Daiļdārzs, Dārzs

Lilijas, prīmulas, narcises, atraitnītes… Puķu audzētāji no Suntažiem dalās savā pieredzē

Parastā prīmula ‘Stella F1 Mix’. Foto - Valdis Semjonovs

Suntažu pagasta zemnieku saimniecībā “Spainīši” ziedēšanas maratons rit pilnā sparā. Saimnieki SPULGA KAIVA un VALDIS ARĀJS, pieskaņojoties gadalaikam, vispirms siltumnīcās liek atvērties prīmulu, atraitnīšu un narcišu pumpuriem, vēlāk stafeti pārņem peonijas, lilijas, asteres. Ziedus savam un citu priekam te audzē no agra pavasara līdz vēlam rudenim.

Atraitnītes tiešām vērts audzēt

Gan lielziedu, gan nokarenās atraitnītes suntažnieki audzē no jaunstādiem, kurus no vairumtirgotājiem iepērk rudenī un marta sākumā. No tiem atraitnītes pārdošanai var iegūt daudz ātrāk, nekā pavairojot ar sēklām. Puķkopji lielākoties izvēlas jau pārbaudītus hibrīdus – ziemcietīgo sēriju ‘Colossus’ (Viola wittrockiana) ar lieliem, krāšņiem ziediem līdz 10 cm diametrā (puķēm ziedu sejiņas vērstas uz augšu), kā arī nokarenās, karstumizturīgās sīkziedu atraitnītes ‘Endurio’ (Viola cornuta), kam dzinumi plešas uz sāniem, tāpēc piemērotas stādīšanai traukos un balkonu kastēs, bet var audzēt arī dobēs. Krāsu spektrs šajā sērijā ir plašs, lielā cieņā, piemēram, ir bagātīgi ziedošā, divkrāsainā, jauki smaržojošā ‘Endurio Yellow with Red Wing’. Ja labi kopj un nav pārāk karsta vasara, nokarenās atraitnītes var ziedēt līdz pat jūlijam. Audzējot podos vai balkonu kastēs, puķes reizi nedēļā jāmēslo.

Pavasara puķes dobēs un podos pie mums parasti stāda, sākot no marta beigām, tiklīdz zeme atlaidusies. Daudzās Eiropas valstīs puķu mīļotāji atraitnītes stāda jau rudenī, jo augi labi pārziemo. Ja arī vietējie dārzkopji vēlas rīkoties līdzīgi, atraitnīšu stādus var nepiesegt, ja vien ziemā sniega sega ir bieza un nav daudz atkušņu. Turpretī bezsniega ziemā, ja ir kailsals, labāk tās nedaudz piesegt ar kūdru.

Kā piespiest ziedēt narcises

Narcises saimniecībā steidzina zem plēves seguma. Dabiskos ap­stākļos uz lauka tās zied aptuveni divas nedēļas vēlāk. Uzziedinot ārpus tradicionālā laika, puķu tirgū ir mazāk konkurentu. Grieztajiem ziediem saimnieki visvairāk izmanto lielvainadziņa šķirnes, mazāk – šķeltvainadziņa narcises, jo tās nav tik iecienītas. Favorītes uzziedināmo šķirņu topā joprojām ir pildītās narcises ‘Acropolis’ (sniegbalti ziedi ar oranži sarkaniem lāsumiem, tiem ir perfekta forma, jauka smarža, stingri ziedkāti) un ‘Tahiti’ (lieli, tumši dzelteni ziedi ar oranžu viduci, nesmaržo).

Atšķirībā no citām sīpolpuķēm, kam nākamā gada ziedaizmetnis veidojas sausuma periodā pēc veģetācijas beigām, narcisēm šis process sākas drīz pēc noziedēšanas. Tomēr ziedaizmetņi neveidojas mazos sīpolos. Steidzināšanai stādaudzētāji izvēlas pēc iespējas lielākus narcišu sīpolus, bet mazos stāda atpakaļ un vēl pāris gadu paaudzē. Plēves tunelī narcises audzē trīs gadus, tad sīpolus izrok, sašķiro un stāda jaunā vietā. Puķu audzētāji secinājuši, ka pirms ziemas stādījumi noteikti jānosedz ar kūdru, jo narcises ir sala jutīgākas nekā tulpes. Ja mulčas slānis ir pārāk plāns, siltā ziemas sākumā asni izlien virs zemes pārāk ātri un pēc tam izsalst kailsalā.

Allaž ziedošās lilijas

Ik gadu plēves mājā vēl uzzied lilijas, kas pasūtītas no Holandes. Tās apsakņo lielās plastmasas kastēs, arī 14 cm diametra podos. Lilijas stāda pakāpeniski vairākos termiņos (pēdējoreiz pirms Jāņiem), lai visas nezied vienlaikus. Sezonu beidz krāšņās Austrumu lilijas, kas plaukst septembra sākumā. Vēlāk ziedināt nav jēgas, jo pietrūkst dabiskās gaismas. Oktobrī saimnieki augu māju iztīra, atbrīvo no podiem, noņem plēves segumu, tādējādi sagatavojot siltumnīcu jaunajai sezonai.

