Praktiski
Manas tiesības

Ne katrs var būt aizbildnis: vecmāmiņa pretendē uz mazbērnu0

Foto: Fotolia

Mana meita nomira. Viņai palika nepilngadīgs bērns, kura tēvam ir atņemtas vecāku tiesības. Tagad par bērna aizbildni grib kļūt tēva attāla radiniece, kurai pašai nevar būt bērnu. Vai man ir kādas priekšrocības, jo vēlos, lai mazbērns tomēr aug pie manis? I. JANSONE RĪGĀ

Nepieciešamība prioritāri izvērtēt tuvu radinieku iespēju būt par aizbildni izriet no vairākām Civillikuma normām. 235. panta pirmajā un trešajā daļā teikts, ka aizbildnība pār nepilngadīgajiem vispirms ir viņu tuvākajiem radiniekiem (bet arī tam ir nepieciešams bāriņtiesas apstiprinājums) un ka par aizbildņiem bāriņtiesai jāizrauga piemērotākie no vienādi tuviem radiniekiem, bet, ja tuvākie izrādās nepiemēroti, jāizvēlas tālākie.

Civillikuma 236. pants paredz: ja starp nepilngadīgo radiniekiem neatrodas tādi, kas var uzņemties atbildību, vai arī viņi nevar uzņemties aizbildnību, vai ja viņus atlaiž no aizbildņu amata likumisku iemeslu dēļ, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, aizbildņus ieceļ no citu personu vidus, tiklīdz bāriņtiesa uzzina par šādiem bāreņiem.

!!! Tiesību normu mērķis ir aizsargāt bez vecāku aizgādības palikušā nepilngadīgā intereses. Tuvākajiem radiniekiem ir subjektīvās tiesības prasīt, lai viņus ieceļ par aizbildņiem, ja bērnam tas nepieciešams. Tātad bērna tuva radniecība un personiskā saikne ar aizbildni ir būtiski ap­stākļi, kas, lemjot par aizbildņa iecelšanu, gan jāvērtē kopumā ar citiem apstākļiem.

Turklāt attiecības, kas skar vecvecākus un bērnus, nav aplūkojamas atrauti no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Satversmē garantētajām tiesībām uz ģimenes dzīvi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka jēdziens ģimenes dzīve konvencijas 8. panta izpratnē aptver saikni vismaz starp tuvākajiem radiniekiem, piemēram, vecvecākiem un mazbērniem.

To, vai starp radinieku un bērnu pastāv ģimenes dzīve, vērtē, ņemot vērā reālos apstākļus, piemēram, laiku, ko bērns pavadījis pie radinieka, viņa pieķeršanos šim cilvēkam, to, vai bērns radinieka mājas uztver kā savējās, u.tml. Protams, nozīme ir arī potenciālā aizbildņa vecumam, sadzīves un materiālajiem apstākļiem. Vairāk varat uzzināt savā bāriņtiesā.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

LA.lv