Citas radības, Mājas mīluļi

Nakts dzīvnieks šinšilla – kā kopt, barot, lai dzīvnieciņš justos labi

Foto-Shutterstock

Mums uzdāvināja divas šinšillas. Gribu uzzināt par to kopšanu. ELIZABETE OZOLNIEKOS

Šinšillām ir garš mūžs, tās dzīvo 10–25 gadus. Pirms šo mīļdzīvnieku iegādājas, jāzina, ka šinšilla nav pa rokām nēsājama. No tā dzīvnieks jūt stresu un var pat izkrist apmatojums. Kažoka kopšanai jāizmanto tikai smiltis. Šā iemesla dēļ būrī nedrīkst atrasties vaļējs ūdens trauks, bet jāiekārto speciāla dzirdinātava. Šinšillas nereti jūtas apdraudētas no augšpuses, tāpēc būri nekādā gadījumā nedrīkst novietot tieši uz grīdas. Dzīvnieciņa guļamistabai jāatrodas pie būra griestiem. Vasarā šinšillas var pārkarst, tāpēc būri ieteicams turēt krēslainā vietā. Temperatūrai telpā jābūt +18…+24 °C. Šinšillas ir nakts dzīvnieki, tāpēc dienā tiem jāļauj izgulēties.

Nedrīkst palaist garām kādu akūtu šinšillas kaiti. – Par slimību var liecināt svara zudums, sakumpis augums, apgrūtināta elpošana, netīrs apmatojums, – stāsta Olaines veterinārā centra “all 4pets” veterinārārste Jana Cīrule.

Liela nozīme ir dzīvnieciņa gremošanas trakta darbībai. – Sagremošanas un barības normālas uzsūkšanās traucējumi var būtiski pasliktināt veselību un pat radīt letālu iznākumu. Samazinātu gremošanas trakta kustību jeb motoriku bieži novēro kā sekundāru problēmu, ja ir citas saslimšanas, piemēram, toksēmija (asinssaindēšanās), zobu problēmas, disbakterioze (zarnu mikrofloras traucējumi). Samazinātu zarnu motoriku šinšillām var izraisīt arī stress, kustību trūkums, sāpes, atūdeņošanās. Visbiežākais cēlonis zarnu motorikas zudumam ir trūcīga barošana, šķiedrvielu trūkums. Saslimstot šinšillām novēro apetītes trūkumu, zobu griešanu, sāpīgu vēderu, atūdeņošanos. Ārstēšanā svarīga nozīme ir pareizai diētai, šķīduma terapijai un medikamentiem, kas stimulē zarnu motoriku.

Caureju šinšillām izraisa nepiemērota barošana – sapelējis siens, pārbarošana ar svaigu, ogļhidrātiem pārbagātu barību. Viens no cēloņiem var būt arī stress vai pēkšņa barības maiņa.

Ja šinšillām ir stress vai uzvedības problēmas, tās var pastiprināti košļāt un grauzt savu kažoku. Šādā gadījumā gremošanas traktā veidojas vilnas kamoli. Tie var pilnībā nosprostot gremošanas traktu. Klīniskās pazīmes – apetītes zudums un letarģija, samazināts fekāliju daudzums vai vispār to neesamība. Diagnozi precīzi var noteikt, veicot rentgenogrammu ar kontrastvielu ievadīšanu. Ārstējot izmanto šķīdumu terapiju, zarnu motorikas stimulējošus līdzekļus, diētu ar augstu šķiedrvielu saturu, bet vilnas kamoli reizēm jāizņem ķirurģiskā ceļā.

Pievienot komentāru