Mājas, Remonts un būvniecība

Meklēs energoefektīvākās ēkas. Vēl var pieteikties konkursam

Foto - Karīna Miezāja

Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām. Šogad energoefektivitāte tiks vērtēta atjaunotām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām – jaunbūvēm, sabiedriskām ēkām, vienģimenes ēkām un industriālām ēkām. Pieteikumus dalībai konkursā var iesniegt vēl līdz 19. maijam. Konkursā tiek pētīti un vētīti dažādi energoefektīvo māju parametri.

Konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls “Būvinženieris”.

Dominē divi ventilācijas risinājumi

Latvijas būvnieki un renovētāji īpašu vērību velta tieši dzīves kvalitātes un siltumenerģijas taupīšanas aspektiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās un citās būvēs. Tāpat kā pārējās celtniecības nozarēs arī ventilācijas risinājumos dominē divi virzieni – tradicionālais un tehnoloģiskais. Tradicionālais risinājums ir lētāks un prasa vairāk aktīvas saimnieka līdzdalības. Tehnoloģiskais risinājums parasti ir dārgāks, bet sola mājas iedzīvotājam lielāku komfortu. No jaunajām ventilācijas tehnoloģijām īpaši būtu jāakcentē gaisa rekuperācijas iekārtas, kas ļauj atgūt lielu daļu no siltumenerģijai tērētiem līdzekļiem.

“Kvalitatīvu mājas ventilācijas sakārtošanu ierobežo iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis. No vairākiem risinājumiem izvēloties vienu, māju iedzīvotāji parasti izvēlas lētāko. Piedevām renovācijas laikā sarežģītas ventilācijas sistēmas izveidi daudzdzīvokļu mājā ir grūti organizēt. Daudz vieglāk ir gaisa rekuperācijas iekārtas iestrādāt jaunā mājā. Lai iedzīvotājiem izskaidrotu mājas renovācijas iespējas, valstij un pašvaldībām būtu jāizstrādā vairāki paraugprojekti ar izsvērtām kalkulācijām un lietderības skaidrojumiem. Tāpat varētu aplūkot jau esošos un efektīvos renovācijas risinājumus un vienoties ar to autoriem par šo projektu izmantošanu. Māju apsaimniekotājiem noteikti jāpievērš vairāk uzmanības ventilācijas sistēmu sakārtošanai,” uzskata apkures un ventilācijas sistēmu projektētāja Ilze Dimdiņa.

Gaisam telpā jāapmainās reizi stundā

Iekštelpu gaisa kvalitāte daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir ļoti nozīmīgs iedzīvotāju komforta rādītājs. Tā kvalitāti vispirms ietekmē āra gaisa kvalitāte – automobiļu izplūdes gāzes, rūpniecības uzņēmumu un katlumāju emisijas, kā arī putekļi vasarā un ziedputekšņi pavasarī. Šobrīd Latvijas pilsētās āra gaisa kvalitāte ir korekta. Tāpat iekštelpu gaiss tiek piesārņots telpu uzkopšanā, lietojot sadzīves ķīmiju vai gatavojot ēdienu. Papildu gaisa piesārņojumu telpās rada arī vielas, kas noteiktu laiku izdalās no mēbelēm, telpu apdares un celtniecības materiāliem. Bioloģisko piesārņojumu telpās rada mājdzīvnieku spalvas, putekļu ērces, pelējums un citi faktori. Visi gaisa piesārņojuma iemesli ir jānovērš vai vismaz jāsamazina to ietekme. Pierādīts, ka piesārņots un nekvalitatīvs gaiss var izraisīt galvassāpes, nogurumu, alerģiju un citas veselības problēmas. Eiropas Savienībā aprēķināts, ka aptuveni 3% no saslimšanas gadījumiem var tikt saistīti ar piesārņotu iekštelpu gaisu. Kādam tad jābūt kvalitatīvam iekštelpu gaisam?

Iekštelpu mikroklimatu veido divi pamata rādītāji. Vispirms tā ir gaisa temperatūra. Tiek lēsts, ka iekštelpu gaisa temperatūras optimālais komforta līmenis laikā, kad tur uzturas cilvēks, ir 20 – 24 grādi. Laikā, kad telpās cilvēki neuzturas, gaisa temperatūra var būt stipri zemāka. Vēlamais gaisa relatīvais mitrums telpās ir 40 – 60%. Ja gaisa mitruma līmenis atšķiras, izmanto gaisa mitrinātājus vai sausinātājus.

Iekštelpu gaisa mikroklimatu ietekmē arī telpas relatīvais ogļskābās gāzes (CO2) daudzums, kura koncentrācija nepārsniedz 1000 ppm. Aprēķināts, ka viens cilvēks stundas laikā izelpo 60 g ūdens, viņam vajadzīgs 60 kubikmetru svaiga gaisa. Tas ir tik daudz, cik ietilpst 20 kvadrātmetru istabā ar trīs metrus augstiem griestiem. Lai gaisa apmaiņa tiktu nodrošināta visā mājoklī, gaisam brīvi jāplūst no dzīvojamām istabām uz virtuvi, vannas istabu un tualeti. Tāpēc visām telpu durvīm jābūt ar vismaz 0,5 cm spraugu no grīdas vai ar līdzīga caurplūdes laukuma restītēm.

