Praktiski
Dārzs

Neslinko, sagatavojot siltumnīcu1

Foto – Sandra Ruska

Lai jauno ražu neapdraudētu kaitēkļi, parazītisko sēņu un baktēriju sporas, kas atrodas uz augiem vai augsnes virskārtā, siltumnīca rūpīgi jāiztīra un jādezinficē. Vispareizāk to darīt rudenī, bet, ja kaut kādu apstākļu dēļ tas nav paveikts, var pagūt arī agri pavasarī.

 

30 gadu pieredze

Agronomei dārzniecei, LLKC Valkas novada lauku attīstības un kooperācijas speciālistei Sniedzei Ragžei ir sava loģika un pamatoti spriedumi, kā jāveic darbi un jāsagatavo zeme jaunajai sezonai. Viņas pieredze krāta 30 gadu garumā un ir īpaši vērtīga, jo praksē vairākkārt pārbaudīta. Dārzniece tomātus savam priekam un arī tirgum audzē trīs plēves siltumnīcās apmēram 200 m2 platībā.

 

Dezinfekcijas pasākumi

Vispirms siltumnīcā izrauj noražojušos stādus kopā ar augsni pie saknēm – šādi iespējams noņemt gandrīz visu augsnes virsējo kārtu. Augu atliekas izmet komposta kaudzē. Podiņus, spaiņus un citu inventāru dezinficē kālija permanganāta 1% šķīdumā. Nedrīkst atstāt auklu galus, jo tur mīt slimību ierosinātāju sporas, ko ar neapbruņotu aci nevar redzēt. Auklas, ar ko piesiet tomātus vai gurķus, ieteicams ik gadu gādāt jaunas – būs mazāk klapatu. Ja augu stumbrus pie auklas stiprina ar plastmasas klipšiem, arī tos var dezinficēt, mērcējot 15 minūtes zilo graudiņu šķīdumā.

Kvalitatīvas, biezas plēves segums kalpo aptuveni desmit gadu. Sezonas beigās to var viegli nomazgāt gan no iekšpuses, gan ārpuses ar kālija permanganāta šķīdumu, iznīdējot aļģes.

! Var izmantot arī speciālu Latvijā reģistrētu dezinfekcijas līdzekli Menno Florades, kas ir efektīvs pret vairākām sēņu, vīrusu un baktēriju sugām, iedarbojas arī pazeminātā temperatūrā.

Pareizi būtu sienas nomazgāt ar kādu mazgāšanas līdzekli, piemēram, veļas pulveri, un suku, noskalot ar tīra ūdens strūklu un pēc tam visas konstrukcijas un segumu bagātīgi apsmidzināt ar Menno Florades 1–4% šķīdumu (10–40 ml/l ūdens). Kvadrātmetra apstrādei vajadzīgi 0,2 l darba šķidruma, un tam uz vir­smas jābūt vismaz četras stundas. Atšķirībā no citiem līdzekļiem Menno Florades neizraisa metāla koroziju.

Koka konstrukciju siltumnīcas var dezinficēt ar pulverveida sēru vai sēra svecēm (50 g/m3). Apstrādes laikā gaisa temperatūrai siltumnīcā jābūt +10…+15 °C, bet siltumnīcai – hermetizētai.

Koka konstrukcijas pirms sezonas sākuma vēlams nokrāsot ar baltu ūdens emulsijas vai eļļas krāsu, tādējādi pasargājot koksni no pūšanas.

! Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta sniegtās informācijas, Bordo maisījumu, ko mazdārznieki līdz šim bieži izmantoja tomātu profilaktiskai apstrādei pret slimībām, sākot ar šo gadu, tirdzniecības vietās vairs netirgos. Sēru dārzkopības veikalos šosezon vēl varēs iegādāties un izmantot siltumnīcu dezinfekcijai.

 

Nomaina veco augsni

– Augsni parasti gatavojam rudenī. Siltumnīcas izmantojam jau vairākus gadus, tāpēc cenšamies regulāri nomainīt veco augsni pret jaunu. Protams, tas ir fiziski smags darbs, bet atmaksājas, jo stipri samazinās kaitēkļu un slimību iedarbība, – apgalvo dārzniece. – Nekādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus neizmantojam un arī citiem neiesakām, jo citādi jau nav vērts pašiem audzēt tomātus. Mūsu moto – izaudzēt labu, garšīgu un veselīgu ražu.

Augsni norok lāpstas dziļumā, tad dziļi iestrādā kūtsmēslus un kompleksos universālos minerālmēslus, kuros pārsvarā ir kālijs un fosfors, bet pavisam maz slāpekļa. Kad augsne sasēdusies, virsū ber, piemēram, “Sedas” bagātināto kūdras substrātu Biolan, kas paredzēts dārzeņu audzēšanai. Lielākās siltumnīcās izdevīgāk izmantot lielos 250 l maisus, jo tie maksā lētāk.

