Praktiski
Mājas

Kokskaidu granulas var ražot arī mājas apstākļos7


Granulas.
Granulas.
Foto – Shutterstock

Kopš kokskaidu granulas kļuvušas par paaugstināta pieprasījuma preci, aizvien interesantāka kļūst ideja par to izgatavošanu mājas apstākļos. Cik reāla ir šāda iespēja, cik tā maksā un kādu atdevi sola?

Arī itāļiem salst!


Kokskaidu granulu tirgū valda diezgan liels haoss gan no patērētāju, gan ražotāju viedokļa. Ir sabūvētas ražotnes, ieguldīti miljoni, prece ir, bet pagājušajā rudenī pēkšņi izrādījās, ka tās vairs nav – nevienam un nekur, labākajā gadījumā – pēc mēneša, ja tūdaļ pasūtīsiet. “Depo” veikalu tīklā uzreiz par skarbu cenu uzradās nezināmas izcelsmes poļu manta, bet “Krūzā”, kur oktobra sākumā vēl bija aizķērusies pēdējā tonna “Latgranulas” produkcijas (cik noprotams, pavasarī no šā uzņēmuma vairumā iepirkta), par to jau vajadzēja noskaitīt pusotra simta latu. Viss pareizi – pieprasījums rada piedāvājumu, bet deficīta apstākļos var labi nopelnīt. Kas tad īsti ir noticis?

Tā nav ražotāju vilšanās saimnieciskajā politikā, kas oficiāli atbalsta atjaunojamo resursu izmantošanu, vai atriebība patērētājiem, kas nevīžo kurināmo sagādāt līdz Jāņiem, kad ir viszemākā cena, bet gan ekonomiskās loģikas diktēta situācija. SIA “Latgranula” Inčukalnā ražo preci, kas teicamās kvalitātes dēļ lietotāju aprindās vismaz Rīgas reģionā ir visaugstāk novērtēta, – te izgatavo aptuveni 30 tūkstošus tonnu gadā, un pusi no šā apjoma eksportē. Dīvainā kārtā populārajam uzņēmumam tuvākajā apkaimē īstu konkurentu vairs nav, jo visi pārējie lielākoties ražo… tikai eksportam!

“Mēs katru gadu apklaušinām apkures katlu ražotājus un izplatītājus, lai saprastu, kas gaidāms. Rēķinājām, ka mēnesī savējiem jāatstāj aptuveni 1500 tonnu, bet pēkšņi vajag ap 2500 tonnu,” situāciju skaidro SIA “Latgranula” direktors Ojārs Bērziņš. “Ražošanu tik strauji palielināt nevaram, skaidu nepietiek, jau tā aptuveni ar 40 piegādātājiem strādājam. Pašlaik cenšamies pārskatīt eksporta līgumus, samazināt tā apjomus.”

Skaidrs, ka ražot eksportam ir izdevīgāk – regulāras piegādes visu gadu, labas un stabilas cenas, nav jāzīlē, vai šodien kādam saimniekam 5–6 tonnas ievajadzēsies un cik tādu gribētāju būs. Vietējā krīze sākusies, kopš latviešiem pavēries Itālijas tirgus – tur mūsu ekoloģiskais kurināmais esot godā!

Vai ķīniešu prece der?


Lai ražotu granulas mājas apstākļos, nepieciešamas divas lietas – ar ko un no kā to darīt. Ir vajadzīga tāda gaļmašīna, kurā pa vienu galu ielaiž koksni, bet otrā izbirst spīdīgās spiriņas 6 vai 8 mm diametrā, kas nu kuram apkures katlam pa prātam.

Lauksaimnieku tehnikas izstādē Rāmavā ir manīts SIA”Baltic Unique Solutions”, kas internetā atrodams adresē “www.granulators.lv”, bet ikdienā – pavisam nelielā ražotnē Ādažos, kur pāris vīru nelielos apjomos izgatavo dzīvnieku barības granulas. Galvenā nodarbošanās – tieši šo iekārtu tirdzniecība, apkope un serviss.

Uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Bērziņš biznesu sācis pirms gadiem trim, kā daudzi – no nulles. Šajā laikā ne tikai pārdevis ap 100 dažādu iekārtu, bet arī pats apguvis tehnikas iespējas un tehnoloģijas nianses, mēģinājis granulēt visu, kas nekust, ieskaitot… putnu mēslus (tas gan bijis briesmīgi, divas dienas no smakas nav varējuši tikt vaļā!). Piedāvājuma spektrs šai firmai ļoti plašs – gan nelieli mājsaimniecības granulatori dažādu biomasu pārstrādei (skaidas, salmi, siens, kūdra, graudi, pelavas, niedres, visvisādu lopiņu mēsli utt.) apkurei, dzīvnieku barībai vai pakaišiem, gan pusprofesionālas iekārtas nelielām ražotnēm un industriālas rūpnieciskās līnijas nopietniem uzņēmumiem skaidu, salmu un citu granulu ražošanai.

