Mājas, Remonts un būvniecība

Mājas apsildei – ventilācijas izmeši. Ziema nav aiz kalniem!

Foto - Ieva Lūka/LETA

Ventilācijas – rekuperācijas iekārtas ļauj lietderīgi izmantot siltumenerģiju un samazināt izmešus. Visnoderīgākās tās ir ziemā, jo palīdz ietaupīt maksu par apkuri.

Māka sasniegt rezultātu, iztērējot mazāk resursu, ir tehnoloģisks izaicinājums. Šobrīd ekoloģiski tendētiem zinātniekiem šāds izaicinājums ir mājas nulles siltumpatēriņa līmeņa sasniegšana. Ideja balstās uz to, ka mājoklis ir vieta, kurā siltum­enerģija tiek ne tikai patērēta, bet arī ražota. Siltum­enerģijas ražotājs ir pats cilvēks, kurš izdala siltumu ar savu ķermeni un elpu, kā arī mājsaimniecībā, piemēram, gatavojot ēdienu. Teorētiski nulles enerģijas ēkām nebūtu nepieciešama speciāla apkure. Praktiski ideja šobrīd vairāk rāda celtniecības tehnoloģiju attīstības virzienu. Viens no noslēpumiem zemas enerģijas patēriņa ēkas izveidē ir ventilācija ar rekuperāciju.

Māju apkurinot, telpās sasilda gaisu, un tieši ventilācija to lielos apmēros izsviež atmosfērā, radot vislielākos siltuma zudumus. No pastāvīgas telpas ventilācijas nevar izvairīties, jo atbilstoši būvniecības normatīviem gaisam iekštelpās laikā, kad tur atrodas cilvēki, jābūt ar noteiktu mitruma daudzumu un bagātam ar skābekli. Sena ideja ir atgūt daļu no šī pazaudētā siltuma. “Pēc definīcijas enerģijas rekuperācija ventilācijas sistēmās ir saprotama kā izejošā gaisa siltumenerģijas izmantošana, lai piesildītu vai atdzesētu pieplūstošo gaisu,” skaidro “Klimats24” valdes priekšsēdētājs Kristaps Kozlovskis. “Tas dod iespēju taupīt energoresursus pieplūstošā gaisa piesildei aukstajā sezonā. Telpās, kur darbojas kondicionēšanas iekārtas, rekuperācija ļauj ienākošo gaisu atdzesēt gada siltajā periodā.”

 

Rekuperatoru veidi

Mūsdienās ventilācijas sistēmās izmanto vairākus enerģijas rekuperācijas veidus. Populārākais ir šķērsplūsmas plākšņu tipa siltummainis, jo tā izmaksas ir samērā nelielas un to var uzstādīt arī vienkāršā ventilācijas sistēmā. Šķērsplūsmas siltummaini uzstāda gan sadzīves, gan komerciālajās ventilācijas iekārtās. To veido krustveida formas alumīnija plāksnes, starp kurām šķērsām pārmaiņus plūst izolētas pieplūdes un nosūces gaisa straumes. Nosūces gaiss šīs plāksnes piesilda, tās savukārt atdod siltumu pieplūstošajam gaisam, sasniedzot līdz 70% siltuma atgūšanu. Šī tipa rekuperatoriem piemīt augsta pieplūdes un nosūces gaisa atdalīšanas efektivitāte – līdz 99,9%.

Pretplūsmas siltummaini veido krustveida formas alumīnija plāksnes, starp kurām šķērsām un paralēli plūst izolētas pieplūdes un nosūces gaisa straumes, kuru temperatūra savstarpēji izlīdzinās. Pēc uzbūves pretplūsmas siltummaiņi ir līdzīgi šķērsplūsmas siltummaiņiem, vienīgi pretplūsmas siltummaiņiem ir lielāks termālās saskarsmes laukums. Tāpēc šie siltummaiņi ir lielāki un dārgāki, toties optimālos apstākļos (līdz 0…-5 °C) tiem ir visaugstākā energoefektivitāte – līdz 95% siltuma atgūšana. Šā tipa rekuperatoriem piemīt ļoti augsta pieplūdes un nosūces gaisa atdalīšanas efektivitāte – pat līdz 99,9%. Kā iekārtas mīnusu min to, ka daļai iekārtu nepieciešams kondensāta novads, jo lielākā salā siltummainis sāk aizsalt. Tad iekārtas atkausē siltummaini, aizverot svaigā gaisa pieplūdi un recirkulācijas režīmā pūšot silto gaisu caur siltummaini. Šajā brīdī agregāti kļūst skaļāki un nav pieejama gaisa apmaiņas ventilācija.

