Mājas mīluļi, Meklē mājas

Lūdz palīdzību Džennai – trīskājainai skaistulītei ar dramatisku dzīvesstāstu

Foto - www.patversme.lv

Tās bija tikai pāris sekundes, kad mazs suņbērns no vienām bezatbildīgām rokām pārceļoja otrās tikpat bezatbildīgās rokās, bet šīs pāris sekundes kļuva liktenīgas visā turpmākajā Džennas dzīvē, vēsta Juglas dzīvnieku patversmes mājaslapa www.patversme.lv.

Tālāk citēts Džennas dzīvesstāsts un lūgums pēc palīdzības, kas publicēts www.patversme.lv.

Tās bija tikai pāris sekundes, kad jau dažus mēnešus paaugušais un, kā vienmēr, nepieskatītais suņbērns viens pats draiski cilpoja pāri lielajai šosejai. Un šīs pāris sekundēs kļuva liktenīgas, izmainot visu turpmāko Džennas dzīvi…

Vairākas stundas pēc sadursmes ar auto pusaugu suņmeitēns gulēja šosejas malā, līdz viņu pamanīja un sniedza palīdzību, bet šīm stundām vairs nebija nekādas nozīmes Džennas turpmākajā dzīvē. Visu bija izšķīrušas tās pāris sekundes, kad Dženna kā mazs kucēns no vienām bezatbildīgām rokām pārceļoja otrās tikpat bezatbildīgās rokās.

Sākotnēji likās, ka gūtā trauma ir niecīga – nekustīga priekšķepa. Taču dakteru teiktais skanēja pesimistiski: pārrauts nervs, mazas cerības, ka saaugs, ķepa var palikt nejūtīga. “Tomēr mēs cerējām – mēnesi Džennai neļāvām kustēties, kas piecu mēnešu vecam kucēnam ir neiedomājami. Diemžēl brīnums nenotika. Nu, labi, die’s ar to brīnumu – ne pirmais, ne pēdējais dzīvnieks, kuram četru ķepu vietā aktīvas ir tikai trīs. Arī paši esam jaunus saimniekus sameklējuši trīsķepu mazsunim Krišiņam un kaķenītei Laumai, bet šobrīd kādi ļaudis apsvēr domu adoptēt pat divķepu (!) kaķmeitēnu Ķepainīti. Tāpēc lēnītēm, Džennai iemācoties pārvietoties uz trīs ķepām, sākām sunītei meklēt jaunas mājas.

Taču drīz vien kļuva skaidrs, ka ne velti dakteri bija pesimistiski. Lēnītēm atrofējoties priekšķepas muskuļiem un kājai kļūstot pilnīgi nejūtīgai, Dženna sāka to grauzt. Nejūtīgā ķepa viņai traucēja.

Atkal ar sunīti skrējām pie dažādiem speciālistiem, uzaicinātais Latvijas labākais fizioterapeits iemācīja mums masēt sunītes ķepas, diemžēl… Vieni dakteri bija skarbi: šāds suns ir jāeitanizē, jo liela auguma dzīvniekam vienas, jo īpaši priekšķepas trūkums drīz vien atsauksies uz ķermeņa kopējo fizisko stāvokli un būs problēmas, kamēr citi tomēr bija pielaidīgāki: ķepas trūkums neko daudz neietekmē, suns var nodzīvot 8-12 gadus arī uz trīs ķepām. Vieni ieteica ķepu nekavējoties amputēt, otri – nesteigties, galvenais – lai suns ķepu negrauž. Bet to nodrošināt var tikai ar Elizabetes apkakli, proti, tādu kā plastmasas tūtu.

