Praktiski
Receptes

Ņiprās ogas ar rūgtumiņu. Gatavojam pīlādžu sīrupu, ievārījumu, kečupu un želeju0

Foto: SHUTTERSTOCK

Pīlādžu ogas jau kopš senatnes izmantotas kā vitamīnu avots, garšviela un palīgs cīņā ar dažādām slimībām, jo satur cilvēka organismam daudz svarīgu vielu. Sarkanās savvaļā augušās ogas der gan sulai, gan ievārījumam un želejai, gan žāvēšanai. Tās labi glabājas.

Kāpēc vērtīgas

“Oranžā krāsa norāda, ka pīlādži satur karotīnu, tātad A vitamīnu. Šīs ogas lietojot uzturā, uzņemam izejmateriālu A vitamīna sintēzei organismā,” skaidro farmaceite, farmācijas doktore Vija Eniņa. “Pīlādžogu sastāvā netrūkst citu vērtīgu vielu, bet karotīns ir galvenā, kāpēc vajadzētu veidot šo ogu krājumus ziemai.”

Speciāliste iesaka tās ne vien pārstrādāt sulā, ievārījumā vai citā produktā, bet arī ēst svaigas – pa kādām desmit ogām vienā reizē. “Tāpat man garšo kaltētas pīlādžogas – vakaros apēdu pa kādai. Kad izžāvē, mazinās specifiskais rūgtumiņš, vairs nav tik agresīvs kā svaigām ogām. Lai būtu interesantāka garšas buķete, kaltētās pīlādžogas var apēst kopā ar žāvētu ābolu un cidoniju šķēlītēm. Tāds vitamīniem un citām vērtīgām vielām bagāts našķis.”

Ja grib gatavot sīrupu, želeju vai ievārījumu, pīlādžogas ievāc pilnīgi gatavas, kad tās satur visvairāk sulas.

Savukārt kaltēšanai var vākt jau tagad augustā. “Man garšo tēja, kas pagatavota no vairākām drogām, piemēram, kaltētām pīlādž­ogām, kumelītēm, piparmētras, raudenes, pelašķīša. Ja tējas pagatavošanai izmanto tikai kaltētas pīlādžogas, dzērienam ir specifiska rūgta garša.”

Daudzus no sarkano ķekaru pārstrādes attur pīlādžogu rūgtums. Taču to iespējams mazināt, pirms ievārījuma vārīšanas vai sulas spiešanas ogas sasaldējot, mērcējot aukstā ūdenī vai blanšējot karstā ūdenī. Pīlādžogas satur lielu daudzumu miecvielu, kas dod šo rūgtumu. Tās sasaldējot, notiek bioķīmiskas reakcijas, kas ļauj miecvielām sadalīties, padarot ogas garšīgākas.

Lai pīlādžos saglabātu iespējami daudz esošo bioloģiski aktīvo vielu (vitamīnus A, C, P u.c.), vispiemērotākā ir saldēšana. Pīlādžus nolasa, šķiro, atdalot bojātos un noņemot kātiņus, mazgā, notecina, nosusina, liek saldēties izklātā veidā. Kad sasaluši, saber maisiņos un uzglabā -18 ºC.

FOTO: Ivaschenko Roman/SHUTTERSTOCK

Sula

Ogas jāievāc pilnīgi gatavas, kad sulas tajās visvairāk. Lai samazinātu īpatnējo rūgtumu, ogas sasaldē vai blanšē pirms sulas izspiešanas. Pēc blansēšanas notecina uz sieta un izmaļ sulu spiedē. Iegūto nedzidro, biezo sulu katlā uzkarsē līdz 70–80 °C. Virspusē sastājušos biezumus nosmeļ ar putu karoti. Šādu sulu var izfiltrēt arī caur marles maisiņu. Tad sulu uzvāra, pilda izkarsētās pudelēs vai burkās un aizvāko.

Pīlādžu sula labi uzglabājas un ir labs materiāls atspirdzinoša dzēriena pagatavošanai. Uzglabāšanas laikā miecvielu daudzums (tās sulai piešķir rūgtenumu!) samazinās, un sula vairs nav tik rūgta.

Sīrups

• 1 l pīlādžu sulas
• 1,3 kg cukura

Ogas ievāc pilnīgi gatavas. Atbrīvo no kātiņiem, diennakti mērcē aukstā, tad 10 minūtes plaucē verdošā ūdenī. Nomērcētās ogas izspiež sulu spiedē. Iegūto biezeni lej katlā, karsē uz lēnas uguns, kamēr sulas virspusē paceļas visi biezumi, ko nosmeļ ar putu karoti. Sulu izkāš, lej katlā un pievieno cukuru. Vāra aptuveni 5 minūtes, līdz izkūst cukurs. Nosmeļ putas. Karstu sīrupu pilda izkarsētos traukos un aizvāko. Ļoti labi uzglabājas.

