Mājas, Remonts un būvniecība

Linolejs – kā izvēlēties, ieklāt un kopt bez meistaru palīdzības

Foto - Shutterstock

Grīdas segumu klāsts ir ļoti plašs: dēļi, parkets, lamināts, dažādi kompozītmetariāli, flīzes. Lielākā daļa no tiem izturējusi laika pārbaudi, to skaitā arī linolejs, kura ražošanas pirmsākumi meklējami XIX un XX gadsimta mijā. Iespējams, savu īpašību dēļ, iespējams, arī tāpēc, ka šis materiāls ir viens no tiem, kuru var ieklāt pats, nemeklējot meistaru palīdzību un tādējādi ietaupot.

Taču, lai nepārmaksātu un nenokļūtu kļūmīgā situācijā, vispirms jāizvēlas mājoklim piemērotākais linolejs, turklāt jāņem vērā ne tikai seguma krāsa un raksts, bet arī ekspluatācijas un ekoloģiskās īpašības. Tāpat precīzi jānoskaidro, cik materiāla vajadzēs.

Vārds “linolejs” mums visbiežāk asociējas ar sintētisku materiālu, kurš diezin vai spēs radīt labvēlīgu mikroklimatu mūs mājoklī. Taču pats vārds jau sevī ietver visai dabiskus komponentus linum – “lini” (no latīņu val.) un oleum – “eļļa”. Tātad – ar eļļu piesūcināts audums. Tieši tā arī šis materiāls savulaik tika ražots – lina vai džutas audums tika piesūcināts ar apstrādātu eļļu, un tajā iepresēja sasmalcinātus korķa gabaliņus.

Dabīgs linolejs

Arī mūsdienās var iegādāties linoleju, kas izgatavots ļoti līdzīgi, – džutas audumu piesūcinot ar eļļu un iepresējot tajā sasmalcinātu kokšķiedru, samaltu kaļķakmeni, kas papildināts ar koksnes sveķiem un dabīgām krāsvielām. Tiesa, materiāla cena ir visai augsta – vairāk nekā 14 eiro par kvadrātmetru, tātad izmaksas ir salīdzināmas ar koka parketa cenu.

Dabīgais linolejs ne tikai ir ekoloģisks materiāls, bet arī kalpos ļoti ilgi, ir nodilumizturīgs, grūti degošs, sastāvā esoša lineļļa tam piešķir antibakteriālas īpašības. Tas ir viegli kopjams, jo neiesūc netīrumus, tāpat neuzkrāj statisko elektrību, laika gaitā tas neizbalē, jo dabīgos pigmentus neietekmē ultravioletais starojums.

Bez augstās cenas tam ir arī daži trūkumi. Tikko ieklātam linolejam ir specifiska smarža, kas gan ar laiku izzūd. Materiāls netur paaugstinātu mitrumu – tā ietekmē var sākties dabīgo šķiedru pūšana. Tas nav īpaši elastīgs, tāpēc arī ieklāšana var sagādāt problēmas.

Kopumā – labs grīdas segums guļamistabā un bērnu istabā, taču virtuvē un koridorā no tā labāk atturēties.

Polimēru linolejs – elastīgāks un vieglāks

Populārākie linoleji izgatavoti no polivinilhlorīda – sintētiska polimēra. Par pamatu var būt izmantota dabīga vai arī sintētiska šķiedra, un linoleja biezums var sasniegt piecus milimetrus.

Materiāla pamats var būt arī neausts. Tam ir labākas skaņas un siltuma izolācijas īpašības. Intensīva mehāniskā slodze linoleju var sabojāt. Izņēmums ir linolejs, kurā izmantoti uzputota polivinilhlorīda slāņi. Tas iztur ievērojamas slodzes, tāpat var nosegt pat nelielus grīdas nelīdzenumus.

Ja linolejs ir viendabīgs savā struktūrā, to dēvē par homogēnu (vienslāņa) linoleju. Šis materiāls arī dilstot nemaina savu krāsu un struktūru. Tiesa, to parasti ražo vienā krāsā ar tumšāku toņu iestarpinājumu. Piemērots telpās ar lielu noslodzi – derēs virtuvē un koridorā. Cena – no 10 eiro/m2.

Savukārt daudzslāņainais linolejs (heterogēnais) ir pieejams dažādās krāsās un rak­stos. Tā struktūra dizaineriem paver visplašākās iespējas izmantot materiālu apdrukās. Cena – no 7 eiro/m2.

Polivinilhlorīda linolejs ir elastīgs, līdz ar to ir viegli ieklājams. Tā virsma ir ļoti viegli kopjama. Arī cenu diapazons ir pieejams gandrīz jebkuram budžetam. Iegādājoties atzītu ražotāju izstrādājumus, tas būs arī pilnībā nekaitīgs veselībai.

Šim materiālam ir arī trūkumi, lielākais no tiem – diezgan liels izplešanās koeficients. Ja temperatūru starpība ir visai liela, tas var mest viļņus, īpaši, ja ieklāšana nav veikta pietiekami kvalitatīvi.

