogovkā atrasta neapsalstoša kalnu kļava.

Sēklas ziemo kannās

Grāmatās vai internetā Zaiga atrod informāciju, kas vajadzīgs, lai sēkliņas dīgtu.

Atkarībā no tā sēklas tiek sagrupētas, jo dīgšanai nepieciešami īpaši apstākļi: dažām – stratifikācija (jāiziet noteikts temperatūras cikls), citām – skarifikācija (sēklas apvalka iebojāšana), vēl kādas dīgst tāpat.

Stratifikācijai sēklas kopā ar mitrām smiltīm Zaiga ber plastmasas maisiņā. Stingri aizsien. Maisiņā ar zip pašaiztaisāmu aizdari ieliek papīra lapiņu, uz kuras uzrakstīts auga nosaukums un datums, kad sēklas ieliktas diedzēties un kad jāsēj. Sēklu un nosaukumu maisiņus ievieto vēl vienā maisiņā un atkal cieši aizsien. Sainīšus liek lielajā piena kannā ar cieši aizveramu vāku, lai sēklām nepiekļūtu peles, un novieto vēsumā. Var izmantot stikla burciņas un glabāt sakņu nodalījumā ledusskapī. Dažas sēklas vēsumā tur gadu, citas – pat divus gadus.

Pavasarī sēklas izņem un sēj kastītēs. Arī šajā posmā svarīgi tās aizsargāt pret grauzējiem. Drošībai kastītes vēlams likt stiepļu būrī vai vismaz piesegt ar sietu. Nosaukumus katrai kastītei uzraksta uz plastmasas mietiņa, bet otru eksemplāru ieliek aizvelkamajā maisiņā.

Ja sēklu daudz un, piemēram, dzīvžogam jāpavairo vilkābeles, sēklas var vienkārši sabērt vagā. Kura uzdīgst, to izstāda.

Dažu augu sēklām vispirms vajag silto stratifikāciju, proti, paturēt istabā un tikai tad novietot vēsā pagrabā.

Skarifikācija nepieciešama galvenokārt tauriņziežiem, piemēram, zelta lietum, robīnijai, gledīcijai, vistērijai, pūšļu kokam u.c. Tad sēklas ieber stikla burkā, gar kura malām izlikts smilšpapīrs, un krata. Lielākās sēklas Zaiga apvīlē ar smalku vīlīti. Trešais variants slinkiem cilvēkiem – sēkliņas ieliek bļodā, uzlej verdošu ūdeni, lai būtu apsegtas, un patur vienu nakti. No rīta var sēt.

Tūlīt sēj, piemēram, no silpurenēm ievāktās sēklas, tāpēc veikalā tās velti pirkt. Sējot svaigu silpureni, tā pēc mēneša uzdīgs. Arī kokveida peonijas sēklas ātri liek zemē, taču asnus gaida divus vai pat vairāk gadus.

Saistītie raksti

! Jāņem vērā, ka augiem nav 100% dīdzība. Ja iegādātās sēklas nedīgst, varbūt tās nav dzīvas, taču var mēģināt vēlreiz. Nav jābīstas eksperimentēt! Piemēram, zilā magone (Meconopsis) labi dīgst, turēta gan aukstumā, gan lielā siltumā.

 

Kompakts vainags priedēm

Priedes ir izcili izturīgas, pacieš pat sausumu. Lai būtu glīta, apaļīga forma un kupls zarojums, saīsina aptuveni pusi pumpuru. No jaunajiem dzinumiem veidosies dzinumu pušķīši. Uz vecajiem zariem jauni dzinumi neveidojas. Nogrieztos pumpurus var likt salātos, iecukurot.

 

 

LA.lv
IK
Ilona Klovāne
Praktiski
Vai gladiolu sīpolus pa ziemu var parafinēt? Kā tos labāk uzglabāt?
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
FOTO. Pagatavo košu un unikālu buķeti no…pārtikas produktiem! Saņēmējs vienaldzīgs nepaliks
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Aizkaļķojies tvaika gludeklis. Vienkāršs veids, kā to pašam attīrīt
22 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Lielākie ieguvēji no nodokļu reformas būs strādājošie bez bērniem
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Vēl pēdējo dienu gaisa temperatūra saglabāsies virs nulle grādiem
25 minūtes
LE
LETA
Latvijā
NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt deviņus Krievijas televīzijas kanālus
30 minūtes
LA
LA.LV
Ekonomika
Ziņu portālam LA.LV jauns auditorijas lieluma rekords! 1
5 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ekonomika
Ivars Bušmanis: Valsts budžeta marķējums – vai solījumus mediķiem varēja izpildīt?
4 stundas