Praktiski
Dārzs

Melonēm, arbūziem un vīnogām īsina dzinumus. Steidzamie darbi augusta sākumā 16

Foto-Sandra Ruska un Uldis Muzikants

“Patlaban melones un arbūzi veidojas labi. Tagad vajadzētu īsināt pārāk garos dzinumus, taču katram dārzā jānovērtē, kādā attīstības fāzē ir augs,” skaidro Ēvalds Piļka no Dricānu pagasta.

Dārzos, kuros ir bites, nav problēmas ar apputeksnēšanu. Ja bišu nav, piepalīdz apputeksnēties. Šim nolūkam rīta pusē sameklē vīrišķo ziedu. Tā derīgumu pārbauda, pasitot pa pirkstu. Ja paliek dzelteni putekšņi, zieds der apputeksnēšanai.

Kad melones un arbūzi saauguši, īsina stīgas. Sevišķi svarīgi apgriezt tukšās stīgas, kas izaugušas pat divus metrus garas, bet augļu uz tām nav, atstājot tikai pāris lapu posmu. Griež mezglu vietās (kur ir lapas un ziedi). Kailus stumbeņus neatstāj.

!!! Īsina arī sānstīgas. Atstāj pa vienai divām lapām.

Svarīgi veidot augu tā, lai neveidojas stīgu mudžeklis. Kad stīgas sāk augt, tās pakārto horizontālā virzienā citu pret citu. Sevišķi, lai nekrustojas ar blakusaugiem. Jo retāk stādi dēstīti, jo lielāki augļi veidojas.

!!! Melones stāda 1–1,5 metrus citu no citas. Pat divu metru attālums ir labs, jo tad var atstāt vairāk augļu.

!!! Arbūzus stāda ap metru citu no cita.

Šogad melones un arbūzi izauga bez plēves seguma, taču pareizāk būtu bijis uzlikt tuneļus kā citugad. Tas paātrinātu augu attīstību, un tie nebūtu aizkavēti attīstībā vēsajā periodā jūlija sākumā, kad sāka ziedēt un vajadzēja aizmesties augļiem. Citugad melones un arbūzi ap šo laiku jau ir lielāki.

Kad auglis ieriesies, stīgas galu saīsina. Ja tās nekontrolēti augs, auglim nebūs kvalitātes.

Tagad var novērtēt, ka labāk sevi pierādījušas hibrīdās, nevis pašu vāktās vai vienkāršās šķirnes. Viens no hibrīdo šķirņu pārākumiem – tās ir mazāk ieņēmīgas pret slimībām, īpaši pret postīgo fuzariozi – pēkšņu dzinumu vīti.

!!! Hibrīdo šķirņu augļi ir garšīgāki.

Fuzarioze ķirbjaugus skar, kad sākas gaisa temperatūras svārstības. Kad laiks kļūst vēss, līņā, bet pēc tam pēkšņi uzspīd spēcīga saule. Pat pērn – nelabvēlīgajā gadā – slimība nebija sevišķi izplatīta, jo bija lietains, bet temperatūra vienmērīga.

!!! Ja kāds dzinums sāk vīst, augu var mēģināt glābt, dzinumu nogriežot līdz auglim un augu pastiprināti laistot.

Ja auglis paguvis ieriesties līdz 20. jūlijam, tas pagūs nobriest. To, kad melone un arbūzs ir gatavi, grūti noteikt. To dara, augli novērtējot vizuāli. Uz zoba kārumu var likt aptuveni sešas nedēļas pēc tam, kad tas aizmeties. Ienākšanās ātrums nav atkarīgs no tā, vai šķirne agrīna vai vēlīna. Tas nosaka tikai to, cik agri sāks veidot ziedus. Agrajām šķirnēm auglis aizmetas jau pēc piektās sestās lapas, vēlīnajām – kad stīga paaugusies krietni garāka.

!!! Novācot negatavus augļus, garša tiem nebūs nekāda labā. Tāpēc ir radies mīts, ka vietējie arbūzi un melones nav garšīgi.

Vīnogas siltumnīcā miglo pret īsto miltrasu ar 1% dzeramās sodas šķīdumu (100 g uz 10 l ūdens). Miglo reizi nedēļā vai ik pēc desmit dienām.

Pret īsto un neīsto miltrasu vīnogām dārzā daži praktiķi profilaktiski lieto šādu šķīdumu: 1% sodas šķīdumam (uz 10 l ūdens) pievieno dažus pilienus joda un naža galu kālija permanganāta. Papildus spainī pielej litru trīs dienas raudzētas kūtsmēslu vircas. (Kūtsmēslus var nopirkt arī veikalā.) Ar šķīdumu miglo augus.

!!! Daudzi dārznieki vairās runāt par savām efektīvajām augu aizsardzības metodēm (kā iztikt bez dārgas un vairākumam mazdārznieku nenopērkamas ķīmijas’), jo tām nav zinātnisku pierādījumu, kā to prasa kontrolējošās institūcijas.

Laistot svarīgi, lai ūdens pilieni, kuros var būt slimību ierosinātāji, atsitoties pret augsni, nenokļūtu uz vīnogu lapām. Slimību profilaksei ir labi, ja zem augiem ir ģeotekstils. Daži audzētāji augsni zem vīnogām noklāj ar sienu, kas arī pasargā augus, ir labvēlīgi attīstībai.

Augusta sākumā vīnogām apgriež dzinumus, atstājot tikai 10–15 lapas virs ķekara. Aiz otrās lapas izkniebj liekās pazarītes. Jau pavasarī bija jāizkniebj visi sīkie dzinumi, atstājot tikai dažus spēcīgākos.

!!! Vīnogām neļauj veidot milzīgu zaļo masu.

Tagad vīnogām papildmēslojumā dod ūdenī šķīstošo mēslojumu Kristalons, kurā ir mazāk slāpekļa. Apmiglo reizi nedēļā. Uz saknēm lej kompleksos minerālmēslus. Vasaras otrajā pusē tie jau būs kā iestrādne nākamā gada spēkam.

Mēslojuma daudzumu aprēķina, izvērtējot, cik labā augsnē vīnoga iestādīta. Nevajag pārmēslot.

!!! Tās vīnogas, kas aug mežonīgi (‘Alfa’, ‘Zilga’), var mazāk laistīt un mēslot. Spēj augt un ražot gadu desmitiem, pašas gādājot sev vajadzīgo. Taču smalkākās galda vīnogu šķirnes jāaprūpē vairāk.

Jāizvērtē – laistīt vīnogu vai nelaistīt. Jaunos stādus vēlams apgādāt ar papildu mitrumu. Veci, lieli augi ir izturīgāki, taču, kad zāle ap tiem sāk vīst, vajadzīga papildu valgme.

!!! Vīnogas laista pamatīgi (5–6 spaiņi uz kvadrātmetru), bet ne bieži.

LA.lv