Dārzniekiem, kuri nevēlas mainīt pilnīgi visu apmēram 30 cm biezo augsnes kārtu, katru gadu tās virskārtu var papildināt ar bagātināto kūdru apmēram 10 cm biezā slānī.

Ja gatavie kūdras substrāti nav pieejami, veco augsni var aizstāt ar labi pagatavotu komposta zemi, bet nekādā gadījumā – ar skābo pakaišu kūdru, jo tomātiem vajadzīgs pH 6,3–6,7.

Ja augsni nepaguva sagatavot rudenī, to var darīt pavasarī, bet drīkst izmantot tikai satrūdējušus kūtsmēslus. Barības vielu sastāvs kūtsmēslos svārstās atkarībā no lopbarības un izmantotajiem pakaišiem, tāpēc vēlams pievienot kompleksos minerālmēslus, kuros ir pēc iespējas vairāk mikroelementu (NPK 10–10–20). Tomātiem patīk gaisa caurlaidīga, ar organiskajām vielām un minerālvielām bagāta augsne, bet ar kūtsmēsliem vien visu nepieciešamo dārzeņu audzēšanai nevar nodrošināt.

Kūtsmēslu vietā var izmantot SIA “Laflora” ražoto kūtsmēslu aizstājēju, kas ir veidots uz bagātinātas kūdras bāzes un nodrošina augus ar precīzi zināmu barības vielu daudzumu, ir sterils, nesatur nezāļu sēklas un lietojams mazākās devās nekā kūtsmēsli.

! Vienkārši un lēti augsnes auglību var uzlabot, sējot zaļmēslojumu.

Katru gadu daļu siltumnīcas platības atveseļo, atstājot brīvu un divās apritēs izaudzējot zaļmēslojumu. Pirmajā apritē maijā iesēj samtenes, kliņģerītes, sinepes vai ko citu. Kad augi saauguši, zaļo masu ierok augsnē. Otrajai apritei iesēj rudzus. Zelmeni rudenī ierok zemē. Zaļmēslojumu var iestrādāt vienlaikus ar kūtsmēsliem un kaļķojamo materiālu.

Agrie dēsti jāsargā no salnām

Sējas laiks ir atkarīgs no stādīšanas brīža. Jo agrāk pavasarī iesēj sēklas, jo ilgāku laiku jāaudzē dēsti. Taču tiem jāsasniedz optimāls lielums līdz plānotajam izstādīšanas brīdim.

Sniedze Ragže tomātus dēstiem sēj februāra beigās, pēc tam aprūpē divus mēnešus un siltumnīcās izstāda aprīļa beigās. Saimniecībā “Ziediņi” plēves mājas ir 6 m platas, 12–14 m garas, pietiekami augstas korē, un stādījumi zem seguma necieš -1 °C salnās. Kad draud -3 °C sals, siltumnīcā ienes elektrisko gaisa sildītāju ar ventilatoru. Vēlāk pūles atmaksājas, jo pirmo ražu saimnieki bauda tūlīt pēc Jāņiem.

! Nelieliem audzētājiem tomātus nav vērts sēt agrāk par marta vidu.

Saistītie raksti

Tad tos izstāda, sākot no maija vidus. Visdrošāk stādus audzēt pašiem, taču labu hibrīdu sēklas ir dārgas un to dīgtspēja ir tieši atkarīga no substrāta un gaisa temperatūras. Izdevīgāk ir iegādāties jau gatavus dēstus no uzticamiem profesionāliem stādaudzētājiem. Pērkot dēstus tirgū pie gadījuma pārdevējiem, nav nekādas garantijas šķirnes identitātei, turklāt siltumnīcā var ieviest baltblusiņas vai citus kaitēkļus.

 

Iecienītas tomātu šķirnes

Sniedzes un Ritvara Ragžu ģimenes siltumnīcās aug vairāk nekā 30 indeterminanto tomātu šķirņu, no kurām 4–5 ir ļoti iecienītas, tāpēc tām ik gadu atvēl lielāku platību. Saimnieki pastāvīgi audzē ‘Rally F1’, jo tas ir ļoti agrs, ražīgs hibrīds ar ļoti garšīgiem sarkaniem augļiem. No jaunajām šķirnēm viņi iesaka dārzkopjiem izmēģināt lielaugļu ‘Vērša Sirds’ tipa hibrīdus – ‘Aurea F1’ un ‘Corazon F1’. Konservēšanai brīnišķīgs ir ‘Lancelot F1’ – ļoti ražīgs, ar gareniem, stingriem augļiem.

LA.lv