Linoleju mēdz izgatavot arī no citu veidu polimēriem, taču šie materiāli vairs nav tik populāri, labiekārtojot mājokļus, turklāt ir visai ugunsnedroši.

Foto – Shutterstock

Viss dilst, arī linolejs

Izvēloties linoleju, jāņem vērā tā nodilumizturība. To apzīmē ar divciparu skaitli. Pirmais cipars apzīmē pamata lietojuma veidu, otrais izturību slodzes gadījumā.

21.–23. klase paredzēta izmantošanai tikai dzīvojamajās telpās. Materiāls parasti ir 3 mm biezs un visai labi slāpē skaņu. 31.–34. klasi visbiežāk izmanto birojos un tirdzniecības zālēs. Taču tas noderēs arī virtuvē un priekšnamā. 41.–43. klase domāta ražošanas telpām, noliktavām, darbnīcām. Izmantot mājoklī nav nozīmes. Materiāla īpašības mājoklī nav iespējams pilnībā izmantot, un cena ir ļoti augsta.

Svarīgs ir arī linoleja aizsargslāņa biezums, piemēram, 0,15 mm materiāls derēs guļamistabā un mājas kabinetā, 0,2 mm – viesistabā vai bērnu istabā, 0,25 mm – virtuvē un priekšnamā, 0,3 mm – birojā ar intensīvu noslodzi.

Jāņem mērlente!

Pirms dodas uz veikalu, rūpīgi jāizmēra telpas platība. Jāņem vērā ne tikai garums un platums, bet visas nišas, durvju ailas, lai varētu ieklāt pēc iespējas lielākus gabalus. Lai gūtu pareizu priekšstatu, vērts uzzīmēt telpas plānu. Protams, ja atsevišķa niša ir ļoti dziļa, nav vērts iegādāties ļoti daudz materiāla, kas paliks neizmantots. Izdevīgāk būs izveidot savienojumu.

Jāpārbauda, vai sienas ir perpendikulāras viena otrai. Parasti materiālu pērk par 100 mm uz katru pusi platāku, nekā nepieciešams, taču, ja sienas ir ļoti šķības, ar šo rezervi var nepietikt. To, vai sienas ir perpendikulāras, viegli noskaidrot, izmērot telpu pa diagonālēm. Tām jābūt vienādām! Arī ja rezultāti ir ļoti tuvi, bet ne identiski (atšķiras par dažiem centimetriem), uztraukumam nav pamata.

Telpas shēmu labāk ņemt līdzi uz tirdzniecības vietu un lūgt pieredzējuša konsultanta palīdzību. Linoleju ražo no 1,5 līdz 4 metru platumā. Ar to parasti pietiek, lai telpu izklātu ar vienu loksni.

Iegādāto materiālu nedrīkst locīt! Tas jāsatin rullī. Līdz izmantošanai tas jāglabā vertikāli, pretējā gadījumā veidosies ieloces. Glabāšanas temperatūrai jābūt līdzīgai kā vēlāk materiāla ekspluatācijas laikā. Garāža, balkons, šķūnis nederēs. Ja vietas glabāšanai nav, labāk materiālu iegādāties pēdējā brīdī.

Jāsagatavo pamatne

Pirms linoleja ieklāšanas pamatne jāsagatavo īpaši rūpīgi. Ja materiālu plānots klāt uz betona, jāaizpilda vissīkākās bedres un plaisas, jānoslīpē izciļņi, pat vismazākie. Virsmai jābūt ideāli gludai. Pat rupjāki grants graudi var būt traucējoši. Tāpēc ieteicams uzklāt smalkgraudainu pašizlīdzinošo kārtu. Savukārt putekļus savāc ar jaudīgu putekļsūcēju. Virsmu gruntē, lai novērstu atkārtotu putekļu veidošanos. Tikai pēc grunts nožūšanas var ķerties pie linoleja ieklāšanas.

Klājot linoleju uz koka grīdas, problēmu ir tikpat daudz – jānostiprina kustīgie dēļi. Iespējams, būs jālabo arī lāgas. Rūpīgi jāaiz­špaktelē visas spraugas, jāpārliecinās, vai naglu galvas pilnībā iegremdētas koksnē. Vislabāk koka grīdu nostiprināt ar finiera loksnēm. Finieri pielīmē un fiksē ar skrūvēm. Arī šajā gadījumā skrūvju vietas un spraugas starp loksnēm špaktelē un slīpē.

Vai var klāt jauno linoleju uz vecā? Teorētiski var, taču slānis var kļūt pārāk biezs un mīksts. Jaunais linolejs pilnībā kopēs vecā virsmu. Ja vecajā ir bedres, tādas būs arī jaunajā. Lai iznākums būtu kvalitatīvs, veco linoleju labāk noņemt.

Termometrā ieskatījāties?

