Interjers, Mājas

“Māras ligzda” Mazirbē: Atdzejotāja un tulkotāja Margita Gailītis savu namu izplānojusi pati

Foto-Anda Krauze

Mazirbes spirgtais vējš glāsta priedes, un jūras viļņu balss aizskan līdz pat viensētai “Māras ligzda”, kurā dzīvo dzejniece, atdzejotāja un tulkotāja Margita Gailītis no Kanādas. Viņa savas mājas norādi uzrakstījusi trīs valodās: latviski, lībiski un angliski, tā akcentējot savu sasaisti ar dzīvi ārzemēs un savā tēvzemē Latvijā, kurā viņa ieradās pirms 22 gadiem, lai tulkotu nepieciešamo dokumentāciju mūsu valsts iestājai Eiropas Savienībā. Margita savu namu izplānojusi pati, izkopusi pagalmu, izveidojusi skaistu dārzu un zālienu, lai tas viss priecētu sirdi un arī kalpotu iedvesmai, popularizējot latviešu dzejnieku un rakstnieku darbus ārvalstīs.

“Dzīvojot Rīgā, man pietrūka saskarsmes ar dabu, atšķirtības no pilsētas trokšņiem, tāpēc meklēju zemi laukos, jūras tuvumā. Apskatīju vairākus piedāvājumus Vidzemes jūrmalā un arī Jūrmalā, bet tur pieejamie zemes gabali man bija par dārgu vai pārāk blīvi apdzīvoti, tāpēc devos uz Kurzemes jūrmalas pusi, līdz Mazirbē laimējās atrast šo jauko zemes pleķīti,” teic Margita un aicina apskatīt viņas īpašumu.

Pagalmā vijas dobes ar magonēm, peonijām, īrisiem, flokšiem, papardēm… Vidū dīķis ar ūdensrozēm un zivtiņām. Zaļo varžu gan vairs neesot, laikam apēduši zalkši, kas ložņājuši zem malkas grēdas. Tā jau ir, ja dzīvo dabai azotē.

Margita apzināti vēlējusies guļbaļķu māju, jo tā ir no dabiska materiāla, veselīga. Turklāt līdzīga viņai jau bijusi Kanādā, Kvebekas provincē. Kādu laiku ir mitusi arī Venēcijā Itālijā, Spānijā, bet pirms pārcelšanās uz Latviju – nelielā Kanādas ciematiņā Stratfordā. Mazirbes guļbūvē var manīt ietekmi no visām šīm vietām. Par Kanādu atgādina košais lupatu deķis, kas uzklāts gultai augšējā stāvā, par Itāliju – lillā krāsotās logu aplodas un silto krāsu toņu izvēle iekštelpās. “Lillā tonis ļoti patika manai mammai Katrīnai, savukārt dzeltenais priecē ar gaišumu. Mājas skici uzzīmēju pati, bet projektu izstrādāja arhitekte. Tālāk viss tik raiti neritēja, jo daudzus darbus meistaru nemākulības un negodprātības dēļ vajadzēja darīt divreiz. Lubiņu jumtu vajadzēja likt trīs kārtās, uzlika divās… ”

Pirmajā stāvā iekārtota virtuve, istaba un pirts, kuras sienas apšūtas ar liepkoka dēļiem, lāva darināta no melnalkšņa. Pirms pirts ierīkota dušas telpa, kur atrodas arī tualete. Pie mājas – piebūve, kurā būs Margitas Gailītis bibliotēka un guļamistaba. Grīdai izmantoti priedes dēļi, no dabiskā materiāla ir arī logu rāmji un durvis. Lejasstāva apjomīgo pūralādi Margita iegādājusies senatnīgu lietu veikalā, pie sienas – gleznotājas Dainas Dagnijas mākslas darbs.

Uz otro stāvu vijas koka kāpnes, arī krāsotas lillā. Otrais stāvs nav pieblīvēts ar mēbelēm – pāris guļamie, darba galds, sols, skapis un grāmatu plaukts. “Skapi es nokrāsoju gaišu, jo šķita, ka telpā ir pārāk daudz koka.” Mājas saimniece stāsta, ka pati esot krāsojusi iekštelpās sienas un griestus, beicējusi un lakojusi priedes koka grīdas dēļus. Septiņdesmit piecus kvadrātmetrus lielā divstāvu guļbūve esot siltināta. Augšstāva apsildīšanai izmantojot krāsni, bet pirmo stāvu ar siltumu piepilda pirts krāsns un plīts virtuvē.

Margita ir enerģijas pārpilna, daudz ko uztver ar humoru. Raug, reiz lūgusi kādu vīrieti palīgā saimniecības darbiņam. Šis jau četros no rīta klauvējis pie durvīm… Jutusi, ka kungs ir iešņabojis (varbūt izsalcis mīlēties?), nav atbildējusi. Savukārt viņš, domādams, ka kundzei slikti ar sirdi, izsaucis ātro palīdzību. Nu nācies to atsaukt. Gadījies arī, ka viens no kaimiņiem pārāk skaļi atskaņojis krievu repu. Uz to Margita reaģējusi asprātīgi – pret viņa sētu “raidījusi” suitu sievu garā “ē” vilkšanu.

UZZIŅA

Margita Gailītis (1939) ir atdzejojusi Knuta Skujenieka, Māras Zālītes, Imanta Ziedoņa, Liānas Langas, Edvīna Raupa dzeju, sastādījusi latviešu trimdas rakstnieku dzejas antoloģiju “Tilti”, tulkojusi Sandras Kalnietes grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, Māras Zālītes “Piecus pirkstus”, Noras Ikstenas darbus, Māra Putniņa romānu bērniem “Mežonīgie pīrāgi” u. c. 2011. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

3 Komentāri

Pievienot komentāru