Praktiski
Mājas

Nenosmakt savā guļamistabā! Detektori izglābs trīs no četriem0


Baterijas ievietošana dūmu detektorā pie griestiem.
Baterijas ievietošana dūmu detektorā pie griestiem.
Foto: Andrey Popov/Shutterstock

Lai arī krietni vien vairāk cilvēku iet bojā, noslīkstot ūdenskrātuvēs, par grandiozo autoavārijās bojāgājušo skaitu nemaz nerunājot, ugunsgrēki no citām katastrofām atšķiras ar to, ka tie ir bīstami citiem. Nav nevienas senas pilsētas, tajā skaitā Rīga, kas savā laikā nebūtu nodegusi līdz pamatiem… Arī mūsdienās, piemēram, daudzdzīvokļu mājās, aizdegoties vienam dzīvoklim, uguns var pārmesties uz citiem dzīvokļiem vai pat mājām. Traģisks pēdējo laiku ugunsgrēks nesen notika modernā daudzdzīvokļu māja Londonā. Tātad ugunsdrošības noteikumi ir sabiedriski nozīmīgi un to ievērošana – obligāta.

Laikus brīdināt

Praktiskais risinājums, kā samazināt šāda veida bojāgājušo skaitu, ir dzīvojamo telpu aprīkošana ar iekārtām, kas laikus brīdinātu cilvēkus par izcēlušos ugunsnelaimi un ļautu tiem dzīviem pamest degošās telpas. Vienkāršākais tehniskais risinājums ir ierīkot dzīvoklī ugunsgrēka autonomo dūmu detektoru, kas reaģēs, ja telpā parādīsies sadūmojums.

Kā rāda to pasaules valstu pieredze, kur šī ierīce ir obligāta, tā palīdzot samazināt ugunsgrēkos bojāgājušo cilvēku skaitu par 75%. Analizējot vietējo statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, redzams, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem. Piedevām lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši, atrodoties savās guļamistabās. Tātad dūmu detektors ir efektīvs risinājums, lai pasargātu mājokļa iemītnieku dzīvību no pēkšņa ugunsgrēka briesmām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus savai drošībai iegādāties un uzstādīt ugunsgrēku autonomos detektorus. Kopš 2008. gada Latvijā visām ēkām, kas tiek būvētas no jauna vai renovētas, tiek uzstādīti dūmu detektori. Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka katrā dzīvoklī nepieciešams uzstādīt autonomu ugunsgrēka detektoru. Detektori netiek uzstādīti kāpņu telpās. Detektorus nepieciešams uzstādīt viendzīvokļa objektā – individuālā ģimenes mājā, villā, mežsarga mājā, lauku mājā, vasarnīcā un dārza mājā. Ja viendzīvokļa objektā vai dzīvoklī ir divi un vairāk stāvi, tad autonomo detektoru uzstāda katrā stāvā. Dzīvokļa vai objekta īpašniekam pašam jārūpējas par ugunsdrošības prasību ievērošanu un jānodrošina telpas ar detektoru. To, vai tas ir izdarīts, var pārbaudīt valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors.

Obligātā signalizācija

Dažādu ugunsdrošības detektoru saime ir ļoti plaša, un tie reaģē uz dažādiem kairinājumiem. Dūmu detektori ir lētas un vienkārši uzstādāmas ierīces, kas optiski reaģē uz dūmiem, izdodot skaļu 80 dB signālu, tādā veidā pamodinot gulošus cilvēkus vai pievēršot kaimiņu uzmanību notiekošajam. Dūmu detektors darbojas no korpusā ievietota autonoma strāvas avota, kas visbiežāk ir 9 V kronas tipa baterija. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Par tālāko rīcību atkarībā no situācijas ir jāizlemj mājokļa iemītniekiem pašiem – apslāpēt liesmas pašu spēkiem vai nekavējoties pamest ugunsnelaimes skarto mājokli un saukt palīgā ugunsdzēsējus. Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka ugunsgrēka autonomā detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus.

