Praktiski
Mājas

Mājiņa no salmiem un žagariem? Jā! Būvēsim ekoloģiski veselīgu mājokli 16

Foto no Jāņa Lūša albumiem

Pasaka ne par trim sivēntiņiem

Kopš bērnības mēs labi atceramies pasaku par trim sivēntiņiem un pelēko vilku. Mazie ruksīši būvēja mājas no salmiem, žagariem un mūra. Tāpat labi atceramies, ar ko pasaka beidzās. Taču mūsdienās pelēkais vilks pelējuma un nepiemērota mikroklimata veidā pamanījies iekļūt arī drošajos mūra mājokļos.

Doma par māju no salmiem un žagariem nebūt nav tik aplama, kā šķiet pirmajā mirklī, izlasot pasaku. Ja vien dabisku materiālu apvieno ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām un zināšanām, var uzbūvēt drošu, siltu, izturīgu ēku no ekoloģiskiem materiāliem, kas palīdz saglabāt veselību.

Jēdziens māja no ekoloģiskiem materiāliem vispirms liek domāt par guļbaļķu māju. Tieši tādas agrāk būvēja Latvijas laukos. Taču šodienas apstākļos guļbaļķu ēka ne vienmēr ir lētākais risinājums, turklāt gaumes ir dažādas…

No salmiem un māliem

Māju no rudzu salmu ķīpām un māliem, turklāt gandrīz tikai paša spēkiem uzbūvējis lielvārdietis Jānis Lūsis.

– Pie izvēles par labu salmiem un māliem nonācu 2008.–2009. gadā, kad ar sievu sapratām, ka vēlamies būvēt māju. Finanšu uzkrājumu nebija, kredītu bankā ņemt negribējām, tāpēc vajadzēja meklēt risinājumu, kas nav dārgs un ar ko varu strādāt pats, jo bija gana daudz brīvā laika, enerģijas un entuziasma, – stāsta Jānis. – Salmu māja iepatikās vizuālā izskata dēļ un arī tāpēc, ka salmi un māli nav dārgi. Taču tagad es teikšu, ka dārgākais ir laiks, kas jāvelta šādas mājas būvniecībai. Un laika vajag daudz, ļoti daudz, jo meistaru, kas piekristu būvēt no salmiem jūsu vietā, šodien gandrīz nav vai arī viņu algošana izmaksātu milzu naudu.

Rudzu salmi siltāki

Māju no šāda materiāla var būvēt ikviens. Galvenais – atrast rudzu salmu ķīpas, jo mūsdienās salmus vai nu sasmalcina un iear zemē, vai tin lielajos ruļļos. Rudzu stiebri ir lielāki, stingrāki, tajos ir vairāk gaisa, kas nodrošina labāku siltumnoturību. Var izmantot arī kviešu salmus, bet to ķīpas ir ļenganākas. Ķīpām jābūt ļoti labi sapresētām, lai būtu stingras, izturīgas, veidotu blīvu sienas konstrukciju. Ja tās nav gana blīvas, pašam ķīpas jāpārpresē, jāpārsien stingrākas (Jānis Lūsis šim nolūkam izmantoja pašizgatavotu rokas presi). Saimnieks stāsta, ka salmu ķīpas 100 m2 lielajai mājai izmaksāja aptuveni 150 latu. Klāt jāpieskaita mālu krava 10–20 latu apmērā, jo pašu zemē izraktie māli nebija tik kvalitatīvi.

Varbūt kādu uztrauc doma, ka salmi var sapūt. Nē! Galvenais, lai tie ir sausi! Tāpēc pavisam labi, ja rudenī ķīpas nostāvas un izžūst labi ventilējamā šķūnī līdz nākamajai būvniecības sezonai, nevis uzreiz augustā, septembrī tiek liktas sienas konstrukcijā.

Ēkai ir koka karkass. Zāģmateriālu izmaksas ir tādas pašas kā klasiskajai koka karkasa mājai. Iespējams, pat mazākas, jo nav jāliek statņi ik pēc 60 cm, piemēram, vates siltinājuma noturēšanai. Apdares un iekārtošanas izmaksas atkarīgas no katra vēlmēm un iespējam.

