Praktiski
Svētki

Lieldienās ēdot zirņus, var tikt pie turības. Ko celsim svētku galdā? 0

Foto-Fotolia

Jau gadsimtiem svētki cilvēkiem saistās ne vien ar rituāliem un tradīcijām, bet arī gardu mielastu. Lieldienās vēsturiski un tradicionāli gatavo ēdienus no graudaugiem, piena un tā produktiem.

Godina sauli

“Senie latvieši Lieldienu galdā cēlas kārumus, kas speciāli pietaupīti svētkiem, jo parasti uz pavasari krājumi pagrabos un klētīs sāka izsīkt, arī olas pa ziemu vistas dēja mazāk, tāpēc pirms svētkiem tās krāja, lai varētu klāt bagātīgu Lieldienu galdu,” nelielu ieskatu pagātnē sniedz Kandavas lauksaimniecības tehnikuma skolotāja Dzintra Znatnaja.

Ja vien iespējams, Lieldienu ēdieniem jāpiešķir apaļā saules forma. Var tapt apaļš rausis, smalkmaizītes vai kanapē, ko liek uz šķīvja, veidojot apli. “Tā dēvētos ziedainos raušus gatavoja no raudzētas smalka vai rupja maluma kviešu miltu mīklas. Izveidoja plānu apaļu ripu, virsū lika vārītu, sasmalcinātu saldu burkānu masu, kam pievienoja skābo krējumu vai kausētu sviestu, sakultas olas un nedaudz miltu. Mūsdienās var pievienot rīvētu citrona miziņu un arī sulu. Līdzīgi gatavo piena rausi, virsū liekot saldinātu biezpiena masu.”

Gan grūbas, gan zirņi

Ir ticējums – Lieldienās ēdot zirņus, var tikt pie turības. Daudziem zirņi un grūbas vēl ir krājumā arī pavasarī, tā ka no pākšaugiem un graudaugiem var pagatavot sātīgu un enerģijas bagātu ēdienu. Zirņus pasniedz tieši tāpat kā Ziemassvētkos – izvāra mīkstus un papildina ar sālītu speķi vai cauraudzīti, ko kopā ar sīpoliem apcep uz pannas.

Sendienās tradicionāli gatavoja arī taukotni – izvārīja grūbas vai putraimus, tiem pievienoja taukus vai saceptu speķi un kartupeļus. Pasniedza arī zirņu pītes jeb pikas. Izvārīja zirņus, samala, masai pievienoja vārītus kartupeļus, ar sīpoliem saceptu speķi, ja bija – arī kaņepes. Savēla bumbiņas, kuras pasniedza ar rūgušpienu vai paniņām.

Galdā cēla arī biezpienu ar krējumu un ķimenēm. Ja pirms Lieldienām atnesās govs vai tika kauts teļš, cienāja ar saceptu pirmpienu un teļa gaļas pudiņu ar mārrutkiem. Dzēra bērzu sulas, alu un augu tēju.

Izsenis aktuāls bijis rūgušpiens, vēlāk – kefīrs. To var bagātināt ar vitamīniem, pievienojot sīki sagrieztus dārzeņus, zaļumus, sēkliņas un sablendējot.

“Ja Lieldienās jau ir izaugušas pirmās mazās nātres vai skābenes, pusdienās lieliski iederēsies no tām vārīta zupa. To parasti papildina ar sasmalcinātām vārītām olām, kas ir atbilstoši Lieldienu tematikai,” uzsver Dzintra Znatnaja.

Pavasarī mūsu vitamīnu krājumi pamazām izsīkst. Tos var atgūt, ēdot arī dažādu dārzeņu dīgstus un diedzētus graudus, ko liek traukā uz galda.

LA.lv