Dūmu detektors optiski pārbauda gaisa tīrību un, “redzot” gaisa piesārņojumu, ceļ trauksmi. Tas neatšķir dūmus no ūdens tvaikiem, kas dabiski veidojas virtuvē, tāpēc dūmu detektoru tur neizmanto. Tomēr cilvēkam visbīstamākā ir tvana gāze, kas izdalās degšanas laikā. Lai laikus uzzinātu par tās parādīšanos, izmanto tvana gāzes detektorus, kas fiksē indīgās CO gāzes koncentrācijas līmeni gaisā un brīdina ar skaņas un gaismas signālu. Parasti tvana gāzes detektorus stiprina pie sienas acu augstumā, lai var viegli un ērti tam piekļūt. Šī detektora minimālais pieļaujamais attālums no griestiem vai stūriem ir 20 cm.

“Lai sasniegtu lielāku drošību, izmanto kombinētos detektorus, kuros tiek apvienoti, piemēram, dūmu detektors ar liesmu detektoru un temperatūras detektoru. Uguns detektora darbība balstīta uz mirgojošās liesmas spektra uztveršanu infrasarkanajā diapazonā. Sensora signālu pastiprina, filtrē un analizē. Ja liesma noteiktā laika periodā ir samazinājusies, uguns detektors neieslēdzas. Ja liesma ir noturīga, ieslēdzās trauksme. Temperatūras detektora trauksmes signalizācija ieslēdzas, ja gaiss sakarst virs noteiktas, modelī uzstādītas temperatūras, piemēram 55 vai 60 grādiem. Tas ļauj konstatēt aizdegšanās gadījumus arī tad, ja aizdegšanos nepavada dūmi,” iesaka “FN-Serviss” drošības eksperti.

Labs risinājums ir ugunsdrošības signalizāciju pieslēgt pie mājas apsardzes signalizācijas sistēmas. Tas šobrīd ir vispilnīgākais mājokļu aizsardzības veids, kas ļauj nodrošināt operatīvu ugunsgrēka konstatēšanu, trauksmes signalizācijas ieslēgšanu un ugunsdzēsēju izsaukšanu uz ugunsnelaimes izcelšanās vietu neatkarīgi no tā, vai ēkā atrodas vai neatrodas iemītnieki. Sistēma var būt savienota ar apsardzes pulti un pievienota telefonam un datoram. Lai arī sistēmas ierīkošana un ekspluatācija prasa zināmus līdzekļus, tomēr tā ir ieteicama.

Modernā dizaina dūmu detektors – dundurs.
Foto: Andris Ozoliņš

Detektoru izvietošana

Minimālā prasība ir viens ugunsgrēka autonomais detektors uz dzīvokli. Vislabāk to uzstādīt katrā potenciāli bīstamā telpā. Pati detektora uzstādīšana ir vienkārša un to var paveikt jebkurš, kas prot sienā vai griestos izurbt pāris nelielus caurumus un ar dībeļu un skrūvju palīdzību piestiprināt detektora korpusu. Vispiemērotākā vieta detektoram ir guļamistabas vai gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Ja nevar detektoru uzstādīt griestos, to drīkst izvietot sienas augšdaļā tuvu griestiem, bet nedrīkst detektorus izvietot griestu un sienas stūrī. Uz skapja, vai plaukta novietots dūmu detektors savas funkcijas pildīs ierobežotā apjomā. Jo dūmi ceļas augšup, griestu virzienā, tur koncentrējas un tikai pēc tam sāk piepildīt telpu virzienā uz leju. Tāpēc šajā gadījumā detektors dūmus sajutīs kādu brīdi vēlāk nekā pie griestiem novietotais. Taču, kKā zināms, uguns izplatās ļoti ātri, un bieži vien pat šim īsajam novēlošanās brīdim var būt izšķiroša nozīme mājokļa iemītnieku spējai apdzēst liesmas vai arī paspēt atstāt degošās telpas. Citās telpās izvietotie detektori noderēs, lai brīdinātu par jau notikušu aizdegšanos. Tos nav vērts uzstādīt virtuvē, vannas istabā vai garāžā, jo tie var iedarboties arī no ūdens tvaika.