Salmu ķīpas ir apmēram 45 cm platas, kas apvienojumā ar apmetuma slāni no abām pusēm veido ap 50 cm biezu sienu. No siltuma viedokļa, lielisks risinājums, ko varētu pielīdzināt, piemēram, klasiskai ēkai ar 25–30 cm siltumizolācijas vates slāni sienās.

Māja ir dzīva

Māla/smilšu apmetums ir samērā trausls materiāls, kas noteikti nav tik izturīgs kā klasiskais cementa, ģipša vai kaļķa apmetums. Taču tas maksā tikai paša darbu. Tāpēc Jāņa Lūša mājas ārpusei ir nokrāsots māla apmetums, bet iekšējo sienu papildu izturībai pa virsu mālam uzmests kaļķa apmetums, kas arī ir nokrāsots. Tā kā ēkai ir koka karkass, kas ir dzīvs un, gadalaikiem mainoties, mēdz kustēties, vietām apmetumā var parādīties mikroplaisas.

Gaisa caurlaidība ir obligāts priekšnosacījums, tāpēc no cementa parasti izvairās un visbiežāk izmanto māla/smilšu vai kaļķa apmetumu. Tālāk ar apmetumu var rīkoties pēc ieskatiem – krāsot vai apdarināt ar citiem segmateriāliem, taču pamatā jāpatur prātā doma, ka sienai jāļauj elpot. Attiecībā uz jumtu, pamatiem, starpsienām, komunikācijām rīkojas tāpat kā jebkurai parastai koka karkasa mājai.

Rūpīgi jāpārdomā iekšējo elektrotīklu izvietojums, paredzot stingras konstrukcijas rozešu stiprināšanai, ja tādas paredzētas ārsienās. Otrs variants – izmantot grīdas instalācijas variantu.

– Ja kāds vaicā, kā pie salmu sienas pieliksiet skapīti vai gleznu, mana atbilde ir – nekā. Protams, var dzīt salmu sienā koka ķīļus, lai tajā iestiprinātu naglu/skrūvi gleznai, bet es no tā izvairos ar atbilstošu telpas plānojumu. Vietās, kur bez skapīšiem neiztikt, jau iepriekš jāparedz papildu vertikālas koka konstrukcijas, – turpina Jānis.

Lai nebūtu jāuztraucas par grauzējiem, sirdsmiera labad mājas ārsienas apakšējais perimetrs tiek apvilkts ar plāna metāla sietu. Taču, ja grauzējs gribēs tikt mājā, tas iekļūs kaut vai caur bēniņiem vai pamatiem, nevis grauzīsies caur sienu. Un galu galā kaķītis ir jauks mājdzīvnieks! Efektīvāks par sietiem, slazdiem un indēm.

– Ēkā patlaban notiek nobeiguma iekšdarbi un drīz tiks palaista apkures sistēma, taču jau tagad, kad vēl nav nosiltināts griestu pārsegums, varu teikt, ka ēkai piemīt liela siltuma inerce – karstā vasarā tajā ir patīkami vēss. Tāpēc domāju, ka, griestus siltinot apmēram ar 50 cm biezu ekovati, arī ziemā būs silti un omulīgi, – apmierināts skaidro saimnieks.

Galerijas nosaukums

Par speciālistu jākļūst pašam

– Vai visus darbus iespējams paveikt paša spēkiem? Ja strādāsiet ar salmiem un māliem, jums būs jākļūst par šādu speciālistu, jo Latvijā tikai dažus cilvēkus varam uzskatīt par šīs jomas lietpratējiem, jo viņi gluži vienkārši paši tādas mājas sev uzcēluši. Attiecībā uz pārējo – pamatiem, koka karkasu, jumtu, logiem, durvīm, komunikācijām, iekšējo apdari – viss atkarīgs no topošās mājas saimnieka prasmēm un iemaņām, – stāsta Jānis. – Es izmantoju profesionāļu palīdzību koka karkasa izveidē, logu, durvju ielikšanā, sausā betona grīdas izveidē, kā arī elektroinstalācijas un apkures sistēmas ierīkošanā.

Māja tiek būvēta jau septiņus gadus, jo lielākā daļa darbu tiek veikti pašrocīgi brīvajā laikā. Un vēl ātrai būvēšanai nepieciešami tūlītēji apjomīgi naudas līdzekļi. Neviena profesionāļa būvētā māja nekad nedos tādu gandarījumu un piederības izjūtu kā māja, kurā esi daudzkārt noglāstījis katru sienas kvadrātcentimetru! Noglaudījis – vārda tiešā nozīmē, jo māla apmetuma pirmās kārtas tiek uzklātas ar plaukstām.