Tātad izdomājiet, ko un cik gribat pārstrādāt, izvēlieties piemērotāko iekārtu, iemaksājiet avansu un pēc pāris mēnešiem pasūtījums no Ķīnas būs klāt! Šajā vietā parasti iestājas garāka pauze – no Ķīnas…

Protams, šādas lietas var nopirkt arī Eiropā, tikai analogas maksā 2–3 reizes dārgāk. Un, pats smieklīgākais, Mārtiņš ir pamanījis, ka komplektējošās detaļas īstajām vācu vai itāļu precēm izgatavotas tajā pašā ķīniešu uzņēmumā, kur viņš izvieto savus pasūtījumus. Ķīnā tādu ir dučiem, izvēlētais ir pats lielākais un spēcīgākais, pašiem sava metālapstrādes rūpnīca! Mārtiņš tur ir bijis, redzējis, kā viss notiek, par sortimentu un apjomiem vispār nerunājot (granulatoriem vien vismaz 25 modeļi, tirgojot visā pasaulē jau 30 gadu!), tāpēc viņam nav ne mazāko bažu par to, kas cilvēkiem piedāvāts. Ķīnā ražo arī kvalitatīvas preces!

Aprīkojuma izmaksas


Pieņemsim, ka saimnieks tiešām grib katru vasaru tikai 6–8 tonnas kokskaidu granulu savam apkures katlam saražot, nevis maksāt 
179 eiro par katru tonnu šābrīža cenās plus vēl par atvešanu. Kāda veidojas aritmētika?

Skaidrs, pati lētākā granulu prese ar 2,2 kW elektrodzinēju, kas tomēr maksā 847 eiro, šim gadījumam neder, jo tai ražība tikai 10–20 kg/h atkarībā no pārstrādājamā materiāla (vairāk piemērota lopbarības ražošanai), tātad labākajā gadījumā iznākums ir tikai četri vai pieci lielie maisi dienā, kas uzreiz pazūd apkures katla tukšajā tvertnē un nepietiek pat nedēļai. Optimāls variants – kataloga 200. modelis ar 380V 7,5 kW elektromotoru, kas spēj sapresēt 40–50 kg/h, taču tas maksā 1600 eiro. Varbūt vēl pielikt kādus 300 eiro un paņemt tādu pašu, bet ar 
15 ZS dīzeļdzinēju, lai elektrības skaitītājs nesajuktu prātā?

Šis ir retorisks jautājums. Mārtiņš Bērziņš aprēķinājis, ka ar dīzeļdegvielu lētāk vienalga nesanāk, ja to pērk, piemēram “Statoil”, cita lieta, ja īpašniekam ir zemnieku saimniecība, kam akcīzes nodoklis nav jāmaksā. Taču šādam dzinējam regulāri vajadzīga apkope, tas periodiski jāatpūtina, darbinot ir lielāks troksnis un nepatīkamas izplūdes gāzes. Šajā aspektā elektromotors ir pateicīgāks.

Granulu presē uzreiz var bērt tikai zāģskaidas (arī graudus!), pārējā koksne vispirms jāsadrupina gandrīz līdz sērkociņa lielumam 
(3 x 5 mm). Šim nolūkam vajadzīgs smalcinātājs. Izvēlētajai presei atbilst āmurdzirnavas, kas stundā spēj sadauzīt 100–300 kg šķeldas, kas nav biezāka par 50 mm (ar šīm dzirnavām var smalcināt arī pārējo biomasu – sienu, salmus, niedres utt.). Ierīce pieejama ar 7,5 kW elektromotoru un maksā 1400 eiro. Tātad par abām trīs tūkstošos eiro iespējams iekļauties. Teorētiski summa nav liela: var nopirkt 
16–17 tonnu labu granulu diviem gadiem.

Praksē izvēlētās iekārtas, precīzāk, šī prese, spēj saražot 40–50 kg kokskaidu granulu stundā, tātad ideālā variantā līdz 400–500 kg garākā darba dienā. Tas jau ir kaut kas, jo teorētiski saimnieks ar dēlu pāris nedēļās ziemai kurināmo var sagādāt. Ja pieņem, ka viņiem tas ir vaļasprieks, vienīgās izmaksas veido elektrības patēriņš – aptuveni 20–25 eiro par vienu tonnu plus 7–8 eiro
dilstošo detaļu (ruļļi, matrica) nomaiņai, kas nepieciešama pēc 30–40 tonnām, tātad nosacīti pēc 3–4 gadiem vai arī pēc trim četriem mēnešiem, ja apņemas arī kaimiņiem kaut ko saražot.

Šajā biznesa plānā ir tikai viena plānā vieta –
tās ir izejvielas.