Rotējošajā siltummainī ventilācijas iekārtās uz gultņiem uzstāda rotoru, kuru veido plakanas alumīnija lentes ar gaisa caurplūdes kanāliem. Siltais nosūces gaiss piesilda šīs alumīnija lentes, un, rotoram griežoties, siltumu atdod gaisa piesildei. Sistēmas efektivitāte ir līdz 85%. Nosūces gaisa samaisīšanās iespējama 2 – 5% robežās. Sistēmas pluss – tai ir pietiekami augsta efektivitāte un neveidojas kondensāts. Daļējā mitruma atgriešana ir svarīga ziemas periodā. Tiesa, nosūces gaisa sajaukšanās ar svaigo gaisu ir nepieņemama telpās ar paaugstinātām sanitārajām prasībām.

Komerciālajās ventilācijas iekārtās, ja nepieciešams atdalīt pieplūdes un nosūces gaisa apstrādes iekārtas, izmanto glikola gaisa rekuperācijas sistēmas. Viens siltummainis atrodas nosūces gaisa plūsmā, saņem siltumu no izejošā siltā telpas gaisa un ar siltumaģenta (ūdens un glikola šķīdums) palīdzību to pārvada siltummainim, kas uzstādīts svaigā gaisa pieplūdes plūsmā. Glikola sistēmai nepieciešams uzstādīt cirkulācijas sūkni, kas sūknē siltum­aģentu no viena siltummaiņa uz otru. Iespēja atdalīt pieplūdes sekciju no nosūces sekcijas ļauj palielināt izmantojamo platību un atvieglo sistēmas instalāciju. Šai sistēmai ir samērā nelielas izmaksas, tomēr rekuperācijas efektivitāte ir viszemākā – līdz 45%. Pieplūdes un nosūces gaisa plūsmas ir 100% atdalītas.

 

Gaiss jāpiesilda

Pēc izmēriem rekuperācijas iekārta ir tikpat liela kā virtuves skapītis. Tai ir speciāla montāžas sliede, ko var ierīkot jebkurā telpā (biežāk tehniskajās telpās). Ja mājā citur nav vietas, ventilāciju – rekuperāciju var ierīkot pat guļamistabā. Lai arī kādu rekuperācijas veidu izvēlētos, nepieciešams uzstādīt pieplūstošā gaisa sildītāju, kurš aukstajā periodā veiks pieplūstošā gaisa piesildīšanu līdz vēlamajai temperatūrai. Jāatceras, ka pieplūdes ventilācija principā nav domāta telpu apsildei. Gaisa rekuperācija un piesilde nepieciešama, lai gaisa apmaiņas procesā telpā nerastos siltumzudumi un neveidotos kondensāts. Rekuperators ļauj lietderīgi izmantot siltum­enerģiju un samazināt CO2 izmešus. Ziemā apkures izmaksas iespējams samazināt par 30%, tādējādi iekārta sevi atpelna 6 – 8 gadu laikā. Labas iekārtas ekspluatācijas izmaksas ir samērā niecīgas. 100 – 200 m2 mājai laba iekārta, darbojoties 24 stundas diennaktī, elektrību gadā patērē apmēram par 120 eiro. Divreiz gadā saimniekam jānomaina filtri, kas maksā vidēji 140 – 150 eiro.

“Izvēloties ventilācijas sistēmu ar rekuperatoru, pareizāk būtu nevis lūkoties tikai uz zemāko cenu, bet noskaidrot, kādas priekšrocības ar konkrētu sistēmu var gūt, cik tā ir energoefektīva, vai jauda ir atbilstoša, cik klusi darbojas. Samērā lētai iekārtai var būt augstākas ekspluatācijas izmaksas un zemāks komforta līmenis,” min Artūrs Gredzens, SIA “Artiva” valdes priekšsēdētājs. “Labāk izvēlēties siltummaini, kas atgūst ne tikai siltumu, bet arī spēj atgūt mitrumu (līdz 65%). Izmantojot šādu siltummaini ziemas periodā, gaiss būs mitrāks nekā ar ventilācijas iekārtu, kas atgūst tikai siltumu. Mēs esam izstrādājuši un jau gandrīz divus gadus tirgojam priekšsildītājus, kas izmanto zemes siltumu (sk. “www.ght.lv”). Šī iekārta ziemā gaisu sasilda un vasarā atdzesē. Ar to var sasildīt 600 m3 gaisa no -22 līdz 
0 °C, tērējot 50 vatus elektrības stundā.”

Pievienot komentāru