Bet tā Džennai ļoti nepatika. Visu mūžu ar šādu karalienes apkakli staigāt?! Tad nu pieņēmām skarbo lēmumu: sunītei ķepa jāamputē. Mūsu iedomas par protēzi dakteri arī apcirta: Džennas ķepa nejūtīga ir no paša pleca un to amputējot, nav pie kā protēzi piestiprināt…

Jautāsiet, vai tad Džennas saimnieki neatradās? Atradās. Vairākas dienas pēc avārijas atskanēja tālruņa zvans: raudoša sieviete kaut ko šļupst par sabrauktu suni. Raud un šļupst. Viņai bēdas, sunītis beigts, tāpēc jādzer. Kaut kā izdevās līdz sievietes apziņai aizgādāt informāciju, ka suns dzīvs un patversmē. Vēl pēc pāris dienām sieviete beidzot ieradās kopā ar bērnu. Un atkal raud, kamēr mēs jūtam, ka tūlīt noreibsim no alkohola smārda vien… Savā pusē bēdīgi slavena alkoholiķu – daudzbērnu (daļa jau no ģimenes izņemti) “ģimene”, Dženna esot paziņu kucītes kucēns…

Džennas priekšķepas amputācijas un pēcoperācijas rehabilitācijas izmaksas ir 280 eiro. Māņticības jeb piesardzības dēļ pirms operācijas palīdzību nelūdzām. Arī patversmes sadarbības ķirurgs šoreiz rēķinu teicās piestādīt tikai pēc tam, kad būs pārliecība: operācija ne tikai veiksmīgi izdevusies, bet arī suns spēs šādi dzīvot. Šobrīd priecīgi ziņojam: Dženna dzīvos! Ir pieradusi, iemācījusies noturēt līdzsvaru, šuves dzīst, sāpju nav. Visa dzīve tagad priekšā! Tikai tas rēķins 280 eiro apmērā vēl mūsu saista ar pagātni.

Ja vari palīdzēt mums norēķināties ar dakteriem par Džennas operāciju un rehabilitāciju, rekvizītus atradīsi www.patversme.lv

Mēs ar Džennu kopā esam jau teju piecus mēnešus un būsim tik ilgi, līdz kāda ģimene nebīsies vilkveidīgo skaistulīti un mīlulīti, kurai šobrīd jau 9-10 mēneši, iemīļot tikpat cieši, kā mēs, nebīstoties, ka Džennai tikai trīs ķepas.

Starp citu, viena ģimene apsvēra Džennas adopciju, tomēr virsroku guva apziņa, ka suns invalīds var prasīt vairāk, nekā viņi vēlētos vai spētu dzīvniekam sniegt.

6 Komentāri

  1. Reksim-vai cilveekam ar vienu kaaju arii sabruuk mugurkauls?Vai vinju ar vienu kaaju iemidzina????Ja nevari atbalstit,tad nav ko klabinaat taustinjus beztolkaa!!!

    1. Piekrītu Peksim-vai tad visi cilvēki arī jaiemidzina kad zaudēta kaja?
      Vot lūk šādam cilvēkam labāk neuzticēt dzīvniekus,kā kas, tā visus midzinās nost…

      Rakstā ir minēts, ka protēzi nevar uzlikt,jo kājiņa nebij jūtīga no pleca sākot,nau kur piestiprināt.
      Jaizlasa viss lidz galam!

      Cik labi ka sunīts var dzivot kaut uz 3 kājām un viņam tas izdodas..lai atrodas labi saimnieki kuri tiešām spēs rūpēties par sunīti 🙂

  2. Nu tak plānprātiņi jūs esat,lielie dzīvnieku ”mīlētāji”,derētu pamācīties zooloģiju,fizioloģiju,skeleta uzbūvi uncitas lietas – kas notiek ar mugurkaulu,iekšējiem orgāniem un visu organismu kopumā,kad nav atbalsta punkta un slodze jānes atlikušajām ekstremitātēm. Un nevajag te salīdzināt ar cilvēkiem,kuriem var piemeklēt protēzes,ratiņus un citas lietas, Kaut gan deformācija sākas šā vai tā.

Pievienot komentāru