Kaļķi un kaņepes

Videi draudzīgu māju var uzbūvēt ne tikai no koka un salmiem. Lieliski noderēs arī kaņep­ju spaļi – stublāju koksnainās daļas, kas tiek atdalītas to pārstrādes procesā.

Baltijas valstīs tiesības būvēt mājas no kaņepju spaļu biokompozīta vai kaņepju vieglbetona, ko tehniskajos dokumentos mēdz apzīmēt ar HESmix, ir ieguvusi SIA “HEMP ECO SYSTEMS LATVIA”. Uzņēmuma vadītājs Uģis Pauriņš stāsta: – Meklējot iespēju būvēt mājas no videi draudzīgiem materiāliem, uzzināju par kaņepju vieglbetonu. Latvijā pieredzes nebija, tāpēc devos uz Šveici, kur šis paņēmiens radīts un patentēts. Pasūtītāju interese ir liela, un tas ir pašsaprotami, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot veselīgi – ēst ekoloģiski tīru pārtiku, valkāt apģērbu no dabiskiem materiāliem un dzīvot mājoklī, kas uzlabo mikrovidi, ir nekaitīgs un tajā pašā laikā energoefektīvs.

Lai uzbūvētu māju no kaņepju vieglbetona, vispirms tiek izveidots ēkas koka karkass. Tam abās pusēs liek veidņus, līdzīgus kā betonējot, taču šie veidņi ir daudz vieglāki un pa vadīklām pārvietojami uz augšu. Kaņepju vieglbetonu jauc uz vietas objektā un pilda veidņos, kas izvietoti pa mājas perimetru.

Lai masu sajauktu, nepieciešams īpašs maisītājs. Masa ir viegla, un parastais betona maisītājs nav piemērots. Kad veidnis pilns, to ceļ uz augšu, veidojot monolītu lējumu sienu. Materiāls ir pietiekami noturīgs un stingrs jau drīz pēc ieliešanas – tas spēj sevi noturēt. Protams, dienā nevar izveidot divus metrus augstu sienu, taču viena vai pusotra metra – gan. Izmantojot šo tehnoloģiju, neveidojas vertikālas šuves un līdz ar to nav t.s. aukstuma tiltiņu – vietu, kur aukstums var iekļūt ēkā. Arī logu ailas tiek izlietas vienlaikus ar sienām.

Dabiski materiāli

Pats materiāls sastāv no attīrītiem un atputekļotiem, gradētiem kaņepju spaļiem, hidratēta kaļķa un minerālās piedevas, kas materiālu padara plastiskāku un liek tam ātrāk cietēt, kā arī no ūdens.

Māja ir silta, kaņepju vieglbetona siltumnoturība ir ļoti laba (λ – 0,056). Materiālam ir kāda īpatnība: ja ir lielāka gaisa temperatūras starpība tā abās pusēs, siltumnoturība kļūst vēl lielāka. Savukārt vasarā no šāda materiāla uzbūvētā mājā ir patīkami vēss.

Telpā bez jebkādām palīgierīcēm tiek nodrošināts ļoti labs mikroklimats. Nekad nebūs par sausu vai par mitru. Tas tāpēc, ka tiek izmantots nevis cements, bet augstvērtīgs kaļķis. Dienā, kad cilvēks ir aktīvs – gatavo maltīti, mazgā –, sienas lieko mitrumu uzsūc, bet naktī, pamazām izžūstot, to izdala. Tādējādi panāk ļoti komfortablu mitruma daudzumu telpās.

Materiāls ir antialerģisks un sārmains, līdz ar to neveidojas skāba vide un pelējums. Tas nozīmē, ka ieteicams alerģiskiem cilvēkiem un tiem, kuri slimo ar astmu. Materiālā nav ķīmiskas saistvielas, nav izgarojumu, putekļu. Arī tālākā apstrādē jāizmanto kaļķa apmetumi un kaļķa krāsas. Par tapetēm šādā mājā jāaizmirst.

