Citas tiesības, Manas tiesības

Miris ārzemēs. Kā rīkoties tuviniekiem, lai mirušo nogādātu dzimtenē?

Foto-Shutterstock

Kas jāzina Latvijā dzīvojošajiem, ja ārvalstī ir gājis bojā radinieks un mirstīgās atliekas (vai pelni pēc kremācijas) jānogādā dzimtenē, lai apglabātu? Kādi dokumenti nepieciešami? Cik tas maksā? SKAIDRĪTE RĪGĀ

Pamatlietas, kas jāzina

Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā noskaidrojām – saņemot ziņu par ārvalstīs mirušu Latvijas valstspiederīgo, mūsu vēstniecība ārvalstī informē par to Latvijas Valsts policiju. Savukārt policijas darbinieki pēc tam apmeklē mirušā tuviniekus Latvijā, lai personīgi paziņotu par šo faktu. Plašāku informāciju par tālāko rīcību – mirušās personas mirstīgo atlieku, arī kremētu mirstīgo atlieku, transportēšanu uz Latviju vai mirušā apbedīšanu mītnes zemē – tuvinieki var saņemt Latvijas vēstniecībā šajā valstī vai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Jāņem vērā, ka Latvijas valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi ārzemēs mirušo Latvijas valstspiederīgo apbedīšanai vai to mirstīgo atlieku pārvešanai uz Latviju. Tātad tas ir radinieku vai draugu pašu ziņā.

Par apbedīšanas pabalsta saņemšanu piederīgajiem jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Ja mirušajai personai kādā kredītiestādē ir bijis atvērts konts un tajā palikusi nauda, kredītiestāde, saņemot informāciju par konta turētāja nāvi, to bloķē, bet pēc maksājumu uzdevumu iesniegšanas var izsniegt līdzekļus apbedīšanas izdevumu segšanai un pārvešanai.

!!! Ja mirusī persona, strādājot ārzemēs, ir veikusi sociālās iemaksas, tuvinieki ir tiesīgi vērsties pēc palīdzības konkrētās valsts sociālajā dienestā. Nereti materiālo palīdzību sniedz arī darba devējs, daļēji vai pilnībā apmaksājot mirušā transportēšanas izdevumus.

No valstīm, kuras atrodas ģeogrāfiski tālu no Latvijas, finansiālu apsvērumu dēļ bieži tiek praktizēta nevis mirušā cilvēka ķermeņa, bet gan kremētu mirstīgo atlieku pārvešana uz Latviju. Šīs izmaksas ir nedaudz mazākas. Ja piederīgajiem tomēr neizdodas rast līdzekļus tuvinieka mirstīgo atlieku pārvešanai uz Latviju, personu var apglabāt ārvalstī, lūdzot šīs valsts sociālās nodrošināšanas iestāžu atbalstu. Šādā gadījumā piederīgajiem parasti sniedz informāciju par apbedījuma atrašanās vietu. Informāciju par palīdzības saņemšanas iespējām var iegūt ārvalsts kompetentās iestā­dēs vai Latvijas vēstniecībā.

Katrā valstī sava kārtība

Tā kā jautājumā nav konkrēti minēts, no kuras valsts mirušais jānogādā Latvijā, tad informēsim vismaz par tām valstīm, no kurām Ārlietu ministrija pēdējos gados saņem visvairāk ziņu par mirušajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Šādas ziņas nemainīgi tiek saņemtas no Lielbritānijas (Apvienotās Karalistes), Vācijas un Īrijas, kas arī ir skaitliski lielākās latviešu jaunās emigrācijas valstis.

Ja persona ir mirusi Lielbritānijā (AK), nāves fakts tiek reģistrēts un miršanas apliecību izsniedz šīs valsts kompetentā iestāde. Pēc tam tuviniekiem jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā Latvijā, kur jāuzrāda miršanas apliecība, lai aktualizētu ziņas Iedzīvotāju reģistrā par nāves faktu ārvalstīs.