Želeja

• 1 l pīlādžu sulas
• 1,5 kg cukura

Pīlādžus nomazgā, pārlej ar ūdeni, uzvāra un rūgto ūdeni nolej. Tad applaucētās ogas pārlej ar ūdeni tā, lai pārklātu, un vāra, līdz mīkstas. Iegūto masu izberž caur sietu.

Pīlādžu sulu lej katlā, pievieno 1,5 kg cukura un maisot silda, kamēr viss cukurs izšķīdis. Tad vāra bez maisīšanas uz straujas uguns. Vārīšanas laikā nosmeļ putas. Ja nepieciešams, pievieno glāzi ūdens. Želeju vāra 10–15 minūtes. Gatavību pārbauda, uz šķīvja uzpilinot nedaudz želejas, – ja tā neizplūst, ir gatava. Tad lej sterilās burciņās un aizvāko.

Želeja sanāk ar izteiktu pīlādžu garšu. Lai garša būtu maigāka, pīlādžu sulai pielej kādu augļu vai ogu sulu, piemēram, upeņu, ābolu vai jāņogu.

Ievārījums

FOTO: 710060665/SHUTTERSTOCK


• 1 kg pīlādžu
• 1,2 kg cukura
• 0,3 l ūdens

No savvaļā augošo sarkano pīlādžu samērā cietajām un rūgtajām ogām var iegūt saturīgu un labu ievārījumu. Gatavas ogas 24 stundas mērcē aukstā ūdenī, lai daļēji izšķīstu miecvielas. Pēc mērcēšanas ogas blanšē 10–15 minūtes, liek cukura sīrupā un lēni vāra, līdz ievārījums gatavs. Karstu sapilda burkās un aizvāko.

Pīlādžiem var pievienot ābolus. Uz 1,5 kg ogu ņem 600 g ābolu, 2 kg cukura un 2 kanēļa standziņas. Visu liek katlā un vāra, ik pa laikam noputojot. Kad ābolu gabaliņi kļuvuši caurspīdīgi, ievārījums ir gatavs. Pilda burkās un aizvāko.

Vija Eniņa, vārot pīlādžu zapti, izmanto parasto cukuru, jo tam esot labākas konservējošās īpašības nekā speciālajam ievārījumu cukuram.

Kompots

sīrupam
• 1 l ūdens
• 250 g cukura
• pīlādži

Ogas rūpīgi nomazgā, tad 3–4 minūtes plaucē verdošā, pēc tam atdzesē aukstā ūdenī. Pīlādžus kārto burkās un pārlej ar verdošu sīrupu. Burkas pasterizē 90 °C: 0,5 l burkas – 20 minūtes, 1 l burkas – 30 minūtes.

Kečups

• pīlādži
• jāņogas vai dzērvenes
• brūklenes vai smiltsērkšķi, vai dzeltenie tomāti
• ķiploki
• pētersīļi
• pipari
• sāls

Ogas liek katlā un, maisot virumu, pēc garšas pievieno sāli, piparus, ķiplokus, pētersīļus un citus garšaugus pēc izvēles.

Kaltēti pīlādži

Ogas pārlasa, nomazgā, nosusina un kaltē cepeškrāsnī līdz 50 °C, tad uzglabā sausā un tumšā vietā. Izmanto tējai.

Var pagatavot pīlādžu sāli. Kaltētās ogas samaļ kafijas dzirnaviņās vai sagrūž piestā. Iegūto pulveri izmanto mērču un gaļas ēdienu garšas uzlabošanai, lai iegūtu mazliet rūgtenu noti un aromātu.

UZZIŅA

• Kaltētu pīlādžogu novārījumu tā baktericīdo īpašību dēļ var lietot mutes dobuma skalošanai.

• Apēdot vairāk nekā desmit kaltētu pīlādžogu, var veicināt gremošanu.

• Pīlādžu sula veicina organisma atūdeņošanu, to var izmantot nierakmeņu izdzīšanai, pret klepu, aizsmakumu.

• Pīlādžiem piedēvē arī spēju normalizēt holesterīna līmeni asinīs.

• Ar šo ogu lietošanu nevajadzētu aizrauties tiem, kam ir problēmas ar asinsreci, jo var provocēt trombu veidošanos, norāda farmācijas doktore Vija Eniņa. Protams, lai tas notiktu, regulāri jāapēd liels daudzums ogu, taču ar šo blakni vajadzētu rēķināties.

• Svaigas pīlādžogas nav ieteicams ēst saujām tiem, kam ir jutīga kuņģa gļotāda, brīdina farmaceite. Ogu sīvums, rūgtums var kairināt kuņģi.

PADOMI

• Pīlādžogas parasti ievāc no augusta līdz oktobrim.

• To rūgtā garša samazinās pēc salnām, kā arī ogas sasaldējot.

• Pīlādži ir skābi, tādēļ labākās kombinācijas ar tiem būs, ja pievienos kaut ko mazāk skābu, piemēram, plūmes, sevišķi dzeltenās.

LA.lv