Citas tiesības, Manas tiesības

Nabagmāja vai saulainā novakare? Vairāk nekā 200 senioru aprūpes iespējas visā Latvijā

1. Kādas būs tavas vecumdienas

1no4
Foto - Fotolia
Uzziņa

Valsts informācijas sistēmā “Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs” šā gada februārī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu reģistrējušas 206 institūcijas. No tām pieci ir valsts sociālās aprūpes centri ar 27 filiālēm. Saskaņā ar Labklājības ministrijas rīcībā esošajiem statistikas datiem 2015. gadā vienas personas vidējās uzturēšanās izmaksas veco ļaužu aprūpes centros bija 497,61 eiro. Par pērno gadu dati būs pieejami tikai šā gada maijā.

Latviešu mākslas filmā “Džimlai Rūdi rallallā” kāds veco ļaužu sociālās aprūpes centra iemītnieks (atveido aktieris Āris Rozentāls) uz jautājumu “Kā iet, Āri? Ko dari?” atbild pavisam īsi: “Gaidu nāvi!” Vai tiešām veci ļaudis Latvijā šādās iestādēs to tik vien dara, kā gaida pienākam savu pēdējo stundiņu? Ko valsts un pašvaldības var senioriem piedāvāt?

Pirms stāstām par konkrētiem aprūpes centriem un to iemītniekiem, noskaidrosim dažus pamatjautājumus. Uz sarunu aicinājām Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktori Inesi Kukori un Sociālo pakalpojumu departamenta vecāko referenti Elvīru Grabovsku.

Ne nabagmāja, ne pansionāts

Veco ļaužu aprūpes centrus kāds joprojām sauc par nabagmājām. Patiesībā šim vārdam ir pavisam cita nozīme – tā radusies Ulmaņlaikos, kad cilvēkiem nemaksāja pensijas, tāpēc veciem ļaudīm, kam nebija nekāda cita atbalsta, atvēlēja speciālus namus jeb nabagmājas. Padomju laikos šādas iestādes lielākoties dēvēja par pansionātiem, bet tagad speciālisti iesaka lietot apzīmējumu sociālās aprūpes centri.

– Nosaukums nabagmāja jāizskauž! Bieži vien sociālās aprūpes centri cilvēkiem piedāvā pat labākas iespējas, nekā viņiem bijušas mājās. Turklāt tā nebūt nav, ka aizvedam seniorus uz šādiem centriem pavadīt pēdējās dienas. Latvijā ir ne tikai ilgstošas sociālās aprūpes iestādes, bet arī tādas, kur veci cilvēki nonāk tikai uz pāris nedēļām vai mēnesi un pēc tam atkal brauc mājās. Tuviniekiem jādara viss iespējamais, lai vecais cilvēks tomēr maksimāli ilgi paliktu savā dzīvesvietā, – stāsta Inese Kukore.

Elvīra Grabovska iesaka: – Ja bērniem nav iespēju parūpēties par saviem senioriem, vispirms var sameklēt kādu aprūpētāju mājās, izmantot sociālo dienestu piedāvātos pakalpojumus dzīvesvietā. Pašvaldības sociālā dienesta darbinieki novērtēs situāciju un ieteiks, kā konkrētajam cilvēkam labāk palīdzēt.

Jāpiekrīt sen dzirdētam salīdzinājumam, ka vecs cilvēks ir kā vecs koks. Nevar izraut ar saknēm un cerēt, ka labi ieaugs svešā vietā. Daudziem senioriem lēmums pārcelties uz aprūpes centru ir ļoti grūts.

Ilgstošas/īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēji

  1. Kādas būs tavas vecumdienas
  2. Dažādi piedāvājumi
  3. Uzturēšanās izmaksas
  4. Kā pieteikties

9 Komentāri

  1. Latvijā joprojam sistemātiski un ciniski tiek veikts neloģisks un neizskaidrojams pensionēto arodslimnieku genocīds.Viņiem ir liegta ārstēšana,veselības pārbaudes,atkārtotas slimības klasifikācijas noteikšana,nosūtīšana uz atkārtotas invaliditātes noteikšanas komisijam,zāles,sirdslimniekiem tiek apgrūtinata pieeja recepšu zālēm.Tas notiek jau ilgus gadus.Tiek pārkāptas cilvēktiesības,invalīdu tiesības,pilsoņtiesības.Masu medijos mēģnājumi informēt sabiedrību tiek bloķēti.

  2. Tā kā esmu viens un izskatās, ka ne pārāk tālā nākotnē varētu būt nopietnas problēmas ar kājām, arī šad tad iedomājos par pansionātu kā izeju. Viss pārējais ir OK – neesmu izlepis. Bet viena lieta man liekas traģiska – nepieciešamība dzīvot istabiņā kopā ar vēl kādu veci. Man tā būtu katastrofa! Diemžēl dārgo pansionātu ar atsevišķiem numuriņiem atļauties nevarēšu. Šur tur jau esot arī parastie pansionāti, kuros iemītniekiem katram ir sava istabiņa, taču tādu ir maz. Lielākoties dzīvo pa divi vai pat pa trīs. Trakums, ja vecums jāpavada kopmītnē! kaut vismazākā istabiņa, kurā knapi var iespraukties, taču pašam sava – atsevišķa.

