Praktiski
Dārzs

Liānas pie mājas: kā tās audzēt, vai nebojās sienu 2


Pieclapu mežvīns
Pieclapu mežvīns
Foto – Shutterstock

“Gribam apzaļumot mājas austrumu un kūts rietumu galus. Abas ir mūra ēkas, bet galos virs mūra – krāsoti koka dēļi. Kuri vīteņaugi būtu piemēroti un kādi stiprinājumi jāierīko, lai vīteņaugi varētu pieķerties? Rumānijā redzējām 3–5 stāvu māju sienas, saimniecības ēkas un mūra kūtis, kas apzaļumotas ar pieclapu mežvīnu, bet dažas ar trīsdaivu mežvīnu, kam ūsas ir ar piesūcekņiem. Vai varam izmantot otro augu? Kur iespējams iegādāties pieclapu mežvīnu vai citus apzaļumošanai piemērotus, ātri augošus vīteņaugu stādus?” ILGVARS DURBES NOVADĀ

“Gribu mājas sienu apaudzēt ar vīteņaugiem, bet ir dzirdēts, ka bojājot konstrukciju. Kas jāievēro pirms vīteņaugu stādīšanas?” SOLVITA E.

Vajadzīgs balsts

Vīteņaugi – kokaugi ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru – var lieliski nosegt masīvas sienas, mūrus. Īpašu akcentu rada pieclapu mežvīns ar krāsainajām lapām rudenī, kas Latvijā ir līderis starp vīteņaugiem.

– Mūsu klimata apstākļos apaudzēt ēku sienas ar vīteņaugiem vai kāpelētājaugiem nav ieteicams, jo tie telpas padara aukstas un mitras, vairāk pūst būves koka elementi un aizsērē ūdens notekas. Mežvīni ar savām ķepiņām (vītnēm) ieķeras veco ēku spraugās, tajās sakrājas mitrums, ar laiku veidojas trūdviela, kas ir labvēlīga vide sūnu, ķērpju augšanai. Ziemā, uznākot salam, spraugas kļūst arvien plašākas. Tas ir tikai laika jautājums, līdz liāna māju sāk noārdīt, – brīdina Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas speciālists Romāns Strelčūns.

Ja nepieciešams ēku nosegt ar skaistu, krāsainu, dzīvu paklāju, vīteņaugi jāaudzē uz atsevišķa režģa vismaz 0,4–1 m attālumā no mājas sienām (atkarībā no liānu sugas un kopšanas vajadzības), atstājot vietu ventilācijai.

Lieli, ilgi auguši vīteņaugi kļūst smagnēji, tāpēc vissvarīgākais, lai balstu konstrukcijas spētu noturēt augus. Materiāla izvēle paliek katra paša ziņā, noteikti ņemot vērā arī augu labsajūtu.

• Metāla režģi, kā arī cinkotas dzelzs un alumīnija kon­strukcijas ir izturīgas, kalpo vairākām paaudzēm, bet maksā dārgi. Kokaugiem var nepatikt metāla krasā temperatūras maiņa, sevišķi karstā un aukstā laikā.

• Koka konstrukcijas vīteņaugiem ir draudzīgas, bet īslaicīgas – balsti satrūd 10–15 gados. Jaunu ierīkošana saimniekam sagādā neērtības. Impregnēti koka balsti kalpo 2–3 reizes ilgāk. Lai mazinātu mitruma ietekmi, apakšējo vertikālo balsta daļu vajadzētu iecementēt, iebetonēt vai arī koka konstrukcijas uzlikt uz metāla kājām.

• Vīteņaugu balstam var izmantot izturīgas plastmasas konstrukcijas vai metāla trosītes, kas apvilktas ar izolējošu polimēru materiālu.

Iestādītie vīteņaugi jākopj tāpat kā citi dārza augi. Tiem vajadzīga ar trūdzemi mulčēta augsnes virskārta. Audzējot uz režģa netālu no mājas sienām, regulāri jāpiefrizē pārāk tālu aizklīdušie dzinumi. Jāuzmana, lai liānas nenokļūtu uz jumta. Dzinumus var apgriezt jebkurā laikā, izņemot sala periodus.

Galerijas nosaukums

Ar ko apaudzēt režģi

Pieclapu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia) ir mazprasīga, kāpelējoša liāna, kas piemērojas dažādiem gaismas apstākļiem, tomēr efektīgo, neatkārtojamo lapu krāsu veido, augot saulainā vietā. Patīk irdena, barības vielām bagāta, mitra augsne. Aug ātri, ir pilnīgi ziemcietīga. Zaļās lapas staraini saliktas no piecām lapiņām ar kātiņu. Vasarā mežvīns šķiet nemanāms un necils, taču septembrī ar ugunssarkano lapotni ir tūdaļ pamanāms.

Trīsdaivu mežvīns (Parthenocissus tricuspidata) ir vasarzaļa, augstu kāpelējoša liāna, kas veido blīvu lapotni. Pie balsta piestiprinās ar piesūcekņiem. Lapas trīsdaivainas, pabiezas, spīdīgas, rudenī krāsojas no zeltdzeltenām līdz oranžām un tumši karmīnsarkanām. Spilgtas arī dūmakainā dienā.

– Latvijā trīsdaivu mežvīnu kultivē ļoti reti, arī stādaudzētavās stādi nav nopērkami. Liāna bieži cieš no sala, – stāsta zemnieku saimniecības “Īve” kokaudzētavas saimnieks Dainis Ozoliņš.

Kurzemē vertikālai apzaļumošanai dendrologs Aivars Lasis iesaka Baltijas efeju (Hedera helix var. baltica). Atšķirībā no mežvīniem, kas rudenī nomet lapas un ziemā ir kaili, efeja izceļas ar mūžzaļu lapu blīvo segumu. Tās vijīgie dzinumi pie balsta piestiprinās ar īsām tvērējsaknēm. Baltijas efeju bieži stāda pie mājām Liepājā, Ventspilī. Šī liāna aug vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Spilgtā pavasara saulē var apdegt lapas. Vidzemē un Latgalē virs sniega segas esošie efeju dzinumi bieži apsalst.

Saistītie raksti

Izteiksmīgi krāšņa, vienmēr zaļojoša liāna, ko Latvijā kultivē diezgan reti, ir Kolhidas efeja (Hedera colchica). Tā izceļas ar lielām, cieti ādainām lapām, kuras saburzot jūtams spēcīgs sveķu aromāts. Mazāk ziemcietīga nekā Baltijas efeja, bet var audzēt Latvijas rietumu daļā, arī noēnotās vietās.

Baltijas efejas, Kolhidas efejas un pieclapu mežvīna stādus (podos) iespējams iegādāties SIA “Jaunemari” kokaudzētavā (Dundagas pagastā), cena – 1,50 eiro. Zemnieku saimniecības “Īve” kokaudzētavā (Grobiņas novada Gaviezes pagastā) pieclapu mežvīna stādus tirgo par 2–2,50 eiro, bet Baltijas un Kolhidas efejas – par 1,50–2 eiro. Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Jelgavas kokaudzētavā (Jelgavā, Rīgas ielā 54a) pārdod pieclapu mežvīna un Baltijas efejas stādus par 1,50 eiro.

LA.lv