Kur ņemt koksni


Protams, situācijas ir dažādas. Sevišķi aizkustinošs ir stāsts: saimnieks pavasarī iztīra grāvjus, izcērt krūmus, sakrauj kaudzē un pielaiž uguni, bet ziemā brauc uz mežu pēc malkas. Būtu ļāvis, lai tie zari izžūst, un pārstrādājis granulās!

Ideja nudien nav peļama. Tikai cik lielai jābūt kaudzei, lai pietiktu mājas apkurei? Labi, malku mežā cērtot, arī kaut kas paliek pāri. Resnāki zari un mazāki baļķēni neder – āmurdzirnavas ņem pretī tikai līdz 5 cm diametram. Tas 
nozīmē – vajadzīgs arī šķeldotājs. Atsevišķas firmas sniedz šādu pakalpojumu, protams, ne jau par velti. Granulu izmaksas pamazām pieaug…

Iespējams, izdevīgāk ir skaidas pirkt, ja tuvumā (30 km rādiusā transporta izmaksu dēļ!) atrodas, piemēram, kāda zāģētava vai galdniecība, kam nav, kur tās likt. Taču tad atklājas tehnoloģiskās nianses, piemēram, izejvielas mitrums. Optimāli ir 15–18%, un tas nozīmē, ka gatera skaidas ir pārāk slapjas, bet galdniecības skaidas – pārāk sausas, tāpēc ražošana sāk ķerties. Ir variants tās sajaukt vai arī vienas žāvēt, bet otras – mitrināt. Tiesa, šī tehnika ļauj izmantot arī slapjākas skaidas, tikai tad, tikušas cauri matricai, granulas uzreiz uzbriest un izjūk, un tad šī putra, kas kļuvusi par 5% sausāka, ir jāpresē vēlreiz (ražība samazinās, izmaksas pieaug). Diemžēl tikai veļas mašīna pati uzkarsē ūdeni – šeit temperatūra rodas berzes un spiediena dēļ, un tad granula iegūst spīdīgo lignīna (dabiskās līmes) glazūru, kas satur to kopā.

Iekārtas ir universālas – maļ desiņās visu, ko tām dod. Ķīnieši kurināmajam granulējot rīsu lapas, mūsu alternatīva ir salmi, kurus reizēm vienkārši iear zemē. Tikai viena nianse – apkures katls, kas paredzēts kokskaidu granulām, bet uzcienāts ar salmiem, pēc pāris stundām apdziest. Ir vajadzīgs gluži cits deglis, ja to konkrētajam modelim iespējams nomainīt. Šīm granulām arī pelnu trīsreiz vairāk: ja vēl smiltis klāt, izdedži beigās sakūst kā vulkāniskā lavā. Protams, tie visi it kā ir dzīves sīkumi, taupības dēļ katlu var tīrīt pat katru dienu.

Drīzāk bizness, nevis vaļasprieks


Apsverot visus plusus un mīnusus, pamazām noplok ideja ierīkot mājās nelielu kokskaidu granulu ražotni tikai savām vajadzībām. Ķēpa pārāk liela, iespējamā ekonomija – stipri nosacīta. Drīzāk tas ir dzīvesveids, kas laukos liek pašam saimniecībā izmantot visu, ko zeme dod, turklāt ne tikai kompostā. Vai arī iespējamais bizness, kad, piemēram, holandiešu “Bakker” puķu katalogā ieraugi liellopu mēslu granulas par 11 latiem 5 kg iesaiņojumā.

Samērā jauna biznesa niša, kuru jau atklājušas daudzas zemnieku saimniecības, ir salmu pārstrāde granulās. Starp citu, šīs granulas nav tikai kurināmais, bet arī ideāli pakaiši, kas uzsūc mitrumu un smakas – pieprasīta eksporta prece, jo angļu vai vācu jājamzirgi drīkstot tikai uz tām gulēt.

Salmu rūpnieciskai presēšanai pērn pievērsies arī Rundāles pagasta saimnieks Kaspars Mucenieks. Atved lielos ruļļus, kurus iepērk arī no kaimiņiem, salmus strādnieki saliek primārajā smalcinātājā, pēc tam iegūtā masa automātiski iebirst sekundārajā smalcinātājā, tad nonāk presē, un beigās, izkļuvušas cauri dzesētājam, granulas sabirst polietilēna maisā. Protams, līdz plānotajai jaudai – 48 tonnām mēnesī – vēl tālu, pagaidām sanāk uz pusi mazāk, tie smalkumi arī negribot īsti līmēties, tāpēc jāpresē vēlreiz. Uz elektrības rēķiniem bail skatīties – saskrējis līdz 800 latu mēnesī. Tomēr šai precei siltumatdeve, Rīgas Tehniskajā universitātē izmērīta, ir līdzīga kā kokskaidu granulām, bet cena par 25–30% zemāka (šis saimnieks piedāvā par 
124 eiro tonnā).

Katrs iesākums ir grūts, bet zem guļoša akmens ūdens netek.

LA.lv