  3. Redzi Samuraj, tikai Tevis dēļ neviens neatvērs privāto pansiju. Bija man doma 10 gadus atpakaļ par kaut ko tādu, privāto pansiju ar augstu konforta līmeni un mazām, ļoti mazām cenām. Kā Tu domā , ar ko tas beidzās? Beidzās ar to , ka atmetu ar roku, visiem vajag padot gatavu, lepnu istabiņu ar plazmas televizoru, duškabīni utt. Es taču neesmu Rokfellers , arī Šlesers un Šķēle neesmu , ka varu atļauties tādu naudu. Taisīju aptauju, kam būtu nepieciešamība un kurš būtu gatavs ieguldīt savu kapitālu šādā luksusā? Neatradās brīvprātīgie, atvaino man personīgi nevajag. Sākās pasakainas prasības- tuvāko 20 metru rādiusā nekādas alkohola smakas , nekādu troķšņu utt. Nu mīļie , tad jau uz ātrāko zārkā , tur nebūs alkohola un troķšņu (varbūt).

  4. Eiropa pensionari pasi var apmaksat saviem aprupetajiem,un pat pietiek proceduram. Tur ir ciena pret veco cilveku,pensijas apmers nodrosina gan arstesanos ,gan aprupi pasam, ir apdrosinats,kur gimenes arsts atnak majas un visam pietiek.Nav ta ka mums pat iztiksnai nepietiek,arstiem kur nu visam parejam.,totala nekartiba valsti,jo valdiba visi raus tik sev nevis doma par veco cilveku.Tas jau redzams,ka tauta ir izbraukusi.Veciem cilvekiem pat piedava par velti stradat,stundam sedet pie telefona,un t,t.,ka nav kauna…

  5. Vairumam šo pensionāru pensija par 40 un vairāk darba gadiem ir mazāka par trīs simtiem eiro, bet vienkāršs pansionāts maksā no 500 līdz 800. Ko var piemaksāt bērni, ja pašiem sevi grūti uzturēt? Sāpīgs jautājums, ja nākas ar to saskarties.

  6. Esmu stradajusi pietiekami ilgi sai darba,satikusi dazadus cilvekus ar dazadiem likteniem.Gribu sacit tikai vienu,retais ir pilniba apmierinats ar sadu vietu .Kaut par dzivi kada ir viniem seit …domaju ka Latvija cilveki var tikai sapnot .Kur katram sava istaba ,pat ar savam mebelem,un parejam ertibam kas nepieciesams.Vecs cilveks ir tomer izrauts no vides kas vinam bijis ,tuvs,mils ,un dargs.Biezi sie cilveki grib atpakal uz majam ,to redzot ari mana sirds sap.Personigi nekad negribetu noklut sada vieta,un ari berniem negribetu but par nastu. Tadel vienmer saku Dievam lai nem mani projam kad bus pienacis mans laiks.

  7. Atbilde vairāk Samurajam. Nu ir tāda aprūpes iestāde , bet laukos un šķiet, ka to noorganizējis novads , lai cilvēkiem , kas te mitinās būtu vairāk piemērota vide mājas apstākļiem. Esmu kaimiņiene personai, kura uz turieni pieteicās labprātīgi… viņa arī nevēlējās dzīvot kopā ar kādu un tādas vēlmes viņai ir nodrošinātas… vienkārši vajag painteresēties pa visu Latviju, zem šī raksta ir norādīta adrese , kur iemest aci un apjautāties, kādi ir piedāvājumi. Maksa , ko viņa nosauca , nemaz nav kosmoss , sieviete visu mūžu bijusi invalīde, tad nu skaitļojiet paši, cik liela var būt viņai pensija, bērnu arī nav , kas būtu līdzfinansētāji…bet vēl paliek no pensijas saviem tēriņiem.Vasarās viņa brauc uz savu māju un par saglabāto numuriņu maksā samazinātu tarifu. Viņa izteicās tā, ka tik labi viņa savu mūžu neesot dzīvojusi, kā patreiz.Šis ir stāsts par Jēkabpils novadu. Es teiktu tā , ka pagastos ir ļoti labas iespējas skaisti pavadīt vecumdienas, ja esi staigājošs vecis, bet ja paliec guļošs, tad tā ir katastrofa, vismaz Aglonas iestādē tādu redzēju.

  8. Arī ar pieredzi…
    Es biju īslaicīgi ievietojusi mammu pansionātos.Viens bija privātais ,otrs valsts.Slikti bija abos.Varbūt cilvēkam ,kurš viens dzīvojis viensētā un bez labierīcībām liekas OK.Bet es teiktu ka par šo naudu ap 500eiro ir slikti.Istabas šauras,dzīvo 2 cilvēki.Uz 50 smagiem pacientiem 3 aprūpētājas.Spēj tikai pabarot un nomainīt pamperus.Vienīgā izklaide-TV koplietošanas telpā.Ārā neviens smagais netiek,telpas vēdina reti,bet smaka paliek.Tiem kam bieži nāk radi vēl ir labi,jo tie seko viņa stāvoklim.Baro gan labi,nevar žēloties.Es gan arī negribētu nonākt mūsu aprūpes namos.Jāemigrē,jo esmu informēta ka Anglijā un Norvēģijā ir ļoti civilizēti.Varbūt mazāk brēkt par bērnu tiesībām ,bet pievērsties veciem cilvēkiem un viņu tiesībām.Visu mūžu (ne visi protams) ir strādājuši,bet dzīves beigās sūdīgi.Un ceru ka nomiršu pirms kļūšu kopjama,jo visiem jāstrādā ilgi,ilgi ,aprpēt smagi slimo nav ne laika ,ne spēka.Latvija noveco ,laba biznesa niša-pansionāti,apbedīšanas biroji.

  9. …lai visiem dieviņš dod veselību,bet bērniem vajadzētu atcerēties,ka priekš viņiem vecākiem nekas nebija neiespējams,lai kādi bija laiki,vecāki bērnus pabaroja,apģērba,izskoloja,izauklēja,izlaida tautās,mazbērnus pieskatīja-un vai tādai jābūt bērnu atlīdzībai,tas nozīmē,ka ir izaudzināti tikai patērētāji-SKUMJI.

Pievienot komentāru