Viensētās lieta ir sarežģītāka. Tur jānodrošina, lai gan dzīvojamā mājā, gan atsevišķās saimniecības ēkās izvietoto detektoru trauksmes skaņas signāls būtu dzirdams telpās, kurās uzturas vai guļ mājas iemītnieki. Vislabāk būtu ierīkot automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizāciju. Tā ļaus, nostrādājot vienam detektoram, caur vadības pulti aktivizēt trauksmes signāldevējus, kas uzstādīti kopā ar visiem detektoriem. Tādu sistēmu ierīkošanai labāk uzaicināt specializētu ugunsdrošības aprīkojuma firmas.

Detektora tehniskā apkope ir vienkārša – nepieciešama savlaicīga barošanas elementa nomaiņa, detektoru darbības pārbaude un putekļu noslaucīšana. Šos vienkāršos darbus var paveikt jebkurš. Jauna baterija kalpo aptuveni divus gadus. Detektora korpusā atrodas baterijas jaudas automātiskā kontrole, kas laikus brīdinās ar skaņas signālu par baterijas nomaiņas nepieciešamību.

Laiku pa laikam detektors ir jāpārbauda. Vislabāk – nospiežot kontroles pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Cigaretes dūmus pārbaudei nevajag izmantot, jo, atpazinis dūmus, darbspējīgs detektors dos spalgu skaņas signālu aptuveni 30 minūtes. Ja tā ir noticis, tad detektoru var apklusināt, uz īsu brīdi atvienojot bateriju.

Iegāde

Dūmu detektori iegādājami elektropreču un specializētos ugunsdrošības aprīkojuma ierīču veikalos, kur tie atšķiras ar iebūvēto papildu funkciju klāstu un cenu. Detektoru pārdevēji sniegs konsultācijas ierīces lietošanai. Pērkot detektoru, jāpievērš uzmanība tam, lai uz tā korpusa būtu “CE” marķējums un informācija par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Nepieciešams pārliecināties, vai ierīces lietošanas instrukcijas teksts ir valsts valodā. Parastais detektors ir baltas plastmasas kārbiņa ar neuzkrītošu ārējo izskatu un maksā apmēram 5–8 eiro, ekskluzīvie būs dārgāki un efektīvāki. Ne katrs atcerēsies detektoru iegādāties, pirkumu atliek un atliek. It īpaši tas attiecas uz gadiem vecākiem cilvēkiem, kas atrodas ugunsgrēka vairāk apdraudēto personu riska grupā. Tā ka dūmu detektors šobrīd ir pašu noderīgāko dāvanu saraksta galvgalī un noderēs kā dāvana arī draugiem. Īpaši noderēs dizaina dūmu detektori. Šie ir augstākas klases detektori ar lielāku drošības līmeni. Tie var būt hromēti, sudraboti vai zeltīti cilindriņi, kas labi izskatīsies pie gaiteņa griestiem pirms guļamistabas durvīm vai pat guļamistabā. Ekskluzīvi ir dekoratīvi “dunduri”, kas, novietoti pie griestiem vai sienu augšējā malā, kalpo kā divi vienā – ugunsdrošības ierīces un oriģināli dizaina objekti. Figūriņas ir 14 cm lielas, tās “FN-Serviss” nopērkamas vairākās krāsās un veicina pozitīvu noskaņojumu. Stilīgie detektori ir dārgāki, toties, sekojot pasaules modei, apvieno sevī tehnisku ierīci un dizaina elementu.

VUGD speciālisti iesaka fotoelektriskā detektora modeli, kura korpusā iebūvētā spuldzīte ieslēgsies vienlaikus ar brīdinošo skaņas signālu un apgaismos telpu, ja aizdegšanās dēļ būs sabojāta mājokļa elektroapgaisme.

LA.lv