Mājas, Remonts un būvniecība

Mājiņa no salmiem un žagariem? Jā! Kā uzbūvēt ekoloģiski veselīgu mājokli

1. Pasaka ne par trim sivēntiņiem

1no3
Foto no Jāņa Lūša albumiem

Kopš bērnības mēs labi atceramies pasaku par trim sivēntiņiem un pelēko vilku. Mazie ruksīši būvēja mājas no salmiem, žagariem un mūra. Tāpat labi atceramies, ar ko pasaka beidzās. Taču mūsdienās pelēkais vilks pelējuma un nepiemērota mikroklimata veidā pamanījies iekļūt arī drošajos mūra mājokļos.

Doma par māju no salmiem un žagariem nebūt nav tik aplama, kā šķiet pirmajā mirklī, izlasot pasaku. Ja vien dabisku materiālu apvieno ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām un zināšanām, var uzbūvēt drošu, siltu, izturīgu ēku no ekoloģiskiem materiāliem, kas palīdz saglabāt veselību.

Jēdziens māja no ekoloģiskiem materiāliem vispirms liek domāt par guļbaļķu māju. Tieši tādas agrāk būvēja Latvijas laukos. Taču šodienas apstākļos guļbaļķu ēka ne vienmēr ir lētākais risinājums, turklāt gaumes ir dažādas…

No salmiem un māliem

Māju no rudzu salmu ķīpām un māliem, turklāt gandrīz tikai paša spēkiem uzbūvējis lielvārdietis Jānis Lūsis.

– Pie izvēles par labu salmiem un māliem nonācu 2008.–2009. gadā, kad ar sievu sapratām, ka vēlamies būvēt māju. Finanšu uzkrājumu nebija, kredītu bankā ņemt negribējām, tāpēc vajadzēja meklēt risinājumu, kas nav dārgs un ar ko varu strādāt pats, jo bija gana daudz brīvā laika, enerģijas un entuziasma, – stāsta Jānis. – Salmu māja iepatikās vizuālā izskata dēļ un arī tāpēc, ka salmi un māli nav dārgi. Taču tagad es teikšu, ka dārgākais ir laiks, kas jāvelta šādas mājas būvniecībai. Un laika vajag daudz, ļoti daudz, jo meistaru, kas piekristu būvēt no salmiem jūsu vietā, šodien gandrīz nav vai arī viņu algošana izmaksātu milzu naudu.

Rudzu salmi siltāki

Māju no šāda materiāla var būvēt ikviens. Galvenais – atrast rudzu salmu ķīpas, jo mūsdienās salmus vai nu sasmalcina un iear zemē, vai tin lielajos ruļļos. Rudzu stiebri ir lielāki, stingrāki, tajos ir vairāk gaisa, kas nodrošina labāku siltumnoturību. Var izmantot arī kviešu salmus, bet to ķīpas ir ļenganākas. Ķīpām jābūt ļoti labi sapresētām, lai būtu stingras, izturīgas, veidotu blīvu sienas konstrukciju. Ja tās nav gana blīvas, pašam ķīpas jāpārpresē, jāpārsien stingrākas (Jānis Lūsis šim nolūkam izmantoja pašizgatavotu rokas presi). Saimnieks stāsta, ka salmu ķīpas 100 m2 lielajai mājai izmaksāja aptuveni 150 latu. Klāt jāpieskaita mālu krava 10–20 latu apmērā, jo pašu zemē izraktie māli nebija tik kvalitatīvi.

Varbūt kādu uztrauc doma, ka salmi var sapūt. Nē! Galvenais, lai tie ir sausi! Tāpēc pavisam labi, ja rudenī ķīpas nostāvas un izžūst labi ventilējamā šķūnī līdz nākamajai būvniecības sezonai, nevis uzreiz augustā, septembrī tiek liktas sienas konstrukcijā.

Ēkai ir koka karkass. Zāģmateriālu izmaksas ir tādas pašas kā klasiskajai koka karkasa mājai. Iespējams, pat mazākas, jo nav jāliek statņi ik pēc 60 cm, piemēram, vates siltinājuma noturēšanai. Apdares un iekārtošanas izmaksas atkarīgas no katra vēlmēm un iespējam.

Salmu ķīpas ir apmēram 45 cm platas, kas apvienojumā ar apmetuma slāni no abām pusēm veido ap 50 cm biezu sienu. No siltuma viedokļa, lielisks risinājums, ko varētu pielīdzināt, piemēram, klasiskai ēkai ar 25–30 cm siltumizolācijas vates slāni sienās.

Māja ir dzīva

Māla/smilšu apmetums ir samērā trausls materiāls, kas noteikti nav tik izturīgs kā klasiskais cementa, ģipša vai kaļķa apmetums. Taču tas maksā tikai paša darbu. Tāpēc Jāņa Lūša mājas ārpusei ir nokrāsots māla apmetums, bet iekšējo sienu papildu izturībai pa virsu mālam uzmests kaļķa apmetums, kas arī ir nokrāsots. Tā kā ēkai ir koka karkass, kas ir dzīvs un, gadalaikiem mainoties, mēdz kustēties, vietām apmetumā var parādīties mikroplaisas.

Gaisa caurlaidība ir obligāts priekšnosacījums, tāpēc no cementa parasti izvairās un visbiežāk izmanto māla/smilšu vai kaļķa apmetumu. Tālāk ar apmetumu var rīkoties pēc ieskatiem – krāsot vai apdarināt ar citiem segmateriāliem, taču pamatā jāpatur prātā doma, ka sienai jāļauj elpot. Attiecībā uz jumtu, pamatiem, starpsienām, komunikācijām rīkojas tāpat kā jebkurai parastai koka karkasa mājai.

Rūpīgi jāpārdomā iekšējo elektrotīklu izvietojums, paredzot stingras konstrukcijas rozešu stiprināšanai, ja tādas paredzētas ārsienās. Otrs variants – izmantot grīdas instalācijas variantu.

– Ja kāds vaicā, kā pie salmu sienas pieliksiet skapīti vai gleznu, mana atbilde ir – nekā. Protams, var dzīt salmu sienā koka ķīļus, lai tajā iestiprinātu naglu/skrūvi gleznai, bet es no tā izvairos ar atbilstošu telpas plānojumu. Vietās, kur bez skapīšiem neiztikt, jau iepriekš jāparedz papildu vertikālas koka konstrukcijas, – turpina Jānis.

Lai nebūtu jāuztraucas par grauzējiem, sirdsmiera labad mājas ārsienas apakšējais perimetrs tiek apvilkts ar plāna metāla sietu. Taču, ja grauzējs gribēs tikt mājā, tas iekļūs kaut vai caur bēniņiem vai pamatiem, nevis grauzīsies caur sienu. Un galu galā kaķītis ir jauks mājdzīvnieks! Efektīvāks par sietiem, slazdiem un indēm.

– Ēkā patlaban notiek nobeiguma iekšdarbi un drīz tiks palaista apkures sistēma, taču jau tagad, kad vēl nav nosiltināts griestu pārsegums, varu teikt, ka ēkai piemīt liela siltuma inerce – karstā vasarā tajā ir patīkami vēss. Tāpēc domāju, ka, griestus siltinot apmēram ar 50 cm biezu ekovati, arī ziemā būs silti un omulīgi, – apmierināts skaidro saimnieks.

  1. Pasaka ne par trim sivēntiņiem
  2. Par speciālistu jākļūst pašam
  3. Procesi mājas sienā

4 Komentāri

Pievienot komentāru