Stādot kastēs, tās pilda ar bagātinātu kūdras substrātu, tad katrā iedēsta apmēram 12 sīpolu (tos izvieto trijās rindās, sprīža attālumā citu no cita). Lai iegūtu bagātīgi ziedošas lilijas, izmanto tikai prāvos sīpolus. Ziedu skaits ir atkarīgs arī no šķirnes – dažām uz ziedkāta mēdz būt 10–15, bet citām no liela sīpola iegūst tikai 3–5 ziedus. Saimnieks Valdis atklāj, ka grieztiem ziediem joprojām vislabākā ir baltziedu Austrumu lilija ‘Siberia’, jo bagātīgi zied, turklāt šķirnei piemīt laba izturība pret slimībām. Audzēšanai podos viņš izmanto zema auguma šķirnes, piemēram, Āzijas liliju ‘Tiny’ grupu, kam ziedi vērsti augšup.

Saimniecībā uzziedinātas dažādas liliju grupas, un katrai laika gaitā atklājušies savi plusi un mīnusi. Piemēram, Āzijas lilijām pozitīvi ir tas, ka augi ātri uzzied, uz kāta veidojas daudz ziedu, taču tie nesmaržo, ir ļoti trausli, grūti pārvadājami, tāpēc tiek pārdoti par zemāku cenu. Austrumu lilijas ir smaržīgas, vieglāk transportējamas, bet veido mazāk ziedu, vēlāk uzzied, tātad ilgāk jāaudzē. OT hibrīdiem (Austrumu liliju un trompetliliju krustojumi) ir ļoti lieli ziedi, taču to ir maz. Izņēmums ir ‘Yelloween’, kas ir spēcīgi augoša orienpetu lilija, veido garus kātus ar daudziem dzelteniem ziediem. Diemžēl ar šo šķirni nevar pārāk aizrauties, jo būs problēmas ar realizāciju (vienu gadu tās ziedi tirgū ir pieprasīti, bet citu gadu nevienam nav vajadzīgi). Tāpat neatmaksājas tirgum audzēt modernās trompetliliju šķirnes. No šīs liliju grupas vērts audzēt balto, smaržīgo karalisko liliju (Lilium regale), ko Latvijā pazīst jau daudzus gadus. Ziedu veikalos bieži tirgo importa lilijas garos kātos, kam ir saldi smaržojoši trompetveida ziedi. Mūsu klimata apstākļos šīs lilijas ir visneizturīgākās, augi ziemā izsalst.

– Pārdošanai nakts tirgū Rīgā, kā arī ziedu veikaliem lilijas griežam, kad pumpuri sāk parādīt savu krāsu. Ja ziedi jau atvērušies, tiem izņemam smērējošos ziedputekšņus, tad puķes uzmanīgi saiņojam, lai netraumētu transportējot, – stāsta pieredzējušais puķkopis.

Podos stādītās lilijas parasti izmanto telpu rotāšanai, jo tās zied ilgāk nekā pirktie grieztie ziedi veikalā. Rūpīgi kopjot pēc noziedēšanas, lilijas vasarā var izstādīt dārzā.

Prīmulas – no poda zemē

Prīmulas asociējas ar pavasari, tāpēc košie augi podiņos martā un aprīlī ir ļoti pieprasīti. Saimniecībā audzē dižās prīmulas (Primula elatior) un parastās prīmulas (Primula vulgaris) šķirnes, kas pārziemo Latvijā un zied atkārtoti. Jaunstādus rudenī iestādot neapkurināmā siltumnīcā, ziedus iegūst aptuveni pēc pusgada. Apkurināmā siltumnīcā process paātrinātos, prīmulas uzziedētu jau ziemā.

Puķkopji iesaka prīmulu podiņus mājās novietot iespējami gaišā, vēsā vietā, kur tās ziedēs 1–2 mēnešus. Tumšā telpā ar sausu gaisu augus ilgi nevarēs saglabāt, mazie pumpuriņi cera apakšā neatvērsies. Reizi nedēļā vai divās prīmulas jāpiebaro, piemēram, ar Vito pilnmēslojumu vai citu mēslojumu, kas paredzēts ziedošām istabas puķēm. Aplaistot augus, ūdens jālej paliktnī zem podiņa, jo lieks mitrums var veicināt puves attīstību. Ja prīmulai sāk dzeltēt lapas, tas nozīmē, ka augs jūt stresu, jo tiek turēts pārāk siltā telpā. Tad jācenšas to drīzāk stādīt dārzā – vietā, kur augsne nav pārāk mitra. Pirms ziemas augus var apklāt ar mulču.

Asteres rudenim

Saimnieces Spulgas mīļākās puķes ir asteres, jo tām ir pasakaina krāsu daudzveidība. Puķēm gan nepatīk ilgstošas lietavas, īpaši jutīgas ir šķirņu grupas ‘Dragon’ un adatveida asteres, kam jau pēc dažām dienām trauslo ziedlapiņu gali kļūst brūni. Kad lietus periods beidzas, augi atgūstas, pamazām sāk attīstīt jaunus ziedus, taču mitruma bojātie jānoraksta zaudējumos, jo griezto ziedu tirgū tie neder.

Lai asterēm būtu kvalitatīvas ziedkopas, puķkope greznākās šķirnes audzē zemā plēves tunelī, ko izvieto virs iestādītajiem dēstiem dobē. Zem klajām debesīm labi izdodas peoniju asteru šķirņu grupa ‘Lady Coral’, kas veido lielus, pildītus ziedus 50 cm garos kātos.

No kaitēkļiem asteres visvairāk apdraud laputis. Ja pirms ziedēšanas augu lapas sāk čokuroties, puķkope iesaka augus nekavējoties apsmidzināt ar insekticīdiem Decis, Fastaks vai Aktara, citādi kaitēkļi nopostīs arī ziedus.

Pievienot komentāru