Īpašums, Manas tiesības

Neatraidāmais mantinieks? Ir likumīga iespēja atstāt nekrietno dēlu bešā

Foto - Shutterstock

Man ir 80 gadu, nepieciešama nauda operācijai un zālēm. Man pieder māja un 10 ha lauksaimniecības zemes. Vēlos īpašumu pārdot, lai segtu operācijas izdevumus, – to nopirkt pieteicās meitas vīrs, kurš nodarbojas ar lauksaimniecību un vēlas paplašināt ražošanu. Man vēl ir dēls, kurš jau gadiem mani nav apciemojis un uz telefona zvaniem neatbild. Laikam baidās, ka lūgšu kādu palīdzību. Vai pēc manas nāves dēls varēs izvirzīt mantiskas pretenzijas pret meitu un znotu par īpašumu, ko znots būs likumīgi nopircis no manis? DAINIS

Šajā gadījumā varētu atbildēt pavisam īsi – ja savu īpašumu pārdosiet, dēls uz to pretendēt nevarēs, taču lieti noder arī mazliet garāks skaidrojums.

Ja rakstīsiet testamentu

Civillikumā teikts, ka testators var savā testamentā brīvi noteikt mantas sadalījumu, vien ar ierobežojumu, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu daļas. Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie (bērni, mazbērni utt.), bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, – laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki, vecvecāki utt.).

Ja nolemsiet rakstīt testamentu, dēls būs neatņemamās daļas tiesīgais, pat ja īpašumu ar šo dokumentu novēlēsiet tikai meitai. Taču jāņem vērā, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesības uz viņu daļas izdošanu naudā. Tas nozīmē, ka dēls nevarēs prasīt daļu no īpašuma, bet gan tikai naudu par šo daļu. Neatņemamās daļas tiesīgajam ir jāpiesaka savas tiesības uz mantojumu līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam (uzaicinājumu publicē notārs, norādot, līdz kuram termiņam uz mantojumu var pieteikties pretendenti un kreditori), pretējā gadījumā atzīst, ka viņš no tām atteicies.

Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šo daļu nosaka pēc mantas sastāva un vērtības testatora nāves dienā. Neatņemamo daļu aprēķina no testatora mantas, atskaitot visus viņa parādus. Tātad dēls varēs prasīt, lai viņam izmaksā 1/4 no mājas un zemes vērtības.

Atraidīšanas iespējas

Taču neatņemamās daļas tiesīgos testamentā var atstumt no neatņemamās daļas (tad viņiem nav tiesības šo daļu saņemt), bet vienīgi sakarā ar likumā paredzētiem un rīkojumā nāves gadījumam tieši norādītiem, patiesībai atbilstošiem iemesliem.

Būtiski, ka neatņemamās daļas tiesīgā atstumšana no neatņemamās daļas nesaista atstumtā lejupējos (tātad jūsu gadījumā dēla bērnus, ja tādi ir).

Likums paredz, ka augšupējais var atstumt lejupējo, ja pēdējais:
• izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu vai ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no šīm personām par noziedzīgu nodarījumu;
• atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
• dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
• nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;
• mēģinājis kavēt testatoru atstāt testamentu;
• mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu.

Pirkums vai dāvinājums

Savukārt, ja īpašumu dzīves laikā pārdosiet znotam, dēls uz to pretendēt nevarēs, jo likums to neparedz. Arī nekādas pretenzijas pret jūsu meitu un viņas vīru izvirzīt nevarēs. Taču jāatgādina, ka Civillikuma 2015. pantā ir teikts: nav vajadzīgs, lai pirkuma maksa precīzi atbilstu tā vērtībai, un līgums paliek spēkā, kaut arī priekšmets būtu pārdots zem tā īstās vērtības (tā dēvētais draudzības pirkums) vai virs tās.

Ja pirkuma maksa līgumā noteikta tikai formāli, tas ir nevis pirkums, bet gan dāvinājums. Savukārt, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajam (šajā gadījumā jūsu dēlam) neatliek pat viņa neatņemamā daļa, viņš var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņam šīs daļas. Tāpēc pirkuma maksai jāatbilst īpašuma vērtībai.

Vēl jāņem vērā, ka dēls kā neatņemamās daļas tiesīgais varēs pieprasīt savu daļu no saņemtās pirkuma maksas, ja no tās kaut kas būs palicis kā mantojums.

SVARĪGI

Ja pirms testamenta sagatavošanas mantojuma atstājējs ar neatņemamās daļas tiesīgo ir salabis vai mantinieks mainījis savu līdzšinējo nepieņemamo dzīvesveidu, viņu no mantojuma atstumt nevar.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

Pievienot komentāru