Lai cilvēks telpās justos labi, gaisam telpā jāapmainās reizi stundā. Noskaidrot, vai gaisa kvalitāte mājoklī atbilst šiem parametriem, var ar īpašām mērierīcēm, kuras var iegādāties specializētajos metroloģijas mērinstrumentu veikalos.

Mikrovēdināšanas vārsti

Gaisa kvalitāti telpās nodrošina ar gaisa apmaiņu – vienlīdz svarīga ir svaigā gaisa pievadīšana un piesārņotā gaisa aizvadīšana. Visvienkāršāk to darīt, atverot logus un izvēdinot telpas. Daudzi speciālisti iesaka logus pirms gulētiešanas plaši atvērt uz divām līdz piecām minūtēm un kārtīgi dzīvokli izvēdināt.

Tie, kas ir nomainījuši vecos logus pret jaunās paaudzes hermētiskajiem stikla pakešu logiem, ir krietni uzlabojuši dzīvokļa siltumnoturību. Logu rāmju materiālam – koks vai plastmasa – nav izšķirošas lomas telpas gaisa mitruma regulēšanā. Pat ja loga rāmis ir no koka, tas ir lakots un dzīvokļa mitruma regulācijā piedalās minimāli. Toties jaunās paaudzes logiem ir vienkāršs un efektīvs četru pozīciju vēdināšanas režīms – aiztaisīts, attaisīts, atgāzts un mikrovēdināšanas režīms. Tas ir pietiekami, lai nodrošinātu telpā svaigu gaisu. Savukārt ilgi turēt logus atvērtus, īpaši gada aukstajos mēnešos, nav labākais risinājums, jo tas rada lielus siltuma zudumus.

Labākais veids, kā nodrošināt pastāvīgu gaisa apmaiņu telpās, neaizmirstot arī par mikroklimatu un siltuma taupīšanu, ir piemērotas ventilācijas ierīkošana. Piemēram, tirgū ir pieejami moderni logi ar rāmjos integrētiem svaigā gaisa pieplūdes vārstiem, kas papildus var būt aprīkoti ar skaņas izolāciju, siltuma atgūšanu, smalku putekļu un putekšņu filtru un sensoriem gaisa kvalitātes uzturēšanai. Šie vārsti atveras, pasliktinoties iekštelpu gaisa kvalitātei. Katrā istabā vismaz vienā loga rāmī vajadzētu ierīkot šādu iekārtu. Ar šādiem vārstiem aprīkotie logi arī pilnīgi aizvērtā stāvoklī nodrošina nelielu (līdz 5 m3/h), bet pastāvīgu svaigā gaisa pieplūdi, tajā pašā laikā saglabājot telpās siltumu. Svaigā gaisa papildu pieplūdei istabās iespējams ierīkot ventilācijas atveres ārsienā, kas aprīkotas ar pašregulējošiem vārstiem, kas atveras vai aizveras atkarībā no āra gaisa temperatūras. Vārstu komplekts var būt aprīkots ar putekļu filtru un āra trokšņu izolāciju. Vislabāk šādas atveres ierīkot aiz radiatoriem, lai telpā ieplūstošais gaiss uzreiz tiktu sasildīts.

“Mēs 2015. gadā pabeidzām renovēt ēku Jelgavā, Katoļu ielā 17. Risinot ventilācijas jautājumu, nolēmām nodrošināt dabisko ventilāciju. Mājas iedzīvotāji vēl nebija gatavi maksāt par dārgajām un efektīvajām rekuperācijas iekārtām. Izvēlējamies katra loga rāmī izveidot vienu stacionāru mikrovēdināšanas vārstu, kas telpā nodrošināja 15 m3/h svaigā gaisa pieplūdi. Viena vārsta izmaksas bija apmēram 15 eiro. Iztīrījām ventilācijas šahtas un to galā uzstādījām īpašu mehānisko deflektoru, kas aktivizē gaisa nosūci. Tā mums izdevās ar vienkāršiem un ekonomiskiem līdzekļiem panākt vairāk nekā 50% siltumenerģijas ekonomijas,” stāsta Oļegs Kukuts, Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors.

 

Kā pieteikties konkursam? 

Pieteikumus konkursam “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” jāiesniedz līdz 2017. gada 19. maijam plkst. 17.00, nosūtot tos elektroniski pa e-pastu dzivosiltak@em.gov.lv un papīra formātā nosūtot pa pastu Latvijas Būvinženieru savienībai: K. Barona iela 99–1a, Rīga, LV-1012 (pasta zīmogs: 2017. gada 19. maijs). Konkursa nolikums publicēts tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv. Papildu informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona Inese Bērziņa: inese.berzina@em.gov.lv, 67013240).

Konkursa atbalstītāji ir “Profine Baltic” pārstāvniecība, SIA “Paroc”, SIA “Saint–Gobain Celtniecības produkti”, SIA “Knauf”, SIA “Rockwool”, SIA “Robert Bosch”, “Attīstības finanšu institūcija Altum”, SIA “Metāldarbnīca”, AS “LAFIPA”, AS “Latvenergo” un SIA “Sika Baltic”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv, www.building.lv, www.buvbaze.lv un www.buvlaukums.lv.

Pievienot komentāru