Procesi mājas sienā

Kaļķis ir ilgmūžīgāks nekā cements, kuram molekulā ir sāļi, tāpēc viegli uzņem, bet ļoti grūti atdod mitrumu. Samitrinot no kaļķiem mūrētu sienu, tā viegli uzņems ūdeni, bet arī ātri izžūs.

– Lai saprastu, kāpēc kaļķis ir ilgmūžīgāks par cementu, jāzina tā dzīves cikls, – skaidro Uģis Pauriņš. – Karjeros iegūst kaļķakmeni – kalcija karbonātu. To dedzina un, izvadot ogļskābo gāzi un ūdeni, iegūst kalcija oksīdu. Tad, dzēšot kaļķi, dabū dzēstos kaļķus jeb kalcija hidroksīdu. To arī izmanto būvniecībā. Cietējot notiek karbonizācijas process, tiek piesaistīta ogļskābā gāze no atmosfēras. Veidojas kaļķakmens, kura mūžs ir gadu tūkstoši. Visas senās Eiropas pilsētas, Venēcija, Roma, Latvijā mūrētās pilis un muižas ir būvētas ar kaļķu javu un nebrūk gadsimtiem, pat ja ēkām sen vairs nav jumta. Ar cementa javu mūrētu ēku pietiks bez jumta atstāt gadu, un sekas būs dramatiskas – tā ātri bojāsies.

Arī kaņepju audzēšana Latvijā pamazām attīstās, un var izmantot vietējās izejvielas.

Jācenšas dzīvot pēc iespējas labākās ēkās. Īpaši jādomā par bērniem, jo viņi daudz laika pavada telpās, kurās ir daudz lētu un bieži vien nebūt ne tik nekaitīgu materiālu, kas izdala izgarojumus.

Galerijas nosaukums

Var vairākus stāvus

No kaņepju vieglbetona iespējams būvēt vairāku stāvu ēkas – visu nosaka nesošās konstrukcijas izturība. Pats vieglbetons ar laiku kļūst tikai cietāks un noturīgāks. Turklāt kaļķis ir dabisks antipirēns, tāpēc materiāls nedeg, tas nepatīk kukaiņiem un grauzējiem. Diemžēl cementa industrijas spiediena dēļ šis materiāls bijis nepelnīti aizmirsts. Tagad sākas tā renesanse.

Ir vairāki projekti, lai statņu mājas, kas savulaik siltinātas ar vati, pārbūvētu, izmantojot kaņepju vieglbetonu.

Protams, arī akmens vati reklamē kā ekoloģisku, taču jāvērtē gan materiāla ieguves process, gan tālāka ietekme uz cilvēku. Saka, ka vate elpo, bet elpošana nozīmē tvaika caurlaidību. Ja vate samirkst, tā zaudē savas īpašības, tāpēc liek tvaika barjeras, mājas pārvēršot par siltumnīcām ar biezām sienām… Ir difūziju plēves ar mikroporām. Taču vate un citi būvmateriāli iestrādes procesā put. Jau tūlīt pēc būvniecības lielu daļu poru klāj sīki putekļi.

Materiāla sagatavošanas īpatnību dēļ māju no kaņepju vieglbetona tikai paša spēkiem neizdosies uzbūvēt. Saimnieks var izveidot koka karkasu, un nav nepieciešami pat ekstraklases materiāli un precizitāte līdz milimetram, taču sienu liešana būs jāuztic pieredzējušiem meistariem. Turpmākos darbus atkal var paveikt pats.

Tieši pie kaņepju vieglbetona nevar piestiprināt piekaramās mēbeles. Tāpēc ēkas karkasā laikus jāparedz papildu koka konstrukcija to stiprināšanai, kā arī vieta elektroinstalācijas un citu sienās paslēpjamu komunikāciju ierīkošanai.

Interesanti, ka kaņepju vieglbetonu var izmantot arī kā papildu siltinājumu un mikroklimata uzlabotāju dzīvokļos. Pietiek uzklāt 5–7 cm biezu kārtu. Bieži vien nepieciešams apstrādāt tikai gala sienu, un efekts būs manāms. Būs labvēlīgāks un veselīgāks klimats telpās, uz sienām neveidosies pelējums.

Vai šī celtniecības metode ir dārga? Kopējās izmaksas ir tādas pašas, kā būvējot māju, piemēram, no tradicionālajiem celtniecības blokiem. Tomēr ieguvumu ir daudz vairāk.

LA.lv