Meistari iesaka neklāt linoleju, ja telpā gaisa temperatūra ir zemāka par 15 vai aug­stāka par 30 grādiem pēc Celsija. Pirmajā gadījumā materiāls nebūs pietiekami elastīgs, otrajā – precīzi piegriezts, gaisam atdziestot, var sarauties, un būs redzamas spraugas. Materiālam jāļauj telpā nostāvēties divas trīs diennaktis.

Kad loksne izklāta uz grīdas, liekās malas atloka pret sienām. Atloces platums 80–100 milimetru. Materiālam jāļauj iztaisnoties. Parasti tam pietiek ar divām diennaktīm. Ja telpai divas sienas ir ideāli taisnas un perpendikulāras, ieklāšanu var sākt no šīm sienām, starp tām un linoleju atstājot 10 mm atstarpi.

Viļņiem iztaisnoties var palīdzēt, novietojot uz tiem platus dēļus. Nekādā gadījumā linoleju nedrīkst sildīt ar celtniecības fēnu!

Ieklājot vienā telpā divas loksnes, tās jānovieto tā, lai raksts sakristu. Arī šajā gadījumā jāatstāj 100 mm pārlaide, ko vēlāk piegriež.

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Ass nazis un metāla lineāls

Gar sienām linolejs jānogriež tā, lai paliktu 8–10 mm plata kompensācijas sprauga. Stūros vispirms ar asu nazi materiālu pārgriež pa diagonāli, tad piegriež malas. Steiga šajā procesā ir sliktākais sabiedrotais. Pirms griež, pārlaides maksimāli jāiespiež grīdas un sienas savienojuma vietā. Atgrieztā loksne laiku pa laikam jānogriež. Vislabāk to darīt ik pēc 25–30 centimetriem. Griezt ērtāk, ja nazi velk gar metāla lineālu. Savukārt nazim jābūt pēc iespējas asākam.

Pēc nogriešanas linoleju visbiežāk fiksē tikai ar grīdlīstēm pie sienas un metāla sliekšņiem durvju ailās. Taču linoleju var fiksēt arī ar atbilstīgām divpusējām līmlentēm, kuras parasti līmē gar sienām un dažas slejas telpas vidū vēl pirms linoleja ieklāšanas. Kad materiāls iztaisnojies un piegriezts, to nedaudz paceļ un noņem lipīgās kārtas aizsargslāni.

Ir meistari, kuri uzskata, ka vislabāk linoleju pielīmēt, izmantojot atbilstīgu līmi. Linoleju atloka, uzklāj līmi un novieto atpakaļ. Ļoti rūpīgi jāizlīdzina radušās gaisa kabatas. Vislabāk to izdarīt ar smagu rulli.

Divas linoleja loksnes savā starpā vislabāk salodēt ar speciālu iekārtu vai arī salīmēt ar šim mērķim paredzētu līmi. Vispirms pārlaiduma vietā ar asu nazi linoleju piegriež tā, lai vienlaikus tiktu pārgrieztas abas loksnes, veidojot līdzenu šuvi. Uz šuves pielīmē krāsotāju līmlenti un precīzi pārgriež. Ieklāj līmi. Kad tā nožuvusi, līmlenti noplēš.

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Kopšana

Linoleju mazgā ar viegli sārmainiem mazgāšanas līdzekļiem. Jaunu segumu neiesaka vaskot, jo tas rūpnīcā jau ir impregnēts. Aptuveni pēc gada jau var vaskot. Vieglāk to darīt mākslīgajam linolejam: nomazgā, aptuveni pusstundu vai stundu pagaida, lai nožūst, un tūdaļ uzklāj vasku, kas izskatās kā bālgana emulsija. Linoleja vasku var nopirkt veikalos, kur tirgo profesionālos tīrīšanas līdzekļus. Var izvēlēties spīdīgu, pusmatētu vai matētu. Vaskojot jāraugās, lai telpas vidū nepaliek neapstrādātas saliņas. Vaskoto linoleju spodrināt ar lupatiņu nav nepieciešams. Ja izmanto profesionāļu pakalpojumus, viņi pēc pāris dienām ar speciālu mašīnu vaskoto grīdu apstrādās (profesionāļi saka – piededzinās), lai pārklājums kļūtu noturīgāks.

Dabīgo linoleju vaskot ir grūtāk – aptuveni diennakti jāgaida, līdz nomazgātā grīda pilnībā nožūst, jo jebkurš ūdens piliens vasku atgrūdīs. Dabīgajam un mākslīgajam linolejam var izmantot vienu un to pašu vasku. Divu nedēļu laikā pēc vaskošanas linoleju mazgā tikai ar tīru ūdeni.

Jebkurš linolejs jāmazgā uzmanīgi, jo stipri sārmaini līdzekļi var to sabojāt – gaišu padarīt dzeltenīgu, tumšais var mainīt krāsu. Spēcīgs tīrīšanas līdzeklis var pat sabojāt virskārtu!

Pievienot komentāru