Gadskārtu svētki, Svētki

Meteņos ir daudz jādejo un nedrīkst skopoties. Meteņdienas ticējumi

Foto-Shutterstock

Meteņdienas ticējumi daudzkārt atgādina tos, kas ierasti rudens un ziemas saulgriežos, tomēr ir daži, kas liecina par pavasara sākuma īpatnībām – ne tik bagātīgo produktu klāstu klētīs un budēļu sezonas noslēgumu. Tāpēc tie ir īpaši prieka svētki, kuros liela vieta ierādīta rūpēm par gaidāmo auglību – sievietēm un bērniem, kā arī ciemošanās rituālam pirms lielajiem pavasara darbiem, kad vairs nekam neatliks laika.

1. Ciemojies pats un uzņem ciemiņus!

Meteņa galvenais ticējums – nedrīkst skopoties, par svētku galdu gādājot, un jāsāk jau agri no rīta gatavoties, kurot pavardā uguni. Tad senais gads, kas, iespējams, sākās Meteņos, būs bagāts un veiksmīgs.
Ciemiņi šajā dienā atnes pārticību un laimi visam gadam. Lai gan runā, ka ciemos braukšana bija izdevīga arī tādēļ, lai pašiem nevajadzētu ciemiņus barot, nedrīkst ciemoties tukšām rokām. Jo pat Metenim līdzi bija cūkas galva vai ausis un miežu plācenis, lai gan klētis pēc Ziemassvētku svinēšanas stāvēja patukšas.

Ciemojoties pieņemts braukt tālu, jo tas veicina ražu (citiem vārdiem – nodrošina biznesa kontaktus):

Uz Meteni tāļu brauču,
Lai liniņi gari aug.
Uz Lieldienu šūpojos,
Lai telītes barojās.

Cepot mielastu, obligāti bija jāgādā miežu plāceņi – “kaut vai bērza lapas lielumā” un jādarina alus. Un tas ne tikai tāpēc, lai pieēstos un būtu, ar ko ciemiņus pacienāt, bet arī lai labība labi izdotos.

Lai raža būtu droša un laba, Meteņos jāvilina budēļi vai citi ciemiņi uz mājām. Tā sēta, kurai budēļi garām ies, negūs labu ražu.

2. Esi priecīgs!

Meteņiem ir raksturīgs ne tikai priecīgs skats uz gaidāmajām Lieldienām un pavasara siltumu, kas nāk, bet arī sacensību gars – lai veicinātu šo ātro atnākšanu un visa turpmākā gada izdošanos. Tāpēc Meteņos pieņemts spēlēt spēles, sacensties skrienot vai vizinoties ragavās no kalna, jāvizinās kamanās, jāspēlē derību spēles utt. Nereti šajās spēlēs un nobraucienos no kalna dalībniekiem kabatā līdzi bija cūkas kāja, lai varētu jebkurā brīdī nokosties un ar šo praktisko rituālu veicināt auglību.

Meteņos daudz jādejo – īpaši, ja esi nama saimniece. Tad ne tikai ģimenei prieks, bet arī pārticība visai mājai un dzīvai radībai apkārt. Esot bijusi paraža braukt dancināt saimnieci krogū.

Dietu, dietu, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai linīši gari auga,
Lai telītes barojās.

3. Gādā par labu ražu un lopiem!

Svētkus svinot, jāsargās ienest no meža žagarus un zarus, citādi vasarā nebūšot glābiņa no tārpiem un kukaiņiem.

No kūts Meteņos pieņemts iznest mēslus, lai auglīga raža.

Īpaša “recepte” saistās ar pīlādža zaru un cūkgaļu: uz šāda zara cepa cūkas gaļu Meteņos, bet vēlāk ar šo pašu zaru varēja durt katras birzes galā, labību sējot, kas gādāja labu ražu, atbaidīja racējus kurmjus un kukaiņus. Ar šādu pīlādža zariņu vajadzēja izdangāt žurku alas, lai tās nenāktu mājās.

Ja kūtī Meteņu vakarā atrada nosvīdušus lopus, tad tur darbojas lietuvēns. Lai to izdzītu, visi mājas ļaudis sapulcējas, bruņojas ar ķēdēm, pulksteņiem, pannām un taisa lielu troksni, lai lietuvēns aizbēgtu. Vienam jāstāv ar tukšu maisu kūts durvīs un jāķer bagātība, ko lietuvēns pametot aizbēgdams.

Lai kumeliņi brangi noaugtu un neslimotu, Meteņos uz visstingrāko bija liegts ar zirgiem strādāt.

Lai rudzi saulē neizdegtu, kad vasara būs, visiem mājiniekiem un ciemiņiem bija liegts ēst maizi pie uguns.

Meteņos pieņemts arī nolikt uz zemes gaļu un maizi, aicināt suni – ja suns pirmo ņems maizi, tad būs bagāts gads, ja gaļu – badīgs.

4. Bērnu un meiteņu svētki

Nereti Meteņus uzskata par bērnu svētkiem, tāpēc runā, ka pati Laima vai Metenis šajā dienā metot dāvanas mazajiem rokās. Izplatīta ir konfekšu bēršana bērnu pulciņā, lai tie priecīgi lasa. Ja bērni priecīgi šajā dienā, tad izdosies arī viss gads līdz nākamajiem Meteņiem, jo arī šis topošais gads ir tādā kā bērna vecumā.

Bērniem Meteņos arī savi pienākumi:
* lai govīm būtu garš piens, bērni tin dziju;
* lai vasarā ganībās govis neaizklīstu, mazie gani pirms saullēkta ar atslēgu bunti apskrien lopu kūtij apkārt;
* bērniem jāēd cūkas šņukurs, lai tie dienās būtu lieli rakstītāji.

Saimniecēm jāsukā mati, lai raža (it īpaši lini) būtu gari un labi, nesapūtu.

Meteņa dienā slinkajām meitām bija jāpabeidz vērpt linu kodaļu, lai labība izdotos. Ja kāda meita tomēr nebija savērpusi linus, tad Lauma esot tos par zīmi pataisījusi netīrus.

Meteņos nedrīkst arī šūt, citādi pirkstos būs augoņi.

5. Meteņi – veselīgam dzīvesveidam

Lai gan Meteņdiena ir tikpat kā pavasaris, tas tomēr ir laiks, kad vēl ir auksts. Tāpēc pat dainas iesaka sekot kādam praktiskam ticējumam – ģērbties silti, jo īpaši no aukstuma sargājot kājas. Tad arī Lieldienās gan pēc loģikas, gan pēc Meteņa gribas būsiet veseli un baudīsiet pavasara iestāšanos svaigā gaisā:

Meteņam vīzes pinu,
Meteņam auklas viju;
Lai Lieldiena vazājās
Basajām kājiņām.

Meteņa laikā uzkritis vai no ziemas pāri palikušais sniegs veicinās izklaides ar kamanām. Un tas patīkot liniem – jo vairāk vizinās, jo garāki augs. Citiem vārdiem – aktīva atpūta veicinās arī vecāku un bērnu veselību.

Pievienot komentāru