Īrijā prakse ir līdzīga. Tur izsniedz arī pagaidu miršanas apliecību (Interim death certificate) – oficiālu dokumentu, kas apstiprina personas miršanas faktu un ir izmantojams tālāko formalitāšu kārtošanai mirušās personas repatriācijai un apglabāšanai. Parasti šādu dokumentu Īrijas kompetentā iestāde izsniedz, ja saistībā ar personas nāvi tiesībsargājošās iestādes veic izmeklēšanu un nāves cēloņa noteikšanai nepieciešams ilgāks laiks. Miršanas apliecība tiek izsniegta vēlāk.

Par visu maksājam mēs dārgi

Ceļojot un uzturoties Lielbritānijā īstermiņā, valstspiederīgie parasti tiek aicināti noformēt ceļojumu apdrošināšanu, kas segtu repatriācijas izdevumus slimības vai nāves gadījumā. Tas ir svarīgi, jo AK ne tikai ir augstas repatriācijas izmaksas, bet arī pamatīgi apbedīšanas izdevumi (tie var sasniegt 2000–5000 sterliņu mārciņu). Tāpēc personām, kuras pastāvīgi dzīvo Lielbritānijā, der izvērtēt nepieciešamību iegādāties dzīvības apdrošināšanu vai apbedīšanas izdevumu plānu (funeral plan). Pārvešanas un apbedīšanas pakalpojumi ir dārgi arī Īrijā (kremācijas izmaksas – sākot no 2200 eiro, apglabāšana zārkā vai pārvešana – no 3200 eiro).

Vācijā šīs izmaksas ir, sākot no 1400 eiro. Taču jāņem vērā, ka Vācijā katrā federālajā zemē izmaksas var būtiski atšķirties. Lai saņemtu miršanas apliecību, nepieciešama pilnvara vācu valodā un dzimšanas apliecība ar tulkojumu vācu valodā, kas apliecināts ar Apostille (dokumenta īstuma apliecinājums). Ja persona bijusi precējusies vai šķīrusies, tad nepieciešami arī dokumenti, kas to apliecina, ar tulkojumu un Apostille. Ja veikta kremācija, urna netiek nodota privātpersonām, bet nosūtīta pa pastu apbedīšanas birojam Latvijā. Pirms tam gan būs nepieciešams rakstisks apliecinājums no apbedīšanas biroja Latvijā, ka urna tiks pieņemta.

SVARĪGI

• Ja ārvalstīs miris kāds Latvijas valstspiederīgais, bez kavēšanās informējiet par to vietējo policiju un Latvijas pārstāvniecību.

• Ja vietējā policija konstatē, ka mirušajam nav radinieku konkrētajā valstī, Latvijas vēstniecība informē Latvijas Valsts policiju, kas apzina mirušā tuviniekus Latvijā. Vēstniecība var sniegt arī informatīvu palīdzību par apbedīšanas un pārvešanas jautājumiem.

UZZIŅA

Ārlietu ministrijas Konsulārā departa­menta adrese: Elizabetes ielā 57 Rīgā, LV-1050; diennakts dežūr­tālrunis ārkārtas situācijās (arī nāves gadījumos) +371 26337711; zvani no ārvalstīm +371 67015905; e-pasts: palidziba@mfa.gov.lv (steidzamos gadījumos) vai mfa.cdep@mfa.gov.lv.

1 komentārs

  1. Paldies ,man gadu nomira radiniece Liellbritanija ,un pazinoja caur valsts policiju,un mes,darijam visu iespejamo ,sazinoties uz Joksiras policijas iecirkni,e pastu ,un zvaniju uz departementu ,un teica sutat e pastu ,bet izradas viniem nav e pasta,tas notika aprili,un tagad nekadu zinu nav,sakiet ludzu kur jagriezas,radiniece tika noslepkavota .par izmaksam ari noskaidroju,ka man talak rikoties.

Pievienot komentāru