Daiļdārzs, Dārzs

Māksla radīt sev skaistu dzīvesvietu. Ķivuļu ģimene mācās no kļūdām un veido pasakainu miera oāzi

Foto - Uldis Muzikants

Meža viducī Ģibuļu pagastā SANDRA un AINĀRS ĶIVUĻI izveidojuši sev skaistu dzīvesvietu. Kad bijušie saimnieki mājas cēluši, ēku izvietojumā svarīgākais bijis praktiskais aspekts. Tagad jaunajiem ir savs uzdevums – parādīt šīs vietas skaistumu. Dārzs tiek veidots un kopts, radot nemanāmu pāreju no cilvēku radītās vides mežā.

Ķivuļu ģimene dzimtajās mājās dzīvo jau sen. Pēdējos 15 gadus dārza un ainavas veidošana ir tikai viņu pārziņā un pārtop pēc abu ieceres. Gan vecvecāki, gan vecāki savulaik nodarbojušies ar lauksaimniecību, kopuši lopus. Arī Sandra, būdama īsta lauciniece, atnāca ar savu govi, cūku un kaķi pūrā. Kad bērni bija mazi un valstī sākās juku laiki, tas bija būtisks atspaids. Tagad no mājdzīvniekiem palikušas tikai vistas. Pat truši atdāvināti, jo neviens ģimenē nevar nokaut un apēst savus lolojumus. Mainījies gan dzīvesveids, gan filozofija.

 

Darāmo vienmēr var izdomāt

– Kad jau pāri 50 gadiem, cilvēks par daudzām lietām vairs neuztraucas un beidzot dara to, kas pašam šķiet svarīgs, – atzīst Ainārs. Viņš ir rīdzinieks, kuram pilsēta bija apnikusi. Atnākot no armijas, izlēmis, ka vēlas kaut ko savu. Devies uz laukiem un sācis uz vectēva zemes celt māju. Pilnīgs azarts! Vēl aizvien atrodas kaut kas papildināms, uzlabojams, jo idejas un vajadzības mainās. – Mājas būvniecība ir nebeidzams process, – secina saimnieks.

Aināram ir sava mēbeļu darbnīca. Pirms krīzes izmēģinājis laimi arī Anglijā, bet sapratis, ka jābrauc mājās. Taču tur iegūtā pieredze ļoti noder.

Dārzā ir vairākas jaukas atpūtas vietas, arī šūpuļtīkli starp bērziem. Vai atliek laiks arī atpūtai? Atliekot gan, skaidro saimnieki, jo nekad nedrīkstot teikt, ka laika nav. Visam svarīgajam atradīsies. Piemēram, abi ir azartiski līnijdeju dejotāji. Gan mēģinājumos, gan koncertos pazūdot visi kreņķi, prāts restartējas. Ir arī iemesls sapucēties, turēt rumpi, ko aizmirst, melnajos un smagajos mājas darbos vien skrienot.

Bērni jau lieli, ir mazbērni, un lauku māja ir vieta, kur visiem pulcēties. Meitas ģimene dzīvo Siguldā un tur pēc vecāku parauga arī veido skaistu dārzu. Abām ar mammu visas sarunas tagad esot gandrīz tikai par augiem un puķēm.

Sarado mežu un dārzu

Kaimiņos sensenos laikos dzīvojis gan burvis, gan pirāti. Mežā ir lieli koki un akmeņi, varbūt šeit bijusi svētvieta. Pati mājvieta atrodas meža ielokā. Pilnīgi noslēgta pasaule, un abi saimnieki var īstenot visas idejas un izlikt enerģiju.

Pirmais darbs, sākot veidot ainavu, bijis izcirst saaugušos krūmus, attīrīt visu lieko. Arī to, kas gadu desmitiem saimniecībā sakrājies un nav izmantots. Tad sākuši izpļaut pagalmam tuvāko dārza daļu. Secinājums – visur nemaz nav jāsēj zāle, jo, regulāri pļaujot, var izveidot glītu mauriņu. Kad pagalma daļa bijusi sakārtota, Ainārs un Sandra arvien paplašinājuši aprūpējamo zonu. Tagad jau krietns gabals meža līdzinās skaistam parkam. Arī mežā izveidotas slepenas atpūtas vietas, kur netraucēti baudīt vientulību vai pasēdēt tuvu draugu kompānijā. Viņu mežā nav gaidīti vienīgi mednieki.

Mežs tiek kopts uzmanīgi, it kā tikai mazliet piekārtojot. Piemēram, nokrituši baļķi atstāti apsūnot, bet zālīte ap tiem rūpīgi nopļauta, lai koki izskatītos gluži kā skulptūras. Arī ļoti skaisto nārbuļu audzīte tiek appļauta kā dobīte. Reizēm Sandrai rodoties vēlme esošos augus papildināt ar kādu civilizētu puķi.

Pievienot komentāru